15. pants Atkāpes

1.   Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var noteikt atkāpes attiecībā uz to parametru vērtībām, kas minēti I pielikuma B daļā vai noteikti saskaņā ar 5. panta 3. punktu, tik lielā mērā, cik tās uzskata par vajadzīgu, ar noteikumu, ka šādas atkāpes nerada iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai, un ar noteikumu, ka dzeramā ūdens piegādi attiecīgajā apgabalā nevar nodrošināt nekādā citā saprātīgā veidā. Šādas atkāpes ir pieļaujamas tikai attiecībā uz:

Pirmajā daļā minētās atkāpes nosaka uz iespējami īsāku periodu un ne ilgāk kā uz trīs gadu laikposmu. Pirms minētā atkāpes perioda beigām dalībvalstis veic pārskatīšanu, lai noteiktu, vai ir gūti pietiekami panākumi.

Ārkārtas apstākļos dalībvalsts var piešķirt otru atkāpi attiecībā uz pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem gadījumiem. Ja dalībvalsts ir iecerējusi piešķirt šādu otru atkāpi, tā Komisijai paziņo pārskata rezultātus līdz ar pamatojumu lēmumam par otru atkāpi. Šādas otras atkāpes ilgums nepārsniedz trīs gadus.

2.   Atkāpē, ko piešķir saskaņā ar 1. punktu, norāda šādus datus:

3.   Ja kompetentās iestādes neatbilstību parametra vērtībai uzskata par niecīgu un ja saskaņā ar 14. panta 2. punktu veiktā rīcība ir pietiekama, lai novērstu problēmu 30 dienu laikā, šā panta 2. punktā paredzētā informācija atkāpē nav jānorāda.

Minētajā gadījumā kompetentās iestādes vai citas attiecīgās struktūras atkāpē nosaka tikai maksimālās pieļaujamās attiecīgā parametra vērtības un laiku, kas sniegts, lai problēmu novērstu.

4.   Ja neatbilstība kādai parametra vērtībai konkrētajā ūdens piegādē ir notikusi kopā vairāk nekā 30 dienas pēdējo 12 mēnešu laikā, atsaukties uz 3. punktu vairs nevar.

5.   Jebkura dalībvalstis, kura piešķīrusi atkāpi, kā minēts šajā pantā, nodrošina, ka iedzīvotāji, kurus skar šāda atkāpe, tiek pienācīgi informēti par minētās atkāpes veidu un par nosacījumiem, kas to reglamentē. Turklāt dalībvalstis vajadzības gadījumā nodrošina, ka it īpaši tiek brīdinātas noteiktas iedzīvotāju grupas, kurām atkāpe var radīt sevišķu apdraudējumu.

Šā punkta pirmajā daļā minētie pienākumi neattiecas uz 3. punktā aprakstītajiem gadījumiem, ja vien kompetentās iestādes nenolemj citādi.

6.   Šis pants neattiecas uz dzeramo ūdeni, kas iepildīts pudelēs vai citos traukos.