+30. pants Valsts energoefektivitātes fonds, finansēšana un tehniskais atbalsts
---+30. pants 1.
---+30. pants 2.
---+30. pants 3.
---+30. pants 4.
---+30. pants 5.
---+30. pants 6.
---+30. pants 7.
---+30. pants 8.
---+30. pants 9.
---+30. pants 10.
---+30. pants 11.
---+30. pants 12.
---+30. pants 13.
---+30. pants 14.
---+30. pants 15.
---+30. pants 16.
---+30. pants 17.
---+30. pants 18.
|
30. pants Valsts energoefektivitātes fonds, finansēšana un tehniskais atbalsts
1. Pārskats
| Nosaukums |
Regulējums |
|
30. pants 1.
|
Neskarot LESD 107. un 108. pantu, dalībvalstis atvieglo finansēšanas mehānismu izveidi vai spēkā esošo mehānismu izmantošanu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, lai pēc iespējas palielinātu ieguvumus, ko sniedz dažādas finansējuma plūsmas un dotāciju, finanšu instrumentu un tehniskās palīdzības kombinēšana.
|
|
30. pants 2.
|
Komisija attiecīgā gadījumā tieši vai ar finanšu iestāžu starpniecību palīdz dalībvalstīm izveidot finansēšanas mehānismus un projektu izstrādes palīdzības mehānismus valstu, reģionālā vai vietējā līmenī ar mērķi paaugstināt investīcijas energoefektivitātē dažādās nozarēs un aizsargāt un stiprināt enerģētiskās nabadzības skartos cilvēkus, mazaizsargātos lietotājus, cilvēkus mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem un attiecīgā gadījumā sociālajos mājokļos dzīvojošos cilvēkus, arī integrējot līdztiesības perspektīvu tā, lai neviens netiktu atstāts novārtā.
|
|
30. pants 3.
|
Dalībvalstis pieņem pasākumus, ar ko veicina energoefektivitātei veltītus aizu produktus, piemēram, zaļos hipotekāros kredītus un zaļos aizdevumus (nodrošinātus un nenodrošinātus), un nodrošina, ka finanšu iestādes tos plaši un nediskriminējoši piedāvā un ka tie redzami un pieejami patērētājiem. Dalībvalstis pieņem pasākumus, ar ko sekmē rēķinos un nodokļos bāzētas finansēšanas shēmas, ņemot vērā Komisijas norādījumus, kas sniegti saskaņā ar 10. punktu. Dalībvalstis nodrošina, ka bankas un citas finanšu iestādes saņem informāciju par iespējām piedalīties energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu finansēšanā, tostarp veidojot publiskā un privātā sektora partnerības. Dalībvalstis rosina aizdevumu garantiju mehānismu izveidi ieguldījumiem energoefektivitātē.
|
|
30. pants 4.
|
Neskarot LESD 107. un 108. pantu, dalībvalstis veicina finansiālā atbalsta shēmu izveidi, lai palielinātu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ieviešanu attiecībā uz individuālu un centralizētu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu būtisku modernizāciju.
|
|
30. pants 5.
|
Dalībvalstis veicina vietējo zināšanu un tehniskās palīdzības izveidošanu, attiecīgā gadījumā izmantojot esošos tīklus un mehānismus, lai konsultētu par paraugpraksi attiecībā uz vietējās centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijas panākšanu, piemēram, par piekļuvi īpašam finansiālam atbalstam.
|
|
30. pants 6.
|
Komisija veicina paraugprakses apmaiņu starp kompetentajām valsts vai reģionālajām iestādēm vai struktūrām, tostarp izmantojot pārvaldes struktūru ikgadējas sanāksmes, publiskas datubāzes, kurās apkopota informācija par dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem, un salīdzināšanu valstu starpā.
|
|
30. pants 7.
|
Lai mobilizētu privāto finansējumu energoefektivitātes pasākumiem un energorenovācijai un lai veicinātu Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju, valstu devuma saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu un Direktīvā 2010/31/ES noteikto mērķu sasniegšanu, Komisija rīko dialogu gan ar publiskā, gan privātā finansējuma iestādēm, kā arī ar attiecīgām konkrētām nozarēm, lai apzinātu vajadzības un iespējamās veicamās darbības.
|
|
30. pants 8.
|
Šā panta 7. punktā minētās darbības ietver šādus elementus:
a)
kapitāla investīciju energoefektivitātē piesaistīšanu, apsverot plašāku enerģijas ietaupījuma ietekmi;
b)
tādu īpašu energoefektivitātes finanšu instrumentu un finansēšanas shēmu plašas īstenošanas veicināšanu, kas jāizveido finanšu iestādēm;
c)
labāku datu par energoefektivitātes un finanšu sniegumu nodrošināšanu:
i)
turpinot izskatīt, kā investīcijas energoefektivitātē uzlabo pamatā esošo aktīvu vērtību;
ii)
atbalstot pētījumus nolūkā novērtēt, kā tiek naudas izteiksmē izteikti ar enerģiju nesaistītie ieguvumi no investīcijām energoefektivitātē.
|
|
30. pants 9.
|
Lai mobilizētu privāto finansējumu energoefektivitātes pasākumiem un energorenovācijai dalībvalstis, īstenojot šo direktīvu:
a)
apsver iespējas uzlabot energopārvaldības sistēmu un energoauditu izmantošanu saskaņā ar 11. pantu ar mērķi ietekmēt lēmumu pieņemšanu;
b)
optimāli izmanto iespējas un rīkus, kas pieejami Savienības budžetā un ierosināti iniciatīvā “Energoviedu ēku vieda finansēšana” un Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumā “Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi”.
|
|
30. pants 10.
|
Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem par privāto investīciju piesaistīšanu. Šo norādījumu mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem, tostarp dažādajās Savienības programmās izstrādāt un īstenot investīcijas energoefektivitātē, un tajos ierosina pienācīgus finanšu mehānismus un inovatīvus finansēšanas risinājumus, kuros kombinētas dotācijas, finanšu instrumenti un projektu izstrādes palīdzība, ar mērķi kāpināt esošo iniciatīvu mērogu un izmantot tādas Savienības programmas, kā katalizators privātā finansējuma piesaistei un atraisīšanai.
|
|
30. pants 11.
|
Dalībvalstis var izveidot valsts energoefektivitātes fondu. Šā fonda mērķis ir īstenot energoefektivitātes pasākumus, kas dalībvalstīm palīdz sasniegt valstu energoefektivitātes devumu un indikatīvo trajektoriju, kas minēti 4. panta 2. punktā. Valsts energoefektivitātes fondu var izveidot kā īpašu fondu jau esoša kapitālieguldījumu veicināšanas valsts mehānisma satvarā. Valsts energoefektivitātes fondu var finansēt ar ieņēmumiem no emisijas kvotu izsolēm saskaņā ar ES ETS ēku un transporta sektorā.
|
|
30. pants 12.
|
Kad dalībvalstis veido valsts energoefektivitātes fondus, kā minēts šā panta 11. punktā, tās izveido finansēšanas instrumentus, tostarp valsts garantijas, lai panāktu, ka tiek vairāk izmantotas privātās investīcijas energoefektivitātē un energoefektivitātes aizdevumu produkti, kā arī inovatīvās shēmas, kas minētas šā panta 3. punktā. Ievērojot 8. panta 3. punktu un 24. pantu, valsts energoefektivitātes fonds atbalsta to, ka pasākumus prioritāri īsteno enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku, mazaizsargāto lietotāju, cilvēku mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem un – attiecīgā gadījumā – sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku vidū. Minētais atbalsts ietver finansējumu energoefektivitātes pasākumiem MVU, lai piesaistītu un atraisītu privāto finansējumu MVU.
|
|
30. pants 13.
|
Dalībvalstis var publiskajām struktūrām ļaut 6. panta 1. punktā izklāstītos pienākumus izpildīt, katru gadu valsts energoefektivitātes fondā veicot iemaksu, kas ir līdzvērtīga investīciju summai, kura nepieciešama, lai izpildītu minētos pienākumus.
|
|
30. pants 14.
|
Dalībvalstis var noteikt, ka atbildīgās puses savus 8. panta 1. un 4. punktā paredzētos pienākumus var izpildīt, katru gadu valsts energoefektivitātes fondā iemaksājot summu, kas ir līdzvērtīga investīcijām, kuras nepieciešamas, lai izpildītu minētos pienākumus.
|
|
30. pants 15.
|
Ieņēmumus, kas gūti no Lēmumā 406/2009/EK minētajiem ikgadējiem emisiju iedales apjomiem, dalībvalstis var izmantot energoefektivitātes uzlabojumu inovatīva finansējuma izstrādei.
|
|
30. pants 16.
|
Komisija novērtē energoefektivitātes publiskā finansējuma atbalsta lietderību un efektivitāti Savienības un valstu līmenī un dalībvalstu spēju palielināt privāto investīciju izmantošanu energoefektivitātes jomā, vienlaikus arī ņemot vērā nacionālajos enerģētikas un klimata plānos norādītās publiskā finansējuma vajadzības. Komisija izvērtē, vai Savienības līmeņa energoefektivitātes mehānisms ar mērķi nodrošināt Savienības garantiju, tehnisko palīdzību un saistītās dotācijas, lai varētu īstenot finanšu instrumentus, kā arī finansēšanas un atbalsta shēmas valsts līmenī, varētu izmaksu ziņā lietderīgi atbalstīt Savienības energoefektivitātes un klimata mērķrādītāju sasniegšanu, un attiecīgā gadījumā ierosina šāda mehānisma izveidi. Šajā nolūkā Komisija līdz 2024. gada 30. martam iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību aktu priekšlikumus.
|
|
30. pants 17.
|
Dalībvalstis līdz 2025. gada 15. martam un pēc tam ik pēc diviem gadiem saistībā ar saviem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem, kas iesniegti, ievērojot 17. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 21. pantu, paziņo Komisijai šādus datus:
a)
energoefektivitātes jomā veikto publisko investīciju apjoms un vidējais sviras efekts, kas panākts, izmantojot publisko finansējumu energoefektivitātes pasākumu atbalstam;
b)
energoefektivitātei paredzētu aizdevumu produktu apjoms, nošķirot dažādus produktus;
c)
attiecīgā gadījumā valstu finansēšanas programmas, kas izveidotas, lai palielinātu energoefektivitātes un paraugprakses ieviešanu, kā arī inovatīvas finansēšanas shēmas energoefektivitātes jomā.
Lai atvieglotu šā punkta pirmajā daļā minētā ziņojuma sagatavošanu, Komisija iepriekš minētājā daļā izklāstītās prasības iekļauj vienotajā veidnē, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 4. punktu pieņemtajos īstenošanas aktos.
|
|
30. pants 18.
|
Lai izpildītu 17. punkta b) apakšpunktā minēto pienākumu un neskarot valsts papildu pasākumus, dalībvalstis ņem vērā spēkā esošos finanšu iestādēm noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus, tostarp:
a)
informācijas atklāšanas noteikumus, kas noteikti kredītiestādēm saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2178 (
14
);
b)
informācijas par VSP riskiem atklāšanas prasības kredītiestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (
15
) 449.a pantu.
Lai atvieglotu datu par energoefektivitātei paredzētu aizdevumu produktu apjomu vākšanu un apkopošanu 17. punkta b) apakšpunktā minētā pienākuma izpildes nolūkā, Komisija līdz 2024. gada 15. martam sniedz norādījumus dalībvalstīm par kārtību attiecībā uz piekļuvi datiem par energoefektivitātei paredzētu aizdevumu produktu apjomu un šo datu vākšanu un apkopošanu valsts līmenī.
|
,
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
- Builddate: 05.08.2026 00:00:00 -Doknr: CELEX:32023L1791
- EULAW -
EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.
DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.
|