|
+3. pants 5. |
3. pants 5.Piemērojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, dalībvalstis:
a)
veicina un, ja tiek prasīta izmaksu un ieguvumu analīze, nodrošina, ka tiek piemērotas, un dara publiski pieejamas izmaksu un ieguvumu metodikas, kas attiecīgā gadījumā ļauj pienācīgi novērtēt plašākus ieguvumus no energoefektivitātes risinājumiem, ņemot vērā visu dzīves ciklu un ilgtermiņa perspektīvu, sistēmu un izmaksu efektivitāti, piegādes drošību un kvantitatīvu novērtēšanu no sabiedrības, veselības, ekonomikas un klimatneitralitātes perspektīvas, ilgtspēju un aprites ekonomikas principus pārejā uz klimatneitralitāti;
b)
risina jautājumu par ietekmi uz enerģētisko nabadzību;
c)
nosaka subjektu vai subjektus, kā atbildībā ir uzraudzīt principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošanu un tiesiskā regulējuma, tostarp finanšu noteikumu, plānošanas, rīcībpolitikas un nozīmīgo investīciju lēmumu, kā minēts 1. punktā, ietekmi uz energopatēriņu, energoefektivitāti un energosistēmām;
d)
savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos, kas iesniegti, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu, ziņo Komisijai par to, kā princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” ņemts vērā nacionālajos un – attiecīgā gadījumā – reģionālajos un vietējos plānošanas, rīcībpolitikas un nozīmīgu investīciju lēmumos, kas attiecas uz nacionālajām un reģionālajām energosistēmām, iekļaujot vismaz šādu informāciju:
i)
novērtējumu par principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošanu un tā sniegtajiem ieguvumiem energosistēmās, jo īpaši attiecībā uz enerģijas patēriņu;
ii)
to pasākumu sarakstu, kas veikti ar mērķi novērst nevajadzīgus regulatīvus vai neregulatīvus šķēršļus principam “energoefektivitāte pirmajā vietā” un pieprasījuma puses risinājumiem, tostarp identificējot valstu tiesību aktus un pasākumus, kas ir pretrunā principam “energoefektivitāte pirmajā vietā”. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|