|
+2. pants Definīcijas |
2. pants Definīcijas2. pants Definīcijas Piemēro šādas definīcijas:
1)
“starpsavienotājs” ir pārvades līnija, kas šķērso vai plešas pāri robežai starp dalībvalstīm un kas savieno dalībvalstu nacionālās pārvades sistēmas;
2)
“regulatīvā iestāde” ir regulatīvā iestāde, ko katra dalībvalsts norīko saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 57. panta 1. punktu;
3)
“pārrobežu elektroenerģijas plūsma” ir fiziska elektroenerģijas plūsma dalībvalsts pārvades tīklā, ko izraisa ārpus minētās dalībvalsts esošu ražotāju, lietotāju vai abu darbības ietekme uz tās pārvades tīklu;
4)
“pārslodze” ir situācija, kad visus tirgus dalībnieku pieprasījumus tirdzniecībai starp tīkla zonām nevar pieņemt, jo tie būtiski ietekmētu fiziskās plūsmas tīkla elementos, kuri šīs plūsmas nevar pārvadīt;
5)
“jauns starpsavienotājs” ir starpsavienotājs, kas nav pabeigts līdz 2003. gada 4. augustam;
6)
“strukturālā pārslodze” ir pārslodze pārvades sistēmā, kas ir nepārprotami nosakāma, ir paredzama, laika gaitā ģeogrāfiski stabila un bieži atkārtojas normālos elektroenerģijas sistēmas apstākļos;
7)
“tirgus operators” ir struktūra, kas sniedz pakalpojumu, kurā elektroenerģijas pārdošanas piedāvājumus savieto ar elektroenerģijas pirkšanas solījumiem;
8)
“nominēts elektroenerģijas tirgus operators” vai “NETO” ir tirgus operators, ko iecēlusi kompetentā iestāde ar vienotu nākamās dienas vai vienotu tekošās dienas tirgus sasaistīšanu saistītu pienākumu veikšanai;
9)
“zudušās slodzes vērtība” ir tādas maksimālās elektroenerģijas cenas aplēse euro/MWh, kādu lietotāji ir gatavi maksāt, lai izvairītos no pārtrauces;
10)
“balansēšana” ir visas darbības un procesi visos laikposmos, ar kuru palīdzību pārvades sistēmu operatori pastāvīgi nodrošina sistēmas frekvences uzturēšanu iepriekš noteiktā stabilitātes diapazonā un to, lai tiktu nodrošināts vajadzīgo rezervju apjoms attiecībā uz nepieciešamo kvalitāti;
11)
“balansēšanas enerģija” ir enerģija, ko pārvades sistēmu operatori izmanto, lai veiktu balansēšanu;
12)
“balansēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir tirgus dalībnieks, kas pārvades sistēmu operatoriem nodrošina balansēšanas enerģiju un/vai balansēšanas jaudu;
13)
“balansēšanas jauda” ir jaudas apjoms, kuru balansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir piekritis uzturēt un attiecībā uz kuru balansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir piekritis uz visu līguma darbības laiku pārvades sistēmas operatoram iesniegt solījumus atbilstošam balansēšanas enerģijas daudzumam;
14)
“balansatbildīgā puse” ir tirgus dalībnieks vai tā izvēlēts pārstāvis, kas atbild par tirgus dalībnieka nebalansu elektroenerģijas tirgū;
15)
“nebalansa norēķinu periods” ir laika vienība, par kuru aprēķina balansatbildīgo pušu nebalansu;
16)
“nebalansa cena” ir cena – kas var būt gan pozitīva, gan negatīva, gan vienāda ar nulli – katrā nebalansa norēķinu periodā par nebalansu katrā virzienā;
17)
“nebalansa cenas zona” ir zona, kurā aprēķina nebalansa cenu;
18)
“pirmskvalifikācijas process” ir process, kurā verificē balansēšanas jaudas piegādātāja atbilstību pārvades sistēmu operatoru noteiktajām prasībām;
19)
“rezerves jauda” ir frekvences noturēšanas rezervju, frekvences atjaunošanas rezervju vai aizvietošanas rezervju apjoms, kam jābūt pieejamam pārvades sistēmas operatoram;
20)
“prioritāra dispečēšana” attiecībā uz pašdispečēšanas modeli ir elektrostaciju dispečēšana pēc kritērijiem, kas atšķiras no solījumu ekonomiskās kārtības, un attiecībā uz centrālās dispečēšanas modeli – elektrostaciju dispečēšana pēc kritērijiem, kas atšķiras no solījumu ekonomiskās kārtības un no tīkla ierobežojumiem, prioritāti dodot konkrētu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju dispečēšanai;
21)
“jaudas aprēķināšanas reģions” ir ģeogrāfiskais apgabals, kurā piemēro koordinētu jaudas aprēķinu;
22)
“jaudas mehānisms” ir pasākums, ar ko nodrošina nepieciešamā resursu pietiekamības līmeņa sasniegšanu, atlīdzinot resursus par to pieejamību, izņemot pasākumus, kas saistīti ar papildpakalpojumiem vai pārslodzes vadību;
23)
“augstas efektivitātes koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ( 1 ) II pielikumā noteiktajiem kritērijiem;
24)
“demonstrējumprojekts” ir projekts, kas demonstrē Savienībā vēl nebijušu tehnoloģiju un kas reprezentē būtisku inovāciju, kas ir daudz attīstītāka par esošajām tehnoloģijām;
25)
“tirgus dalībnieks” fiziska vai juridiska persona, kas pērk, pārdod vai ražo elektroenerģiju, kas ir iesaistīta agregēšanā vai kas ir elektroenerģijas uzkrāšanas pakalpojumu operators, tostarp dodot tirdzniecības rīkojumus vienā vai vairākos elektroenerģijas tirgos, tostarp enerģijas balansēšanas tirgos;
26)
“pārdispečēšana” ir pasākums, tostarp samazināšana, ko aktivizē viens vai vairāki pārvades sistēmu operatori vai sadales sistēmu operatori, mainot ražošanas paraugu, slodzes paraugu vai abus minētos, lai izmainītu fiziskās plūsmas elektrosistēmā un mazinātu fizisku pārslodzi vai kā citādi nodrošinātu sistēmas drošību;
27)
“kompensācijas tirdzniecība” ir starpzonu apmaiņa, ko ierosina sistēmu operatori starp divām tirdzniecības zonām, lai mazinātu fizisku pārslodzi;
28)
“elektroenerģijas ražošanas ietaise” ir ietaise, kura primāro enerģiju pārvērš elektroenerģijā un kura sastāv no viena vai vairākiem elektroenerģijas ražošanas moduļiem, kas pieslēgti tīklam;
29)
“centrālās dispečēšanas modelis” ir grafiku sastādīšanas un dispečēšanas modelis, kurā pārvades sistēmas operators integrētās grafiku sastādīšanas procesā attiecībā uz dispečējamajām ietaisēm nosaka ražošanas grafikus un patēriņa grafikus, kā arī elektroenerģijas ražošanas ietaišu un pieprasījumietaišu dispečēšanu;
30)
“pašdispečēšanas modelis” ir grafiku sastādīšanas un dispečēšanas modelis, kurā ražošanas grafikus un patēriņa grafikus, kā arī elektroenerģijas ražošanas ietaišu un pieprasījumietaišu dispečēšanu nosaka attiecīgo ietaišu grafiku sastādītāji;
31)
“standarta balansēšanas produkts” ir saskaņots balansēšanas produkts, ko visi pārvades sistēmu operatori definējuši balansēšanas pakalpojumu apmaiņas vajadzībām;
32)
“specifisks balansēšanas produkts” ir no standarta balansēšanas produkta atšķirīgs balansēšanas produkts;
33)
“deleģētais operators” ir vienība, kurai konkrētus uzdevumus vai pienākumus, kas kādam pārvades sistēmas operatoram vai nominētam elektroenerģijas tirgus operatoram uzticēti saskaņā ar šo regulu vai citiem Savienības tiesību aktiem, ir deleģējis attiecīgais pārvades sistēmas operators vai NETO vai ir uzdevusi dalībvalsts vai regulatīvā iestāde;
34)
“lietotājs” ir lietotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 1. punktā;
35)
“galalietotājs” ir galalietotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 3. punktā;
36)
“vairumlietotājs” ir vairumlietotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 2. punktā;
37)
“mājsaimniecības lietotājs” ir mājsaimniecības lietotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 4. punktā;
38)
“mazais uzņēmums” ir mazais uzņēmums, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 7. punktā;
39)
“aktīvs lietotājs” ir aktīvs lietotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 8. punktā;
40)
“elektroenerģijas tirgi” ir elektroenerģijas tirgi, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 9. punktā;
41)
“piegāde” ir piegāde, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 12. punktā;
42)
“elektroenerģijas piegādes līgums” ir elektroenerģijas piegādes līgums, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 13. punktā;
43)
“agregēšana” ir agregēšana, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 18. punktā;
44)
“pieprasījumreakcija” ir pieprasījumreakcija, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 20. punktā;
45)
“viedās uzskaites sistēma” ir viedās uzskaites sistēma, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 23. punktā;
46)
“sadarbspēja” ir sadarbspēja, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 24. punktā;
47)
“sadale” ir sadale, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 28. punktā;
48)
“sadales sistēmas operators” ir sadales sistēmas operators, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 29. punktā;
49)
“energoefektivitāte” ir energoefektivitāte, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 30. punktā;
50)
“no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija” jeb “atjaunojamā enerģija” ir atjaunojamā enerģija, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 31. punktā;
51)
“izkliedēta ražošana” ir izkliedēta ražošana, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 32. punktā;
52)
“pārvade” ir pārvade, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 34. punktā;
53)
“pārvades sistēmas operators” ir pārvades sistēmas operators, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 35. punktā;
54)
“sistēmas izmantotājs” ir sistēmas izmantotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 36. punktā;
55)
“ražošana” ir ražošana, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 37. punktā;
56)
“ražotājs” ir ražotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 38. punktā;
57)
“starpsavienota sistēma” ir starpsavienota sistēma, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 40. punktā;
58)
“maza, izolēta sistēma” ir maza, izolēta sistēma, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 42. punktā;
59)
“maza, savienota sistēma” ir maza, savienota sistēma, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 43. punktā;
60)
“palīgpakalpojums” ir palīgpakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 48. punktā;
61)
“ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums” ir ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 49. punktā;
62)
“enerģijas uzkrāšana” ir enerģijas uzkrāšana, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 59. punktā;
63)
“reģionālais koordinācijas centrs” ir reģionālais koordinācijas centrs, kas izveidots, ievērojot šīs regulas 35. pantu;
64)
“enerģijas vairumtirgus” ir enerģijas vairumtirgus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1227/2011 ( 2 ) 2. panta 6. punktā;
65)
“tirdzniecības zona” ir lielākā ģeogrāfiskā teritorija, kurā tirgus dalībnieki var veikt elektroenerģijas apmaiņu bez jaudas sadales;
66)
“jaudas sadale” ir starpzonu jaudas piešķiršana;
67)
“kontroles zona” ir savstarpēji savienotas sistēmas integrēta daļa, kuru pārvalda viens sistēmas operators; tā ietver pievienotās fiziskās slodzes un/vai ģenerētājvienības, ja tādas ir;
68)
“koordinēta neto pārvades jauda” ir jaudas aprēķina metode, kuras pamatā ir princips – ex ante aprēķināta un attiecīgi definēta maksimālā enerģijas apmaiņa starp blakusesošām tirdzniecības zonām;
69)
“kritisks tīkla elements” ir tīkla elements tirdzniecības zonā vai starp tirdzniecības zonām, ko ņem vērā jaudas aprēķina procesā un kas ierobežo elektroenerģijas daudzumu, ar ko var veikt apmaiņu;
70)
“starpzonu jauda” ir savstarpēji savienotās sistēmas spēja nodrošināt enerģijas pārvadi starp tirdzniecības zonām;
71)
“ģenerētājvienība” ir viens elektroenerģijas ģenerators, kas pieder ražošanas vienībai;
72)
“maksimumstunda” ir stunda, kurā, pamatojoties uz pārvades sistēmu operatoru un – attiecīgā gadījumā – NETO prognozēm, paredzams, ka bruto elektroenerģijas patēriņš vai tās elektroenerģijas bruto patēriņš, kas saražota no avotiem, kuri nav atjaunojamie energoresursi, vai nākamās dienas tirgus elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena būs visaugstākā, ņemot vērā starpzonu apmaiņu;
73)
“maksimumslodzes ierobežošana” ir tirgus dalībnieku spēja pēc sistēmas operatora pieprasījuma samazināt elektroenerģijas patēriņu no tīkla maksimumstundās;
74)
“maksimumslodzes ierobežošanas produkts” ir tirgū balstīts produkts, ar kura palīdzību tirgus dalībnieki sistēmas operatoriem var nodrošināt maksimumslodzes ierobežošanu;
75)
“reģionāls virtuāls centrs” ir nefizisks reģions, kas aptver vairāk nekā vienu tirdzniecības zonu, kam atsauces cenu nosaka, pamatojoties uz metodiku;
76)
“divvirzienu cenu starpības līgums” ir līgums starp elektroenerģijas ražošanas ietaises operatoru un partneri, parasti publisku struktūru, kas nodrošina gan minimālās atlīdzības aizsardzību, gan pārmērīgas atlīdzības ierobežojumu;
77)
“elektroenerģijas pirkuma līgums” jeb “EPL” ir līgums, saskaņā ar kuru fiziska vai juridiska persona piekrīt iepirkt elektroenerģiju no elektroenerģijas ražotāja, pamatojoties uz tirgus principiem;
78)
“specializēta mērierīce” ir ierīce, kas savienota ar aktīvu vai iegulta tajā un nodrošina pieprasījumreakcijas vai elastības pakalpojumus elektroenerģijas tirgū vai sistēmu operatoriem;
79)
“elastība” ir elektroenerģijas sistēmas spēja pielāgoties ražošanas un patēriņa modeļu mainībai un tīkla pieejamībai relevantos tirgus laikposmos. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|