|
+25. pants 6. |
25. pants 6.Dalībvalstis nodrošina, ka reģionālās un vietējās iestādes sagatavo vietējus siltumapgādes un aukstumapgādes plānus vismaz tajās pašvaldībās, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 45 000 . Minētajiem plāniem, kā minimums, vajadzētu:
a)
būt balstītiem uz informāciju un datiem, kas sniegti saskaņā ar 1. punktu veiktajos visaptverošajos novērtējumos, un sniegt aplēsi un kartējumu par energoefektivitātes palielināšanas potenciālu, ietverot zemas temperatūras centralizētās siltumapgādes gatavību, augstas efektivitātes koģenerāciju, atlikumsiltuma atgūšanu un atjaunīgās enerģijas izmantošanu siltumapgādē un aukstumapgādē konkrētajā teritorijā;
b)
atbilst principam “energoefektivitāte pirmajā vietā”;
c)
ietvert stratēģiju saskaņā ar a) apakšpunktu apzinātā potenciāla izmantošanai;
d)
būt sagatavotiem, iesaistot visas attiecīgās reģionālās vai vietējās ieinteresētās personas un nodrošinot plašas sabiedrības līdzdalību, arī vietējās energoinfrastruktūras operatoru līdzdalību;
e)
ņemt vērā attiecīgo esošo energoinfrastruktūru;
f)
ņemt vērā vietējo kopienu un vairāku vietējo vai reģionālo administratīvo vienību vai reģionu kopīgās vajadzības;
g)
izvērtēt energokopienu lomu un citas patērētāju virzītas iniciatīvas, kuras var aktīvi veicināt vietējo siltumapgādes un aukstumapgādes projektu īstenošanu;
h)
iekļaut vietējā ēku fonda siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtu un sistēmu analīzi, ņemot vērā katras teritorijas specifiskās iespējas veikt energoefektivitātes pasākumus un vajadzību pievērsties ēkām ar ļoti sliktu elektrosniegumu un neaizsargāto mājsaimniecību vajadzības;
i)
izvērtēt, kā finansēt rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, un identificēt finanšu mehānismus, kas ļautu patērētājiem pāriet uz atjaunīgo siltumapgādi un aukstumapgādi;
j)
ietvert trajektoriju plānu mērķu sasniegšanai atbilstīgi klimatneitralitātei un identificēto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanas progresa uzraudzību;
k)
tiekties uz to, lai publiskajās struktūrās esošas vecas un neefektīvas siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtas aizstātu ar augstas efektivitātes alternatīvām, lai pakāpeniski atteiktos no fosilā kurināmā;
l)
izvērtēt iespējamo sinerģiju ar kaimiņos esošo reģionālo vai vietējo pārvaldes iestāžu plāniem veicināt kopīgas investīcijas un izmaksu efektivitāti. Dalībvalstis nodrošina, ka visām attiecīgajām personām, tostarp publiskām un attiecīgām privātām ieinteresētajām personām, tiek dota iespēja piedalīties siltumapgādes un aukstumapgādes plānu, 1. punktā minētā visaptverošā novērtējuma un 5. punktā minēto rīcībpolitiku un pasākumu sagatavošanā. Minētajā nolūkā dalībvalstis reģionālo un vietējo iestāžu atbalstam izstrādā ieteikumus, kas palīdz īstenot rīcībpolitikas un pasākumus energoefektīvas un atjaunīgajā enerģijā balstītas siltumapgādes un aukstumapgādes jomā reģionālā un vietējā līmenī, lietderīgi izmantojot apzināto potenciālu. Dalībvalstis reģionālās un vietējās iestādes atbalsta, cik lielā mērā vien iespējams, izmantojot jebkādus līdzekļus, arī finansiālā atbalsta un tehniskā atbalsta shēmas. Dalībvalstis nodrošina, ka siltumapgādes un aukstumapgādes plāni ir saskaņoti ar citām vietējām klimata, enerģētikas un vides plānošanas prasībām, lai izvairītos no administratīvā sloga vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm un veicinātu plānu efektīvu īstenošanu. Vietējos siltumapgādes un aukstumapgādes plānus var kopīgi īstenot vairāku kaimiņos esošu vietējo pārvaldes iestāžu grupa, ja ir piemērots ģeogrāfiskais un administratīvais konteksts, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūra. Vietējos siltumapgādes un aukstumapgādes plānus novērtē kompetentā iestāde, un vajadzības gadījumā pēc tam veic atbilstīgus īstenošanas pasākumus. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|