16. pants Deleģētie akti

ievērojot jaunākos pieejamos datus un ņemot vērā Savienības tirgū laistos daudzumus, ražojumu grupai ir būtisks potenciāls ietaupīt enerģiju un attiecīgā gadījumā citus resursus;

ražojumu grupā modeļiem ar līdzvērtīgu funkcionalitāti ievērojami atšķiras attiecīgie raksturlielumi;

nav ievērojamas negatīvas ietekmes ražojumu grupas cenas un ar aprites ciklu saistīto izmaksu ziņā;

ražojumu grupai paredzētu energomarķējuma prasību ieviešanai nav ievērojamas negatīvas ietekmes uz ražojuma funkcionalitāti lietošanas laikā.

tās konkrētās ražojumu grupas definīcija, kura atbilst 2. panta 1. punktā izklāstītajai “energopatēriņu ietekmējoša ražojuma” definīcijai un uz kuru ir attiecināmas sīki izstrādātas marķējuma prasības;

marķējuma dizains un saturs, tai skaitā enerģijas patēriņa skala no A līdz G, kam iespēju robežās ir vienotas dizaina pazīmes pa ražojumu grupām un kas visos gadījumos ir skaidrs un salasāms. Klasifikācijas pakāpes no A līdz G atbilst ievērojamam enerģijas un izmaksu ietaupījumam un attiecīgai ražojuma diferencēšanai no klienta viedokļa. Ar tiem arī precizē, kādā veidā klasifikācijas pakāpes no A līdz G un attiecīgā gadījumā enerģijas patēriņš tiek norādīts labi redzamā vietā uz marķējuma;

attiecīgā gadījumā – citu resursu izmantojums un papildu informācija par ražojumu; tādā gadījumā marķējumā uzsvars ir uz ražojuma energoefektivitāti. Papildu informācija ir viennozīmīga, un tai nav negatīvas ietekmes uz marķējuma kā tāda skaidru saprotamību un iedarbīgumu klientu vidū. Tās pamatā ir dati, kas saistīti ar fiziskiem ražojuma parametriem, kurus tirgus uzraudzības iestādes var izmērīt un pārbaudīt;

attiecīgā gadījumā marķējumā iekļauta norāde, lai klienti varētu atpazīt energoviedus ražojumus, t. i., tādus, kas ir spējīgi automātiski izmainīt un optimizēt savus energopatēriņa modeļus, reaģējot uz ārējiem stimuliem (piemēram, signāliem, kas saņemti no centrālas mājas energopārvaldības sistēmas, vai ar šīs sistēmas palīdzību, signāliem par cenām, tiešiem kontroles signāliem, vietējiem mērījumiem), vai spējīgi veikt citus pakalpojumus, kas palielina energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas patēriņu, ar mērķi uzlabot enerģijas izmantošanas ietekmi uz vidi visā energosistēmā;

vietas, kur marķējumu izvieto, piemēram, vai to piestiprina ražojuma vienībai, ja ar to tai netiek nodarīts bojājums, uzdrukā uz iepakojuma, nodrošina elektroniskā formātā vai izvieto tiešsaistē, ņemot vērā 3. panta 1. punkta prasības, un ietekmi uz klientiem, piegādātājiem un tirgotājiem;

vajadzības gadījumā – ražojumu marķēšanas elektroniskie līdzekļi;

veids, kā marķējums un ražojuma informācijas lapa jānodrošina tālpārdošanas gadījumā;

nepieciešamais ražojuma informācijas lapas un tehniskās dokumentācijas saturs un attiecīgā gadījumā formāts un citas ziņas, tostarp iespēja ražojuma informācijas lapas parametrus ievadīt datubāzē saskaņā ar 3. panta 1. punktu;

verifikācijas pielaides, kas dalībvalstīm jāizmanto, pārbaudot atbilstību prasībām;

tas, kā energoklasi un uz marķējuma pieejamo energoklašu klāstu iekļauj vizuālos reklāmas materiālos un tehniskajos reklāmizdevumos, tostarp attiecībā uz salasāmību un redzamību;

regulas 13. pantā minētās mērījumu un aprēķinu metodes, kas jāizmanto, lai noteiktu, kāda informācija iekļaujama marķējumā un ražojuma informācijas lapā, tostarp energoefektivitātes indeksa (EEI) vai līdzvērtīga parametra definīcija;

tas, vai lielākām ierīcēm ir jābūt ar lielāku energoefektivitāti, lai sasniegtu konkrēto energoefektivitātes klasi;

visu marķējumā ietverto papildu norāžu formāts, kuras dod klientam iespēju ar elektroniskiem līdzekļiem piekļūt sīkākai informācijai par ražojuma raksturlielumiem, kas iekļauta ražojuma informācijas lapā. Minēto atsauču formāts var būt tīmekļa vietnes adrese, dinamisks ātrās atbildes kods (QR kods), saite uz marķējumiem tiešsaistē vai jebkādi citi patērētājam derīgi līdzekļi;

attiecīgā gadījumā tas, kā energoklases, ar kurām apraksta ražojuma enerģijas patēriņu lietošanas laikā, būtu jāattēlo uz ražojuma interaktīvā displeja;

deleģētā akta novērtēšanas un no tās izrietošas iespējamas pārskatīšanas diena;

attiecīgā gadījumā – atšķirības, kas energoefektivitātes ziņā pastāv dažādos klimatiskajos reģionos;

attiecībā uz 4. panta 6. punktā ietverto prasību saglabāt informāciju datubāzes atbilstības daļā – glabāšanas termiņu, kas nepārsniedz 15 gadus, attiecīgā gadījumā saistībā ar ražojuma vidējo aprites ciklu.