Dalībvalstis ar vispārējām atļaujām atvieglina radiofrekvenču spektra lietošanu, tostarp koplietošanu, un individuālo radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību izdošanu ierobežo līdz situācijām, kad tādas ir nepieciešamas, lai maksimalizētu lietderīgu izmantošanu atbilstoši pieprasījumam, ņemot vērā otrajā daļā noteiktos kritērijus. Visos citos gadījumos tās radiofrekvenču spektra lietošanas nosacījumus iekļauj vispārējā atļaujā.
Tālab dalībvalstis lemj par piemērotāko radiofrekvenču spektra lietošanas atļaušanas režīmu, ņemot vērā:
a)
attiecīgā radiofrekvenču spektra specifiku;
b)
vajadzību aizsargāt pret kaitīgiem traucējumiem;
c)
attiecīgā gadījumā – uzticamu radiofrekvenču spektra koplietošanas nosacījumu attīstību;
d)
nepieciešamību nodrošināt sakaru vai pakalpojuma tehnisko kvalitāti;
e)
vispārējo interešu mērķus, ko dalībvalstis nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;
f)
nepieciešamību nodrošināt radiofrekvenču spektra lietderīgu lietošanu.
Kad dalībvalstis apsver, vai izdot harmonizēta radiofrekvenču spektra joslas vispārējas atļaujas vai piešķirt individuālas lietošanas tiesības, ņemot vērā saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 4. pantu noteiktos tehniskos īstenošanas pasākumus, tās cenšas minimalizēt kaitīgo traucējumu problēmas, arī gadījumos, kad radiofrekvenču spektrs tiek koplietots uz vispārējas atļaujas un individuālās lietošanas tiesību apvienojuma pamata.
Attiecīgā gadījumā dalībvalstis apsver iespēju atļaut lietot radiofrekvenču spektru, pamatojoties uz vispārējas atļaujas un individuālu lietošanas tiesību apvienojumu, ņemot vērā dažādu minēto apvienojumu un pakāpeniskas pārejas no vienas kategorijas uz citu iespējamo ietekmi uz konkurenci, inovāciju un ienākšanu tirgū.
Dalībvalstis cenšas minimalizēt ierobežojumus radiofrekvenču spektra lietošanai, pienācīgi ņemot vērā tehnoloģiskos risinājumus, ar ko novērš kaitīgos traucējumus, lai piemērotu pēc iespējas mazāk ierobežojošu atļauju režīmu.