11. pants Energopārvaldības sistēmas un energoauditi

Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā minētajiem uzņēmumiem ir ieviesta energopārvaldības sistēma ne vēlāk kā 2027. gada 11. oktobrī.

Šādus energoauditus:

Dalībvalstis nodrošina, ka pirmajā daļā minētie uzņēmumi pirmo energoauditu veic līdz 2026. gada 11. oktobrim un ka turpmākos energoauditus veic vismaz reizi četros gados. Ja šādi uzņēmumi energoauditus saskaņā ar pirmo daļu jau veic, tie saskaņā ar šo direktīvu turpina to darīt vismaz reizi četros gados.

Pamatojoties uz ieteikumiem, kas izriet no minētajiem energoauditiem, attiecīgie uzņēmumi izstrādā konkrētu un realizējamu rīcības plānu. Rīcības plānā nosaka pasākumus katra audita ieteikuma īstenošanai, ja tas ir tehniski vai ekonomiski realizējams. Rīcības plānu iesniedz uzņēmuma vadībai.

Dalībvalstis nodrošina, ka rīcības plāni un ieteikumu īstenošanas līmenis tiek publicēti uzņēmuma gada pārskatā un ka tie tiek darīti publiski pieejami, izņemot informāciju, uz kuru attiecas Savienības un valstu tiesību akti, kas aizsargā komercnoslēpumus, uzņēmējdarbības noslēpumus un konfidencialitāti.

Pirmajā daļā minētos energoauditus var veikt uzņēmuma iekšējie speciālisti vai energoauditori ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir ieviesusi sistēmu, ar ko nodrošina to kvalitāti, tostarp vajadzības gadījumā nejaušas izlases veidā pārbaudot vismaz statistiski būtisku daļu no visiem energoauditiem, kurus veikuši šādi uzņēmuma iekšējie speciālisti vai energoauditori.

Lai nodrošinātu kvalitatīvus energoauditus un energopārvaldības sistēmas, dalībvalstis saskaņā ar VI pielikumu un ņemot vērtā attiecīgos Eiropas vai starptautiskos standartus, ievieš pārredzamus un nediskriminējošus minimālos energoauditu kritērijus. Dalībvalstis izraugās kompetentu iestādi vai struktūru, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti grafiki šā panta 2. punktā izklāstīto energoauditu veikšanai un tiek pareizi piemēroti VI pielikumā izklāstītie minimālie kritēriji.

Energoauditos neietver klauzulas, ar kurām audita rezultātus liedz nodot jebkuram kvalificētam vai akreditētam energopakalpojumu sniedzējam, ar noteikumu, ka klients neiebilst pret rezultātu tālāknodošanu.

Pamatojoties uz pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem un neskarot Savienības tiesību aktus valsts atbalsta jomā, dalībvalstis var izveidot mehānismus, piemēram, MVU un mikrouzņēmumiem paredzētus energoauditu centrus, – ar noteikumu, ka šādi mehānismi nekonkurē ar privātajiem auditoriem –, lai tiem nodrošinātu energoauditus. Tās var nodrošināt arī citas MVU atbalsta shēmas, tostarp, ja šādi MVU ir noslēguši brīvprātīgas vienošanās, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar energoauditu veikšanu un energoauditu izmaksu ziņā lietderīgāko ieteikumu īstenošanu, ja minētajos ieteikumos ierosinātie pasākumi tiek īstenoti.

Dalībvalstis informē MVU, tostarp izmantojot attiecīgos uzņēmumus pārstāvošas starpniekorganizācijas, par konkrētiem piemēriem, kā energopārvaldības sistēmas varētu palīdzēt to uzņēmējdarbībā. Komisija palīdz dalībvalstīm, atbalstot paraugprakses apmaiņu šajā jomā.

To tirgus dalībnieku piekļuves pamatā, kuri sniedz energopakalpojumus, ir pārredzami un nediskriminējoši kritēriji.

Neskarot Savienības tiesību aktus valsts atbalsta jomā, dalībvalstis var ieviest stimulus un atbalsta sistēmas, lai īstenotu ieteikumus, kuri izriet no energoauditiem un līdzīgiem pasākumiem.