2. Dalībvalsts var nolemt, ka nav piemēroti ūdeni atkalizmantot lauksaimnieciskajai apūdeņošanai vienā vai vairākos tās upju baseinu apgabalos vai to daļās, ņemot vērā šādus kritērijus:
|
a)
|
apgabala vai to daļu ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi;
|
|
b)
|
citu ūdens resursu noslodze un stāvoklis, tostarp pazemes ūdensobjektu kvantitatīvais stāvoklis, kā minēts Direktīvā 2000/60/EK;
|
|
c)
|
to virszemes ūdenstilpju noslodze un stāvoklis, kurās tiek izvadīti attīrīti komunālie notekūdeņi;
|
|
d)
|
ar vidi un resursiem saistītās pārgūta ūdens un citu ūdens resursu izmaksas.
|
Jebkurš lēmums, kas pieņemts, ievērojot pirmo daļu, ir pienācīgi pamatots, balstoties uz minētajā daļā norādītajiem kritērijiem, un to iesniedz Komisijai. To pārskata pēc vajadzības, jo īpaši, ņemot vērā prognozes par klimata pārmaiņām un valstu stratēģijas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un vismaz reizi sešos gados, ņemot vērā upju baseinu apsaimniekošanas plānus, kas izstrādāti, ievērojot Direktīvu 2000/60/EK.