|
+2. pants Definīcijas |
2. pants Definīcijas2. pants Definīcijas Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1)
“enerģija” ir energoprodukti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 ( 2 ) 2. panta d) punktā;
2)
“princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”“ ir princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kā definēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 18. punktā;
3)
“energosistēma” ir sistēma, kas galvenokārt paredzēta energopakalpojumu sniegšanai, lai apmierinātu galapatēriņa sektoru pieprasījumu pēc enerģijas siltuma, degvielas un elektroenerģijas formā;
4)
“sistēmas efektivitāte” ir energoefektīvu risinājumu izvēle, ja tie nodrošina arī izmaksu ziņā lietderīgus dekarbonizācijas risinājumus, papildu elastību un resursu efektīvu izmantošanu;
5)
“primārās enerģijas patēriņš” jeb “PEC” ir bruto pieejamā enerģija, izņemot starptautiskās kuģniecības bunkurus, neenerģētisko galapatēriņu un apkārtējās vides enerģiju;
6)
“enerģijas galapatēriņš” jeb “FEC” ir visa enerģija, kas piegādāta rūpniecībai, transportam, ieskaitot starptautiskās aviācijas energopatēriņu, mājsaimniecībām, publiskā un privātā sektora sniegto pakalpojumu nozarei, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai un citiem galalietotāju sektoriem, izņemot energopatēriņu starptautiskās kuģniecības bunkuros, apkārtējās vides enerģiju un piegādes pārveidošanas nozarei un enerģētikas nozarei un pārvadē un sadalē radušos zudumus, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1099/2008 A pielikumā;
7)
“apkārtējās vides enerģija” ir apkārtējās vides enerģija, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 2. punktā;
8)
“energoefektivitāte” ir attiecība starp iegūto jaudu, pakalpojumu, precēm vai enerģiju un ieguldīto enerģiju;
9)
“enerģijas ietaupījums” ir ietaupītās enerģijas apjoms, ko nosaka, izmērot vai aplēšot patēriņu, vai arī patēriņu gan izmērot, gan aplēšot, pirms un pēc energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma īstenošanas, vienlaikus nodrošinot, ka tiek standartizēti ārējie apstākļi, kas ietekmē enerģijas patēriņu;
10)
“energoefektivitātes uzlabošana” ir energoefektivitātes pieaugums, kas panākts jebkādu tehnoloģisku pārmaiņu, paradumu maiņas vai ekonomisku pārmaiņu rezultātā;
11)
“energopakalpojums” ir fizisks labums, lietderīgums vai ieguvums, kas gūts no enerģijas un energoefektīvas tehnoloģijas vai tāda pasākuma apvienojuma, kurā var būt iekļautas pakalpojuma sniegšanai vajadzīgās ekspluatācijas, uzturēšanas un kontroles darbības un ko sniedz, pamatojoties uz līgumu, un attiecībā uz kuru parastos apstākļos ir pierādīts, ka tas izraisa pārbaudāmu un izmērāmu vai aplēšamu energoefektivitātes uzlabojumu vai primārās enerģijas ietaupījumu;
12)
“publiskas struktūras” ir valsts, reģionālās vai vietējās iestādes un subjekti, ko minētās iestādes tieši finansē un pārvalda, bet kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;
13)
“kopējā izmantojamā grīdas platība” ir ēkas vai ēkas daļas platība, kur enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;
14)
“līgumslēdzējas iestādes” ir līgumslēdzējas iestādes, kā definēts Direktīvas 2014/23/ES 6. panta 1. punktā, Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punktā un Direktīvas 2014/25/ES 3. panta 1. punktā;
15)
“līgumslēdzēji” ir līgumslēdzēji, kā definēts Direktīvas 2014/23/ES 7. panta 1. punktā un Direktīvas 2014/25/ES 4. panta 1. punktā;
16)
“energopārvaldības sistēma” ir saistītu vai mijiedarbojošos elementu kopums stratēģijā, ar ko nosaka energoefektivitātes mērķi un plānu, kā sasniegt minēto mērķi, un te ietilpst arī faktiskā energopatēriņa monitorings, energoefektivitātes uzlabošanai veiktās darbības un progresa mērīšana;
17)
“Eiropas standarts” ir standarts, ko pieņēmusi Eiropas Standartizācijas komiteja, Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja vai Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts un kas ir darīts pieejams publiskai izmantošanai;
18)
“starptautisks standarts” ir standarts, ko pieņēmusi Starptautiskā Standartizācijas organizācija un kas ir darīts pieejams publiskai izmantošanai;
19)
“atbildīgā puse” ir enerģijas sadales, enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmums, pārvades sistēmas operators, kuram ir saistošas valsts energoefektivitātes pienākuma shēmas, kas minētas 9. pantā;
20)
“pilnvarotā puse” ir juridiska persona, kurai valdība vai cita publiska struktūra ir deleģējusi pilnvaras minētās valdības vai citas publiskas struktūras vārdā izstrādāt, pārvaldīt vai uzturēt finansēšanas shēmu;
21)
“iesaistītā puse” ir uzņēmums vai publiska struktūra, kura, balstoties uz brīvprātīgu vienošanos, ir apņēmusies sasniegt konkrētus mērķus vai uz kuru attiecas valstu regulatīvs rīcībpolitikas instruments;
22)
“īstenojošā publiskā iestāde” ir publisko tiesību subjekts, kura atbildībā ir veikt vai pārraudzīt aplikšanu ar enerģijas vai oglekļa nodokli, finanšu shēmas un instrumentus, fiskālos stimulus, standartus un normas, energomarķējuma shēmas un apmācības vai izglītības pasākumus;
23)
“rīcībpolitikas pasākums” ir regulatīvs, finanšu, fiskāls, brīvprātīgs vai informācijas sniegšanas instruments, kas dalībvalstī ir oficiāli izveidots un tiek īstenots, lai tirgus dalībniekiem radītu atbalsta sistēmu, prasību vai stimulu nodrošināt un pirkt energopakalpojumus un īstenot citus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus;
24)
“atsevišķa darbība” ir darbība, kuras rezultātā ir panākti pārbaudāmi un izmērāmi, vai aplēšami energoefektivitātes uzlabojumi un kuras īstenošana izriet no rīcībpolitikas pasākuma;
25)
“enerģijas sadales uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, tostarp sadales sistēmas operators, kas ir atbildīga par enerģijas transportēšanu, lai to piegādātu galalietotājiem vai sadales stacijām, kuras pārdod enerģiju galalietotājiem;
26)
“sadales sistēmas operators” ir sadales sistēmas operators, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 29. punktā attiecībā uz elektroenerģiju vai Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 6. punktā attiecībā uz gāzi;
27)
“enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas pārdod enerģiju galalietotājiem;
28)
“galalietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas iepērk enerģiju savam galapatēriņam;
29)
“energopakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz energopakalpojumus vai energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus galalietotāja iekārtās vai telpās;
30)
“mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK ( 3 ) pielikuma 2. panta 1. punktā;
31)
“mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kā definēts Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 3. punktā;
32)
“energoaudits” ir sistemātiska procedūra ar mērķi iegūt pietiekamas zināšanas par ēkas vai ēku grupas, rūpnieciskās vai komerciālās darbības vai iekārtas vai privāto vai publisko pakalpojumu enerģijas patēriņa profilu, nosakot un kvantificējot izmaksu ziņā lietderīga enerģijas ietaupījuma iespējas, nosakot izmaksu ziņā lietderīga atjaunīgās enerģijas izmantojuma vai ražošanas potenciālu un ziņojot par konstatējumiem;
33)
“energoefektivitātes līgums” ir tāda līgumiska vienošanās starp energoefektivitātes uzlabošanas pasākuma saņēmēju un sniedzēju, ko pārbauda un pārrauga visā līguma darbības laikā, ja darbu, piegādi vai pakalpojumu minētajā pasākumā apmaksā attiecībā uz līgumā atrunātu energoefektivitātes uzlabojuma līmeni vai citu energoefektivitātes kritēriju, piemēram, finanšu ietaupījumu, par kuru ir panākta vienošanās;
34)
“viedā uzskaites sistēma” ir viedā uzskaites sistēma, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 23. punktā, vai viedo mēraparātu sistēma, kā minēts Direktīvā 2009/73/EK;
35)
“pārvades sistēmas operators” ir pārvades sistēmas operators, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 35. punktā attiecībā uz elektroenerģiju vai Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 4. punktā attiecībā uz gāzi;
36)
“koģenerācija” ir siltumenerģijas un elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas vienlaicīga ražošana vienā procesā;
37)
“ekonomiski pamatots pieprasījums” ir pieprasījums, kas nepārsniedz siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzības un ko pretējā gadījumā atbilstīgi tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot enerģijas ražošanas metodes, kas nav koģenerācija;
38)
“lietderīgais siltums” ir siltums, kas saražots koģenerācijas procesā, lai apmierinātu ekonomiski pamatotu siltumapgādes vai aukstumapgādes pieprasījumu;
39)
“koģenerācijas režīmā saražotā elektroenerģija” ir elektroenerģija, kas saražota procesā, kurš ir saistīts ar lietderīgā siltuma ražošanu un kura aprēķini veikti saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem vispārīgajiem principiem;
40)
“augstas efektivitātes koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst III pielikumā izklāstītajiem kritērijiem;
41)
“kopējā efektivitāte” ir gadā saražotās elektroenerģijas, mehāniskās enerģijas un lietderīgā siltuma summa attiecībā pret kurināmā daudzumu, kas izmantots siltuma ražošanai koģenerācijas procesā un bruto elektroenerģijas un mehāniskās enerģijas ražošanai;
42)
“attiecība starp elektroenerģiju un siltumu” ir attiecība starp koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju un lietderīgo siltumu, ko, izmantojot attiecīgās iekārtas darbības datus, aprēķina laikā, kad iekārta pilnībā darbojas koģenerācijas režīmā;
43)
“koģenerācijas iekārta” ir iekārta, kas spēj darboties koģenerācijas režīmā;
44)
“maza apjoma koģenerācijas iekārta” ir koģenerācijas iekārta ar uzstādīto jaudu, kas nesasniedz 1 MWe;
45)
“mikrokoģenerācijas iekārta” ir koģenerācijas iekārta, kuras maksimālā jauda nesasniedz 50 kWe;
46)
“efektīva centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde” ir centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma, kura atbilst 26. pantā noteiktajiem kritērijiem;
47)
“efektīva siltumapgāde un aukstumapgāde” ir siltumapgādes un aukstumapgādes risinājums, kas salīdzinājumā ar pamata scenāriju, kurā ņemtas vērā ierastās metodes, izmaksu ziņā lietderīgā veidā – kā tas novērtēts šajā direktīvā minētajā izmaksu un ieguvumu analīzē – izmērāmi samazina primārās enerģijas daudzumu, kas nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas robežās, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju;
48)
“efektīva individuālā siltumapgāde un aukstumapgāde” ir individuālās siltumapgādes un aukstumapgādes risinājums, kurš – salīdzinājumā ar efektīvu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi – izmērāmi samazina neatjaunīgas primārās enerģijas daudzumu, kas nepieciešams vienas piegādātās enerģijas vienības piegādei attiecīgās sistēmas robežās, vai kuram nepieciešams tāds pats neatjaunīgas primārās enerģijas daudzums, bet par zemākām izmaksām, ņemot vērā ieguvei, pārveidei, transportēšanai un sadalei nepieciešamo enerģiju;
49)
“datu centrs” ir datu centrs, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1099/2008 A pielikuma 2.6.3.1.16. punktā;
50)
“būtiska modernizācija” ir modernizācija, kuras izmaksas pārsniedz 50 % no investīciju izmaksām par līdzvērtīgu jaunu iekārtu;
51)
“agregators” ir neatkarīgs agregators, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 19. punktā;
52)
“enerģētiskā nabadzība” ir mājsaimniecības nespēja piekļūt pamata energopakalpojumiem, ja šādi pakalpojumi nodrošina pamata līmeņus un pienācīgu dzīves un veselības standartu, tostarp pienācīgu siltumapgādi, karsto ūdeni, aukstumapgādi, apgaismi un enerģiju iekārtu darbināšanai, attiecīgajā nacionālajā kontekstā, spēkā esošajā nacionālajā sociālajā rīcībpolitikā un citās attiecīgās nacionālajās rīcībpolitikās, ko izraisījusi vairāku faktoru kombinācija, tostarp vismaz nespēja nodrošināt cenas, nepietiekami izmantojamie ienākumi, lieli enerģijas izdevumi un slikta energoefektivitāte;
53)
“galaizmantotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas iepērk siltumapgādi, aukstumapgādi vai mājsaimniecības karsto ūdeni pašu galapatēriņam, vai fiziska vai juridiska persona, kas apdzīvo atsevišķu ēku vai vienību daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālā ēkā, kurā siltumapgādi, aukstumapgādi vai mājsaimniecības karsto ūdeni nodrošina no centrāla avota, ja šādai personai nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju;
54)
“pretrunīgas intereses” nozīmē, ka ar energoefektivitātes investīcijām saistītie finansiālie pienākumi un atlīdzinājums nav taisnīgi un saprātīgi sadalīti starp iesaistītajiem aktoriem, piemēram, starp ēkas vienību īpašniekiem un īrniekiem un nomniekiem vai dažādiem īpašniekiem vai starp daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālu ēku īpašniekiem un īrniekiem un nomniekiem vai dažādiem īpašniekiem;
55)
“iesaistes stratēģija” ir stratēģija, ar ko nosaka mērķus, izstrādā paņēmienus un izveido procesu, kā rīcībpolitikas veidošanas procesā iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas valsts vai vietējā līmenī, tostarp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, piemēram, patērētāju organizācijas, lai palielinātu izpratni un iegūtu atgriezenisko saiti par šādām rīcībpolitikām, kā arī uzlabotu sabiedrības atbalstu tām;
56)
“statistiski nozīmīga un reprezentatīva izlase no energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem” ir tāda izlase, kas prasa izveidot attiecīgo enerģijas taupības pasākumu statistiskā kopuma apakškopu tā, lai tā atspoguļotu visu enerģijas taupības pasākumu visu attiecīgo kopumu un tādējādi ļautu izdarīt pamatoti uzticamus secinājumus par visa pasākumu kopuma uzticamību. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|