74. pants Cenu kontroles un izmaksu uzskaites pienākumi

Valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar 68. pantu var uzlikt pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un cenu kontroli, tostarp pienākumus par cenu orientāciju uz izmaksām un pienākumus attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām, lai nodrošinātu starpsavienojuma vai piekļuves īpašus veidus, situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums nozīmē to, ka attiecīgais uzņēmums var paturēt cenas pārmērīgi augstā līmenī vai piemērot cenu ierobežojumus, kaitējot galalietotājiem.

Nosakot, vai cenu kontroles pienākumi būtu lietderīgi, valsts regulatīvās iestādes ņem vērā nepieciešamību veicināt konkurenci un galalietotāju ilgtermiņa intereses, kas saistītas ar nākamās paaudzes tīklu, un jo īpaši ļoti augstas veiktspējas tīklu, izvēršanu un ieviešanu. It sevišķi, lai veicinātu uzņēmuma ieguldījumus, tostarp nākamās paaudzes tīklos, valsts regulatīvās iestādes ņem vērā ieguldījumus, ko uzņēmums ir veicis. Ja valsts regulatīvās iestādes uzskata, ka cenu kontroles pienākumi ir lietderīgi, tās ļauj uzņēmumam gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla, ņemot vērā jebkādus riskus, kas raksturīgi konkrētam jauno tīkla ieguldījumu projektam.

Valsts regulatīvās iestādes apsver neuzlikt vai nepaturēt spēkā pienākumus saskaņā ar šo pantu, ja tās konstatējušas, ka pastāv pierādāms mazumtirdzniecības cenu ierobežojums un ka kāds no pienākumiem, kas uzlikts saskaņā ar 69.–73. pantu, tostarp jo īpaši jebkura ekonomiskās atkārtojamības pārbaude, kas noteikta saskaņā ar 70. pantu, nodrošina efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi.

Ja valsts regulatīvās iestādes uzskata, ka ir lietderīgi noteikt cenu kontroles pienākumus attiecībā uz piekļuvi esošajiem tīkla elementiem, tās arī ņem vērā ieguvumus, ko prognozējamas un stabilas vairumtirdzniecības cenas dod, lai nodrošinātu efektīvu iekļūšanu tirgū un pietiekamus stimulus visiem uzņēmumiem izvērst jaunus un paplašinātus tīklus.

Valsts regulatīvās iestādes nodrošina to, ka atļauts izmaksu segšanas mehānisms vai cenu metodoloģija veicina jaunu un paplašinātu tīklu izvēršanu, efektivitāti un ilgstošu konkurenci un palielina noturīgus ieguvumus galalietotājiem. Šajā sakarā valsts regulatīvās iestādes var arī ņemt vērā cenas, kas ir pieejamas salīdzināmos konkurenciālos tirgos.

Ja uzņēmumam ir pienākums attiecībā uz cenu orientāciju uz to izmaksām, attiecīgais uzņēmuma pierāda, ka maksas atvasina no izmaksām, ieskaitot samērīgu peļņu par investīcijām. Lai aprēķinātu efektīvas pakalpojumu sniegšanas izmaksas, valsts regulatīvās iestādes var izmantot izmaksu uzskaites metodes neatkarīgi no tām, kuras izmanto uzņēmums. Valsts regulatīvās iestādes var pieprasīt uzņēmumam sniegt savu cenu pilnīgu pamatojumu un vajadzības gadījumā var pieprasīt koriģēt cenas.

Valsts regulatīvās iestādes nodrošina ka, ja cenu kontroles atbalstam ir atļauta izmaksu uzskaites sistēmas ieviešana, izmaksu uzskaites sistēmas aprakstu padara publiski pieejamu, parādot vismaz galvenās kategorijas, kurās izmaksas ir sagrupētas, un noteikumus, kurus izmanto izmaksu sadalīšanai. Kvalificēta neatkarīga struktūra pārbauda atbilstību izmaksu uzskaites sistēmai un ik gadu publicē deklarāciju par atbilstību.