45. pants Radiofrekvenču spektra pārvaldība

Pienācīgi ievērojot, ka radiofrekvenču spektrs ir sabiedrības resurss, kam ir svarīga sociālā, kultūras un ekonomiskā vērtība, dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem izmantojamā radiofrekvenču spektra pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 3. un 4. pantu. Tās nodrošina, ka kompetento iestāžu veiktā radiofrekvenču spektra lietošanas sadalīšana elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu vajadzībām, vispārēju atļauju izdošana un individuālu lietošanas tiesību piešķiršana tiek pamatota ar objektīviem, pārredzamiem, konkurenci veicinošiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem.

Piemērojot šo pantu, dalībvalstis respektē attiecīgos starptautiskos nolīgumus, ieskaitot ITU Radionoteikumus un citas ITU darbā pieņemtās vienošanās, kas piemērojamas radiofrekvenču spektram, piemēram, vienošanās, kas panākta 2006. gada Reģionālajā radiosakaru konferencē, un var ņemt vērā sabiedriskās kārtības apsvērumus.

Dalībvalstis veicina radiofrekvenču spektra lietošanas saskaņošanu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu vajadzībām visā Savienībā, atbilstīgi vajadzībai nodrošināt tā faktisku un efektīvu izmantošanu un nodrošināt izdevīgumu patērētājiem, piemēram, konkurenci, apjomradītus ietaupījumus un tīklu un pakalpojumu sadarbspēju. Tas veicams saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu un Lēmumu Nr. 676/2002/EK, tostarp:

Pirmās daļas nolūkā un ņemot vērā tehnisko īstenošanas pasākumu attīstību attiecībā uz radiofrekvenču spektra joslu saskaņā ar Lēmumu Nr. 676/2002/EK, Komisija var lūgt RSPG izdot atzinumu, ar kuru iesaka vispiemērotākos atļauju piešķiršanas režīmus radiofrekvenču spektra lietošanai minētajā joslā vai tās daļās. Attiecīgā gadījumā un maksimāli ņemot vērā šādu atzinumu, Komisija var pieņemt ieteikumu ar mērķi veicināt konsekventu pieeju Savienībā attiecībā uz atļauju piešķiršanas režīmiem minētās joslas izmantošanai.

Ja Komisija apsver pasākumu pieņemšanu saskaņā ar 39. panta 1., 4., 5. un 6. punktu, tā var lūgt RSPG atzinumu sakarā ar šāda standarta vai specifikācijas ietekmi uz radiofrekvenču spektra koordinēšanu, harmonizēšanu un pieejamību. Visās tālākajās darbībās Komisija maksimāli ņem vērā RSPG atzinumu.

Ja valstī vai reģionā trūkst tirgus pieprasījuma pēc harmonizētās radiofrekvenču spektra joslas izmantošanas, dalībvalstis drīkst atļaut visas minētās joslas vai tās daļas alternatīvu izmantošanu, ietverot pastāvošo izmantojumu, saskaņā ar šā panta 4. un 5. punktu, ar noteikumu, ka:

Jebkurš lēmums izņēmuma kārtā atļaut alternatīvu izmantošanu ir regulāri pārskatāms un jebkurā gadījumā tiek pārskatīts tūlīt pēc topoša lietotāja pienācīgi pamatota pieteikuma kompetentajai iestādei uz joslas izmantošanu saskaņā ar tehnisko īstenošanas pasākumu. Attiecīgā dalībvalsts dara zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm pieņemto lēmumu un tā iemeslus, kā arī jebkuras pārskatīšanas iznākumu.

Neskarot otro daļu, dalībvalstis nodrošina, ka visu veidu tehnoloģijas, ko lieto elektronisko sakaru tīklu vai pakalpojumu nodrošināšanā, var izmantot radiofrekvenču spektrā, kas attiecīgās valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pasludināts par pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumiem.

Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem izmantotajiem radiotīklu vai bezvadu piekļuves tehnoloģiju veidiem, ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi, lai:

Neskarot otro daļu, dalībvalstis nodrošina, ka visu veidu elektronisko sakaru pakalpojumus var sniegt radiofrekvenču spektrā, kas attiecīgās valsts radiofrekvenču sadalījuma plānā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem pasludināts par pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumiem. Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem, tostarp vajadzības gadījumā nolūkā izpildīt kādu ITU Radionoteikumu prasību.

Pasākumi, ar ko nosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēta josla, kas pieejama elektronisko sakaru pakalpojumiem, ir pamatoti, ja ar to palīdzību īsteno kādu vispārējo interešu mērķi, ko dalībvalstis nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp, bet ne tikai:

Pasākumu, ar ko aizliedz sniegt jebkādu citu elektronisko sakaru pakalpojumu konkrētā spektrā, var noteikt vienīgi tad, ja to pamato vajadzība nodrošināt cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumus. Dalībvalstis izņēmuma kārtā var arī paplašināt šādu pasākumu, lai sasniegtu citus vispārējo interešu mērķus, ko dalībvalstis nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Dalībvalstis regulāri pārskata 4. un 5. punktā minēto ierobežojumu nepieciešamību un nodod atklātībai minētās pārskates rezultātus.

Pirms 2011. gada 25. maija noteiktiem ierobežojumiem no 2018. gada 20. decembra jāatbilst 4. un 5. punktam.