+III PIELIKUMS Dzīves cikla GSP aprēķināšana jaunām ēkām, ievērojot 7. panta 2. punktu
|
III PIELIKUMS Dzīves cikla GSP aprēķināšana jaunām ēkām, ievērojot 7. panta 2. punktu
III PIELIKUMS
Dzīves cikla GSP aprēķināšana jaunām ēkām, ievērojot 7. panta 2. punktu
1. VISPĀRĪGĀS PAMATNOSTĀDNES
Šis pielikums nosaka Savienības satvaru dzīves cikla GSP nacionālajam aprēķinam nolūkā rezultātus norādīt ēkas energosnieguma sertifikātā saskaņā ar 7. panta 2. punktu. Lai verificētu atbilstību robežvērtībai saskaņā ar 7. panta 5. punktu, dalībvalstis var nolemt neiekļaut dažas dzīves cikla posmu daļas un dažas ēku komponentu jomas daļas, piemēram, piemērojot svērtos koeficientus, kas saistīti ar emisijas datumu ēkas dzīves cikla laikā.
Jaunu ēku dzīves cikla GSP aprēķina saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām un saskaņā ar būtiskām daļām standartā EN 15978 (EN 15978:2011 “Ilgtspējīga būvniecība. Ēku vidiskā snieguma novērtējums. Aprēķina metode”), un tajā ņem vērā visus turpmākos standartus, kas saistīti ar būvdarbu ilgtspēju, un aprēķina metodi ēku vidiskā snieguma novērtēšanai. Tas nav uzskatāms par šā standarta juridisku kodifikāciju.
Ēkas dzīves cikla GSP, kas norādīts energosnieguma sertifikātā, būtu jāpaziņo pārredzamā formātā, uzrādot rezultātus vismaz par katru dzīves cikla posmu.
2. REFERENCES PĒTĪJUMA PERIODS
Dzīves cikla GSP aprēķina 50 gadu references pētījuma periodam (
9
).
3. APRĒĶINAM NEPIECIEŠAMIE DATI
Datus, kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (
10
) vai (ES) 2024/3110 (
11
) un kas 1. tabulā tiek saukti par “datiem, kas pieejami saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu”, izmanto, ja tie ir pieejami. Ja dati ir saderīgi ar “datiem, kas pieejami saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu”, izmanto arī datus, kas izdoti saskaņā ar izstrādājumu noteikumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1781 (
12
), un ko 1. tabulā sauc par “datiem, kas pieejami saskaņā ar ekodizaina un energomarķējuma tiesību aktiem”. Ja šādi dati nav pieejami, var izmantot cita veida datus, kas minēti 1. tabulā. Dalībvalstis nodrošina dzīves cikla GSP aprēķina rezultātu visaugstāko iespējamo precizitāti un ticamību un tiek mudinātas atļaut izmantot konkrētam projektam vai izstrādājumam specifiskus datus, kas ir kvalitatīvāki un precīzāki nekā vispārīgie dati vai noklusējuma vērtības.
1. tabula
Pārskats par dažāda veida būvizstrādājumu datu definīcijām
|
Datu veids
|
Definīcija un izmantošana
|
|
Dati, kas pieejami saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu
|
Dati par izstrādājuma ietekmi uz klimata pārmaiņām, kas iegūti no snieguma un atbilstības deklarācijas (DoPC) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 vai Regulu (ES) 2024/3110, tai skaitā DoPC, uz ko attiecas saskaņota tehniskā specifikācija, un DoPC, kas izdota saskaņā ar attiecīgo Eiropas novērtējuma dokumentu un Eiropas tehnisko novērtējumu.
|
|
Dati, kas pieejami saskaņā ar ekodizaina un energomarķējuma tiesību aktiem
|
Saderīgi dati, kas sagatavoti saskaņā ar izstrādājumu noteikumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Regulu (ES) 2024/1781.
|
|
Dati par konkrētiem projektiem
|
Projekta dati, kas aprēķināti saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693 vai saderīgu standartu, lai gan tie nav izdoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 vai Regulu (ES) 2024/3110, vai izstrādājumu noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Regulu (ES) 2024/1781. Šos datus var izmantot tikai tad, ja tas īpaši atļauts valsts tiesību aktos.
|
|
Dati par konkrētiem izstrādājumiem
|
Izstrādājuma dati, kas aprēķināti saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693 vai saderīgu standartu, lai gan tie nav izdoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 vai Regulu (ES) 2024/3110, vai izstrādājumu noteikumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Regulu (ES) 2024/1781. Šos datus var izmantot tikai tad, ja tas īpaši atļauts valsts tiesību aktos.
|
|
Vidējie dati par izstrādājumu grupu saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693
|
Nozaru vidiskie dati ir vidējais rādītājs par vairākiem izstrādājumiem no viena vai vairākiem uzņēmumiem, un tos sniedz rūpniecības asociācijas vai citas līdzvērtīgas organizācijas, kuru darbības jomā ir šis izstrādājums. Šos datus var izmantot tikai tad, ja tas īpaši atļauts valsts tiesību aktos.
|
|
Vispārīgi dati
|
Vispārīgi vides dati, kas aprēķināti saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693 vai saderīgu standartu izstrādājumu grupai par valsti vai reģionu. Šie dati nedrīkst būt specifiski konkrētam objektam vai uzņēmumam. Dalībvalstis paredz skaidrus noteikumus par to, kā šie dati ir jāiegūst vai jāaprēķina, pamatojoties uz līdzīgiem esošiem datiem par konkrētiem izstrādājumiem. Minēto noteikumu pamatā ir konservatīvi pieņēmumi, lai negodīgā veidā nedotu priekšroku vispārīgiem datiem salīdzinājumā ar datiem, kas attiecas uz konkrētiem izstrādājumiem. Dalībvalstis var noteikt vispārīgus datus atkārtoti izmantotiem būvizstrādājumiem, ņemot vērā ieguvumus, ko sniedz aprites pieejas.
|
|
Noklusējuma vērtības
|
Vides datus, kas aprēķināti saskaņā ar standartu EN 15804 vai EN 50693 vai saderīgu standartu, var izmantot, lai aizpildītu datu iztrūkumu, ja neviens no iepriekš minētajiem datu veidiem nav pieejams vai ja aprēķins ir jāvienkāršo. Noklusējuma vērtības var noteikt konkrētam būves elementa vai vairāku būves elementu tvērumam vai dzīves cikla apakšmoduļa vai dzīves cikla moduļa tvērumam, vai vairāku dzīves cikla apakšmoduļu vai vairāku dzīves cikla moduļu tvērumam. Dalībvalstis var noteikt noklusējuma vērtības, izmantojot konservatīvus pieņēmumus, kas veicina aprēķinu veikšanu ar konkrētiem datiem, ja tādi ir pieejami. Dalībvalstis var noteikt noklusējuma vērtību sēriju, kas nodrošina, ka jaunu ēku dzīves cikla GSP norādīšana saskaņā ar 7. panta 2. punktu ir iespējama pat tad, ja nav konkrētu datu.
|
Dalībvalstis, izmantojot konsekventu un konservatīvu pieeju, paredz skaidrus noteikumus vispārīgu datu un noklusējuma vērtību ģenerēšanai un atjaunināšanai. Dalībvalstis nodrošina, ka vajadzīgie dati, arī vispārīgi dati un noklusējuma vērtības, tiek darīti publiski pieejami, ļaujot jaunām ēkām aprēķināt dzīves cikla GSP līdz datumiem, kas noteikti 7. panta 2. punktā, tai skaitā gadījumos, kad nav pieejami konkrēta projekta vai izstrādājuma specifiskie dati.
Attiecībā uz datu veidiem, kas nav dati, kuri pieejami saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu vai ekodizaina un energomarķējuma tiesību aktiem, dalībvalstis tiek mudinātas ierobežot tirgus sadrumstalotību, atzīstot uzticamus un saderīgus pieejamos datus, kas izsniegti jebkurā dalībvalstī, tai skaitā datus par konkrētiem izstrādājumiem un projektiem, kas aprēķināti saskaņā ar EN 15804 vai EN 50693, vai ar saderīgu standartu. Jebkurā gadījumā dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu konsekvenci un saderību starp datiem, apvienojot šos datus no dažādiem avotiem, un panāktu, ka dzīves cikla GSP galīgie rezultāti ir uzticami.
4. LIETDERĪGĀ GRĪDAS PLATĪBA
Dzīves cikla GSP izsaka kilogramos CO2ekv./m2 lietderīgās grīdas platības.
Dalībvalstis nosaka, kā praksē izmantot lietderīgās grīdas platības definīciju, lai aprēķinātu jaunu ēku dzīves cikla GSP. Lietderīgā grīdas platība atbilst to ēkas daļu platībai, uz kurām attiecas dzīves cikla GSP aprēķins, un kuras nesniedzas ārpus norobežojošās konstrukcijas. Dalībvalstis valsts līmenī apraksta pieņemto lietderīgo grīdas platību komponentu platības izteiksmē, kā noteikts saskaņā ar starptautiskajiem īpašuma mērīšanas standartiem (IPMS) (
13
) vai līdzvērtīgu standartu, kas nodrošina grīdas platības mērījumu pārredzamību, konsekvenci un salīdzināmību.
Dzīves cikla GSP aprēķina un norāda ēkas energosnieguma sertifikātā saskaņā ar 19. pantu un V pielikumu vai attiecīgā gadījumā ēkas vienības energosnieguma sertifikātā. Ja nepieciešams, dalībvalstis var paredzēt noteikumus par vairāku ēku kopīgo ēku komponentu emisiju sadali. Minētie noteikumi nodrošina, ka dzīves cikla GSP aprēķins ir taisnīgs, pārredzams un konsekvents dažādās ēkās un projektos.
5. DZĪVES CIKLA POSMU TVĒRUMS
Dzīves cikla GSP aprēķina katram vajadzīgajam dzīves cikla posmam, kā norādīts 2. tabulā. Dalībvalstis var nolemt no aprēķina izslēgt jebkādus fakultatīvus dzīves cikla posmus, kā norādīts 2. tabulā.
Ja izstrādājuma līmenī pieejamā informācija piedāvā vairākus scenārijus, attiecībā uz katru dzīves cikla posmu aprēķinam ēkas līmenī jābūt pēc iespējas reprezentatīvākam attiecībā uz ēkas projektu vai ēku. Ja uzticama informācija nav pieejama vai ir vajadzīgs vienkāršots aprēķins, dalībvalstis var nolemt, ka aprēķinam ļauj izmantot noklusējuma scenāriju, pamatojoties uz sliktākā scenārija principu.
Dalībvalstis var pieņemt noklusējuma vērtības visiem dzīves cikla posmiem vai dzīves cikla apakšposmiem saskaņā ar prasībām attiecībā uz aprēķina datiem, kas noteiktas 3. iedaļā, lai aizpildītu datu iztrūkumu, vai, ja ir nepieciešams, vienkāršotu aprēķinus.
2. tabula
Dzīves cikla posmi, kas jāaprēķina saskaņā ar EN15978:2011 un prEN15978:2025, kā arī ņemot vērā visus turpmākos standartus, kas saistīti ar būvdarbu ilgtspēju, un aprēķina metodi ēku vidiskā snieguma novērtēšanai
|
Aprites cikla posmi
|
Nepieciešami/fakultatīvi
|
|
EN15978:2011
|
prEN15978:2025
|
|
A1. Izejmateriālu piegāde
|
A1. Ieguve un augšupējā ražošana
|
Nepieciešami
|
|
A2. Transports
|
A2. Transportēšana uz rūpnīcu
|
Nepieciešami
|
|
A3. Izgatavošana
|
A3. Izgatavošana
|
Nepieciešami
|
|
A4. Transports
|
A4. Transports
|
Nepieciešami
Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību.
|
|
A5. Būvniecības/uzstādīšanas process
|
A5. Būvniecības/uzstādīšanas process
|
Nepieciešami
Dalībvalstis var izvēlēties izslēgt procesus, kas saistīti ar nojaukšanu pirms būvniecības un būvstrādnieku transportēšanu uz būvlaukumu un no tā. Ja tiek aprēķināts process, kas saistīts ar nojaukšanu pirms būvniecības vai būvstrādnieku transportēšanu uz būvlaukumu un no tā, rezultātus paziņo kā atsevišķus rādītājus.
|
|
B1. Izmantošana
|
B1. Izmantošana
B1.1. Emisijas no materiāliem un karbonācijas
B1.2. Dzesētājaģentu fugitīvās emisijas
|
Nepieciešami
Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību, ieskaitot ietekmi, kas saistīta ar dzesētājaģentu fugitīvajām emisijām.
|
|
B2. Tehniskā apkope
|
B2. Tehniskā apkope
|
Nepieciešami
Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību.
|
|
B3. Remonts
|
B3. Remonts
|
Nepieciešami
Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību.
|
|
B4. Aizstāšana
|
B4. Ēkas komponentu aizstāšana
|
Nepieciešami
Dalībvalstis valsts līmenī skaidri paredz noteikumus par to, kā kvantitatīvi noteikt aizstājēju skaitu noteiktiem komponentiem vai izstrādājumiem, kas jāpiemēro, piemēram, aizvietotāju skaits vienkāršos vidējos decimāldaļskaitļos, aizvietotāju skaits veselos skaitļos.
Izmanto informāciju, kas saistīta ar references darbmūžu un kas darīta pieejama saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 305/2011 vai Regulu (ES) 2024/3110, vai izstrādājumu regulām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Regulu (ES) 2017/1369 vai Regulu (ES) 2024/1781, ja tāda ir pieejama.
|
|
B5. Pārjaunošana
|
B5. Pārjaunošana
|
Fakultatīvi
|
|
B6. Enerģijas izmantojums ekspluatācijas laikā
|
B6. Enerģijas izmantojums ekspluatācijas laikā
B6.1. Regulētas ēkās integrētas sistēmas (pakalpojumi)
B6.2. Neregulētas ēkās integrētas sistēmas (pakalpojumi)
B6.3. Cits enerģijas izmantojums, kas saistīts ar ēku izmantotāju darbībām
|
Nepieciešami
Aprēķinam būtu jāatbilst ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinam saskaņā ar I pielikumā izklāstīto vienoto vispārējo sistēmu. Dalībvalstis var ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz regulētām ēkās integrētām sistēmām (pakalpojumiem), uz kurām attiecas šī direktīva.
Ja dalībvalstis nolemj ekspluatācijas emisijās atļaut iekļaut uz nākotni vērstus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas faktorus, tiem jābūt pamatotiem, konsekventiem un skaidri definētiem visam references pētījuma periodam
Eksportētās enerģijas ietekmes sadalījumu veic saskaņā ar standartu EN 15978. Eksportētās enerģijas ietekme ir norādīta dzīves cikla posmā D2.
|
|
B7. Ūdens izmantojums ekspluatācijas laikā
|
B7. Ūdens izmantojums ekspluatācijas laikā
B7.1. Būtiskas ēkās integrētas sistēmas (tualetes, dušas, vannas istabas, apsilde, dzesēšana, ventilācija, mitrināšana un apūdeņošana)
B7.2. Citas ēkās integrētas sistēmas (peldbaseini, saunas u. c.)
B7.3. Ēkās neintegrētas sistēmas (piemēram, trauku mazgājamās mašīnas, veļas mazgājamās mašīnas u. c.)
|
Fakultatīvi
|
|
|
B8. Ēkās integrētu izmantotāju darbības, uz kurām neattiecas B1–B7
B8.1. Personu pārvadājumi uz ēku un no tās
B8.2. Elektrotransportlīdzekļu uzlāde būvlaukumā
B8.3. Citas darbības, piemēram, “patēriņa preču” izmantošana birojiem, piemēram, papīrs, vai mēbeles un aprīkojums, kas nav piestiprināts pie ēkas
|
Fakultatīvi
|
|
C1. Dekonstrukcija
|
C1. Dekonstrukcija/nojaukšana
|
Nepieciešami
Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību
|
|
C2. Transports
|
C2. Transportēšana uz atkritumu pārstrādi vai apglabāšanu
|
Nepieciešami
Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību.
|
|
C3. Atkritumu pārstrāde atkalizmantošanai, reciklēšanai un/vai atgūšanai
|
C3. Atkritumu pārstrāde atkalizmantošanai, reciklēšanai un/vai atgūšanai
|
Nepieciešami
Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību
|
|
C4. Apglabāšana
|
C4. Atkritumu apglabāšana
|
Nepieciešami
Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību
|
|
D: Ieguvumi un slodzes ārpus sistēmas robežām
|
D1. Atkalizmantošana, reciklēšana un enerģijas atgūšana no to materiālu neto plūsmām, kuri iziet ārpus sistēmas robežas
|
Nepieciešami
Dalībvalstis var izvēlēties ierobežot aprēķinu, attiecinot to tikai uz informāciju, kas pieejama izstrādājuma līmenī, un līdzvērtīgiem vispārīgiem datiem vai noklusējuma vērtību
|
|
D2. Iespējamie ieguvumi un slodzes no eksportētajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (piemēram, elektroenerģija, siltumenerģija, dzeramais ūdens)
|
Nepieciešami
|
6. AR ĒKAS ENERĢIJAS PATĒRIŅU UN RAŽOŠANU UZ VIETAS SAISTĪTO EMISIJU PIEŠĶIRŠANA
3. tabulā ir izklāstītas trīs iespējamās pieejas, kā piešķirt iegultās emisijas, kas saistītas ar ēkas enerģijas patēriņu un ražošanu uz vietas. Lai nodrošinātu aprēķinu pārredzamību, konsekvenci un precizitāti, dalībvalstis izvēlas vienu no 3. tabulā uzskaitītajām pieejām, proti, A pieeju, B1 pieeju vai B2 pieeju. Ja valsts līmenī tiek pieņemta B1 vai B2 pieeja, dalībvalstis dara publiski pieejamus izvēlētos piešķiršanas noteikumus, kas vajadzīgi aprēķinam saskaņā ar enerģijas aprēķinu un attiecīgajiem standartiem.
Lai aprēķinātu dzīves cikla GSP, ekspluatācijas emisijas, kas saistītas ar ēkas enerģijas patēriņu un ražošanu uz vietas visos dzīves cikla posmos, jāveic saskaņā ar iegulto emisiju piešķiršanas izvēli un saskaņā ar standartu EN 15978.
3. tabula
Atjaunīgās enerģijas ražošanas objektā iegulto emisiju aprēķināšana
|
Ietekmes faktors
|
A pieeja
|
Pieeja B1 vai B2
|
|
Iegulto emisiju piešķiršanas veids enerģijas uzkrāšanas komponentiem ēkā
|
Pilns piešķīrums ēkai
|
|
Iegulto emisiju piešķiršanas veids citām sistēmas daļām ēkā
|
Pilns piešķīrums ēkai
|
B1: Proporcionāls piešķīrums ēkai, pamatojoties uz uztvertās/saražotās enerģijas īpatsvaru, ko izmanto pašpatēriņam
|
B2: Piešķiršana ēkai saistībā ar komponentiem, kas integrēti ēkas norobežojošajās konstrukcijās un veido tās virsmu, kā arī atlikušo iegulto emisiju proporcionāla piešķiršana ēkai, pamatojoties uz to uztvertās/ražotās enerģijas īpatsvaru, kas izmantots pašpatēriņam
|
7. BŪVES ELEMENTU UN TEHNISKĀ APRĪKOJUMA TVĒRUMS
Dzīves cikla GSP aprēķinā iekļauj vismaz 2. līmenī uzskaitītos būves elementus un tehnisko aprīkojumu 4. tabulas ēkas karkasa un iekšējās struktūras kategorijām. Dalībvalstis nodrošina visaptverošu un precīzu dzīves cikla GSP aprēķinu, valsts līmenī skaidri aprakstot ēkas būves elementus un tehnisko aprīkojumu, kas nepieciešams dzīves cikla GSP aprēķināšanai. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot 4. tabulas 3. un 4. līmeņa piemērus un norādīt būtiskas novirzes valsts tiesību aktos.
Aprēķinā ņem vērā novērtētās ēkas būves elementus un tehnisko aprīkojumu vai sistēmas, uz kurām attiecas energosnieguma sertifikāts, ja dalībvalstis uzskata, ka par to īpašumtiesībām un uzturēšanu daļēji vai pilnībā atbild ēkas īpašnieks (
14
), pat ja tie ir ārēji un strukturāli neatkarīgi no novērtētās ēkas. Ja būves elementi un tehniskais aprīkojums ir ārēji un strukturāli neatkarīgi no novērtētās ēkas, emisijas, kas saistītas ar šiem būves elementiem un tehnisko aprīkojumu, ņem vērā iegultā oglekļa un ekspluatācijas oglekļa analīzē, bet to grīdas platību neņem vērā attiecībā uz grīdas platībām.
Dalībvalstis var apsvērt pieņemt vispārīgus datus vai noklusējuma vērtības visiem 4. tabulā minēto līmeņu elementiem saskaņā ar prasībām attiecībā uz aprēķina datiem, kas noteikti 3. iedaļā, lai aizpildītu datu iztrūkumu vai, ja ir nepieciešams, vienkāršot aprēķinus.
4. tabula
Būves elementu un tehniskā aprīkojuma hierarhiskais tvērums
|
1. līmenis
|
2. līmenis
|
3. līmenis (piemēri)
|
4. līmenis (piemēri)
|
|
Ēkas karkass
|
Apakšzemes konstrukcijas
|
Pamatu pāļi un pāļu papildkonstrukcijas
|
Pastāvīgie pāļi un kesoni
|
|
Pamatu stiprinājumi
|
|
Pamati
|
Sānu balsti
|
|
Vienlaidu pamatnes, pāļu uzgalvji, kolonnu pēdas, sienu pamatnes; savienojošās sijas, savilcējsijas
|
|
Apakšzemes konstrukciju sienas un kolonnas
|
|
Apakšējā stāva pārseguma plāksnes un sijas (ja ēkā ir pagrabs, pagraba pamata plāksnes būtu jāieskaita attiecīgajā 3. līmeņa sadaļā “Pagraba elementi”)
|
|
Liftu šahtas (plāksnes un sienas)
|
|
Pagraba elementi
|
Pagraba sānu balsti
|
|
Pagraba pamata plāksnes un betona apakšējā kārta
|
|
Atbalsta sienas
|
|
Pagraba nesošās sienas, balsti un kolonnas
|
|
Pagraba sijas, rīģeļi, balsti un pārseguma plāksnes
|
|
Pagraba kāpnes un rampas
|
|
Vertikālā hidroizolācija, drenējošā kārta, drenāžas notekas un sienas apmetums
|
|
Horizontālā hidroizolācija, drenējošā kārta, drenāžas notekas un nosedzošās plāksnes
|
|
Pagraba siltumizolācija
|
|
Pagraba liftu šahtas, drenāžas akas, atveres cauruļu ievilkšanai
|
|
“Apakšzemes konstrukciju” savienojumu konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas (1)
|
|
Ēkas nesošās konstrukcijas
|
Karkasi un pārseguma plāksnes (virs apakšējā stāva pārseguma plāksnēm)
|
Nesošās sienas, balsti un kolonnas
|
|
Augšstāva sijas, rīģeļi, balsti un pārseguma plāksnes
|
|
Jumta sijas, rīģeļi, balsti un pārseguma plāksnes
|
|
Kāpnes (kas veido nesošās konstrukcijas daļu)
|
|
Tērauda konstrukciju ugunsizturības risinājumi
|
|
Tvertnes, baseini u.c.
|
Tikai tad, ja atrodas ēkas norobežojošās konstrukcijas iekšpusē (citādi iekļauj ēkas ārējā struktūrā)
|
|
“Ēkas nesošo konstrukciju” savienojumu konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas (2)
|
|
Ārējās arhitektoniskās konstrukcijas (nenesošās)
|
Fasāde
|
Nenesošās ārējās sienas un elementi
|
|
Ārējo sienu apdare, izņemot apšuvumu
|
|
Fasādes apšuvums un iekārtas sienas
|
|
Ārējie logi
|
|
Ārējās durvis
|
|
Ārējās veikalu vitrīnas
|
|
Ruļļveida aizvirtņi un ugunsdrošie aizvirtņi
|
|
Jumts
|
Jumta apdare
|
|
Jumta logi
|
|
Hidroizolācija
|
|
Siltumizolācija
|
|
Jumtu apzaļumošanas risinājumi (konstrukcijas un augi)
|
|
“Ārējo arhitektonisko konstrukciju (nenesošo)” savienojumu konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas (3)
|
|
Ēkas iekšējā struktūra
|
Iekšējās vai segtās arhitektoniskās konstrukcijas (nenesošās)
|
Iekšējās sadalošās konstrukcijas
|
Nenesošas iekšējās sienas un starpsienas
|
|
Siltumizolācija
|
|
Iekšējās veikalu vitrīnas
|
|
Tualetes kabīnes
|
|
Pārvietojamas starpsienas
|
|
Saldētavas
|
|
Iekšējās durvis
|
|
Iekšējie logi
|
|
Ruļļveida aizvirtņi un ugunsdrošie aizvirtņi
|
|
Dažādas betona konstrukcijas
|
|
Aprīkojums un dažādas konstrukcijas
|
Balustrādes, norobežojumi un margas
|
|
Kāpnes un saliekamās kāpnes, kas nav konstrukcijas daļa, pieslienamās kāpnes
|
|
Iebūvēti (4) skapji, trauku skapji, pieliekamie, mantu skapīši, sēdekļi, plaukti, letes, soli
|
|
Iestrādāti dekoratīvi elementi
|
|
Revīzijas lūkas
|
|
Segto telpu apdare
|
Grīdas apdare (iekšēja un ārēja (t. i., segtās telpās vai balkonos))
|
|
Iekšējo sienu apdare un apšuvums
|
|
Griestu apdare un piekārtie griesti (iekšējie vai ārējie)
|
|
Siltumizolācija
|
|
“Iekšējo vai segto arhitektonisko konstrukciju (nenesošo)” saliktās konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas (5)
|
|
Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: ūdensapgādes un notekūdeņu sistēmas
|
Sanitārtehnikas izstrādājumi
|
Tualetes, tualetes podu tvertnes, dušas kabīnes, vannas, krāni, vadības ierīces, dušas galvas, mazgātnes, izlietnes, caurplūdes karstā ūdens sildītāji
|
|
Aukstā ūdens sistēmas
|
Termostati, termometri, aukstā ūdens skaitītāji, sūkņi /sūkņu pastiprināšanas komplekti, citas mērierīces, cauruļvadi, cauruļu siltumizolācija, balsti /piekares ierīces, salaizsardzības risinājumi un sildkabeļi
|
|
Aukstā ūdens uzkrāšana
|
Uzkrāšanas tvertnes un jebkuras apstrādes un filtrēšanas sistēmas ūdens kvalitātes kontrolei
|
|
Virszemes noteces / lietusūdens/notekūdeņu drenāža
|
Cauruļvadi, siltumizolācija, balsti, lietusūdens uzkrāšanas tvertnes, attīrīšanas iekārtas, izplūdes atveres, sūkņi, notekcaurules, kanalizācijas cauruļvadi, kondensāta cauruļvadi, siltumizolācija, balsti, cisternas, uztvērēji, sūkņi, notekcaurules
|
|
Ūdens atkalizmantošanas sistēmas
|
Saimniecības notekūdeņu / lietusūdens savākšanas tvertnes, cauruļvadi un attīrīšanas iekārtas apbūves līnijas iekšpusē
|
|
Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: apsildes sistēmas
|
Siltuma un karstā ūdens ražošanas iekārtas
|
Gāzes/elektriskie katli, gaisa/ūdens/zemes siltumsūkņi, dzesinātāji, vietēji ūdens sildītāji, malkas krāsnis, biomasas katli, saules kolektoru sistēmas apsildei un karstajam ūdenim. Komunālās apsildes sistēmas, kas atrodas ēkas apbūves laukumā, ir iekļautas šajā tvērumā līdz uzskaites punktam. Pēc skaitītāja šīs sistēmas tiek uzskatītas par sadales tīkla daļu. Tehnisko šahtu un kolektoru iekļauj pat tad, ja tie atrodas ārpus ēkas apbūves laukuma. Plākšņu siltummainis, ko pieslēdz centralizētās siltumapgādes tīklam. Iekļauj arī karstā ūdens ražošanas iekārtas (piemēram, kaloriferus).
|
|
Siltuma un karstā ūdens sadales ierīces, vadības ierīces, palīgierīces, sildķermeņi, siltummaiņi/perifērijiekārtas
|
Elektriskie radiatori, ūdens radiatori, zemgrīdas apsilde, apsildes iekārtu saskarnes, plākšņu siltummaiņi, sūkņi, mehāniskās sadalnes, spiediena iekārtas, dozēšanas iekārtas, elektriskās nozarķēdes (BC) vadības ierīces, gaisa sausinātāji, amortizācijas stiprinājumi, termostati, termometri, karstā ūdens skaitītāji, cauruļvadi, cauruļu siltumizolācija, balsti / piekares ierīces, salaizsardzības risinājumi un sildkabeļi
|
|
Siltumenerģijas uzkrāšanas aprīkojums
|
Karstā ūdens uzkrāšanas tvertnes, bufertvertnes, izplešanās trauki
|
|
Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: specializētas dzesēšanas sistēmas (ja sistēma nodrošina gan apsildi, gan dzesēšanu, tā ir tikai “apsildes sistēmu” tvērumā)
|
Dzesēšanas iekārtas
|
Dzesēšanas torņi, ventilatorkonvektoru iekārtas, gaisa kondicionētāji
|
|
Dzesēšanas avoti, siltummaiņi/perifērijiekārtas, palīgierīces un vadības ierīces, sadale, uzkrāšana
|
Aukstā ūdens tvertnes, bufertvertnes, izplešanās trauki dzesēšanai, sūkņi, mehāniskās sadalnes, spiediena iekārtas, dozēšanas iekārtas, BC kontrolleri, gaisa sausinātāji, amortizācijas stiprinājumi, termostati, termometri, aukstā ūdens skaitītāji, cauruļvadi, cauruļu siltumizolācija, balsti / piekares ierīces, salaizsardzības risinājumi un sildkabeļi
|
|
Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: ventilācijas sistēmas
|
Gaisa kustības nodrošinātāji
|
Ventilatori, mehāniskās ventilācijas ierīces ar siltuma atgūšanu, gaisa apstrādes iekārtas, griestu ventilatori, virtuves ventilācijas ierīces, gaisa aizkari
|
|
Gaisa plūsmas sadalītāji
|
Difuzori, režģi, mainīga gaisa tilpuma sistēmas, nemainīga gaisa tilpuma sistēmas, žalūzijveida atveres
|
|
Kanāli un palīgierīces
|
Kanāli, siltumizolācija, balsti, ugunsdroši kanāli, balsti
|
|
Kontroles aizvari, trokšņu samazināšanas un ugunsdrošības risinājumi saistībā ar ventilācijas iekārtām
|
Mainīga gaisa tilpuma aizvari, tilpuma kontroles aizvari, ugunsdrošības aizvari, izgarojumu un dūmu izvadīšana, motorizēti ugunsdrošības dūmu aizbīdņi, kāpņu hermetizācija, ventilatori ar ugunsdrošības klasifikāciju, spiediena pazemināšanas aizbīdņi, vadības ierīces, žalūzijas, gāzes izvadīšana, trokšņu samazināšana
|
|
Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: apgaismes sistēmas
|
Iekšējais apgaismojums
|
Iekšējie gaismekļi, kontaktligzdas, sadales kārbas, kontaktrozetes, gaismas vadības ierīces, kabeļi, slēdži
|
|
Ārējais apgaismojums (piestiprināts ēkas konstrukcijai)
|
Gaismekļi/stabi/balsti u. c., kas piestiprināti ēkas konstrukcijai. Ārējie gaismekļi, kontaktligzdas, sadales kārbas, kontaktrozetes, gaismas vadības ierīces, kabeļi, slēdži
|
|
Avārijas apgaismojums
|
Avārijas gaismekļi, vadības ierīces, kabeļi, slēdži
|
|
Cits apgaismojums
|
Noteiktu uzdevumu veikšanai nepieciešamais apgaismojums, skatuves/izklaides vietu apgaismojums, tirdzniecības vitrīnu apgaismojums, arhitektoniskais apgaismojums, tai skaitā saistītie gaismekļi, kontaktligzdas, sadales kārbas, kontaktrozetes, gaismas vadība, kabeļi, slēdži
|
|
Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: elektroiekārtas elektroenerģijas padevei, sakariem, drošībai, IT un ugunsgrēka signalizācijai
|
Elektroenerģija
|
Ietver iekšējas un ēkām piestiprinātas elektroiekārtas. Elektroenerģijas kabeļi, kabeļu kanāli, vadības paneļi/sadales paneļi, rezerves aprīkojums, kopnes, transformatori, kontaktligzdas/slēdži, grīdas elektrosadales kārbas, sensori, augstsprieguma, vidēja sprieguma, zemsprieguma, mazajaudas ierīces, paneļi
|
|
Īpaši zema sprieguma sistēmas (ELV) / sakari / drošība
|
ELV sistēmas. Komunikācijas un audiovizuālais aprīkojums. Drošība: videonovērošanas kameru (CCTV) aprīkojums, drošības sensori un signalizācijas sistēmas.
|
|
IT un dati
|
IT aprīkojums: viss, kas saistīts ar datiem, piemēram, Wi-Fi iekārtas, serveris, pamata un strukturētie kabeļi, datori, printeri, serveru skapji, komutācijas paneļi
|
|
Ēku pārvaldības sistēma (BMS)
|
BMS/ventilatorkonvektoru kontrolleri, ārējās iekārtas, galvenā kontrollera sistēma ar datoru (galvenais vadības mezgls), nepieciešamie kabeļi, vadības vārsti, temperatūras sensori
|
|
Elektroenerģijas ražošanas rezerves iekārtas
|
Nepārtrauktās barošanas (UPS) iekārtas, rezerves ražošanas iekārtas, akumulatori, rezerves ģeneratori apbūves līnijas robežās
|
|
Ugunsgrēka signalizācija un detektori
|
Ugunsgrēka detektēšanas sistēmas, tai skaitā detektori, kabeļi, ugunsdzēsības vadības panelis un izsaukuma ierīce
|
|
Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums:
atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas objektā
|
Atjaunīgā enerģija – elektroenerģijas ražošana uz vietas un ēkai piestiprinātās sistēmās
|
Saules fotoelementu (PV) paneļi, invertori, vējturbīnas, ūdensturbīnas, kas piestiprinātas ēkai vai atrodas ēkas apbūves laukumā
|
|
Atjaunīgā enerģija – uzkrāšana uz vietas
|
Akumulators ēkas apbūves laukumā
|
|
Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: dzīvības glābšanas, degvielas padeves un kustības sistēmu iekārtas
|
Sprinkleru sistēmas
|
Caurules, sprauslas, vārsti, tvertnes, šļūtenes, sūkņi
|
|
Ugunsdzēsības sistēmas
|
Sausie un ar ūdeni piepildītie stāvvadi, hidranti ēkas noteiktajā apbūves laukumā, automātiski atveramu atveru (AOV) vadības ierīces / sensori, ugunsdzēšanas sistēma
|
|
Zibensaizsardzības sistēma/zemējums
|
Zibensnovadītājs, zemētājstieņi.
|
|
Degvielas/kurināmā padeves iekārtas
|
Visa veida degvielas padeve, izņemot elektrisko, jebkura degviela, kas tiek sūknēta vai ir zem spiediena.
Gāzes iekārtas: savienojums, gāzes skaitītājs, spiediena regulators, caurules, vārsti.
Degvielas tvertne uz vietas, kurināmā noliktavas.
Kurināmā transportieri.
|
|
Lifti, kāpņu pacēlāji, celšanas platformas
|
Iekļauj liftu, kāpņu pacēlāju, celšanas platformu sistēmas. Šo sistēmu elektroenerģiju iekļauj elektroiekārtu elektroapgādē
|
|
Eskalatori un kustīgie gājēju celiņi
|
Iekļauj eskalatoru un kustīgo celiņu sistēmas. Šo sistēmu elektroenerģiju iekļauj elektroiekārtu elektroapgādē.
|
|
Ēku inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums: atkritumu apglabāšanas sistēmas
|
Specializētās un sadzīves atkritumu apglabāšanas sistēmas
|
Atkritumu incineratori un jebkādas sistēmas atkritumu plūsmām un apglabāšanas iekārtām
|
|
|
“Ēku inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma” saliktās konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas (6)
|
|
Ēkas ārējā struktūra
(aizpilda fakultatīvi)
|
Ārējie ceļi, celiņi, ceļi ar segumu un citas virsmas, kas piemērotas cilvēku vai transportlīdzekļu kustībai un atrodas apbūves gabalā
|
Ceļi un celiņi, kas paredzēti gājēju vai transportlīdzekļu kustībai
|
Ietver grunts sagatavošanu zem pamata, ieskaitot apstrādi, ieklāšanu, izlīdzināšanu, planēšanu un blīvēšanu.
Sagatavošana betonēšanai, in situ betonēšana, tai skaitā veidņu darbi, armēšana, savienojumi, drenāža/nezāļu membrānas, apmales, malu izlīdzināšana, palīgaprīkojums, ietves/ceļu/laukumu virsmas marķējums, virsmas apdares materiāli, piemēram:
— šķembu segums vai asfalts,
— mūris, plāksnes, flīzes, apaļi bruģakmeņi, šķautņaini bruģakmeņi,
— grants, akmens šķembas, koksnes šķelda,
— perforēts paklājs zāles segumam,
— virsmas, kas paredzētas rotaļu laukumiem, sportam vai citām specializētām vajadzībām,
— visas sistēmas, kas vajadzīgas virszemes ūdeņu novadīšanas un/vai plūsmas pārvaldībai,
— pakāpieni, kāpnes un rampas (ieskaitot pamata konstrukciju, formēšanu un galīgo apdari) ārpus paredzētās apbūves līnijas.
|
|
Gājēju celiņi
|
|
Virsmas ar cieto un mīksto segumu, kas paredzētas gājēju kustībai
|
|
Ārējais aprīkojums un ierīces apbūves gabala ārtelpu perimetra, robežu un zonu norobežošanai, kā arī estētiskiem mērķiem
|
Ārējais nožogojums
|
Iekļauj koka, metāla, betona, mūra žogus, margas, vārtus, sienas, zemās sienas, kas ir ārējas, nav daļa no ēkas termālās norobežojošās konstrukcijas un ir jaunas.
Iekļauj transportlīdzekļu un gājēju barjeras, kurām aizsardzības nolūkā ir jāuzņem īpaša slodze, kopā ar saistītajām vārtu sistēmām.
Ietver prasības attiecībā uz pazemes konstrukcijām, komponentus, statņus, stiprinājumus, dzelzs stiprinājumus, papildaprīkojumu, piemēram, mūra virskārtu, elektrotehniskās iekārtas, vadības ierīces un galīgo apdari.
Šajā kategorijā ietilpst atbalsta sienas, kas nav ēkas daļa un kas parasti ir veidotas no betona, koka vai mūra, tai skaitā visas pazemes konstrukcijas/pāļu prasības, armēta grunts, drenāžas prasības, membrānas, komponenti, stiprinājumi, papildaprīkojums, piemēram, mūra virskārta, savienojumi, aizsargpreparāti, galīgā apdare, gabioni.
|
|
Ārējās margas
|
|
Ārējās sienas
|
|
Ārējie stiprinājumi
|
Objekta āra mēbeles, tai skaitā vārti (kur tie nav žogu vai barjeru daļa), turniketi, stacionāri/saliekami/noņemami poleri, sēdekļi, soli, galdi, atkritumu /smilšu tvertnes, plakātu displeji /paziņojumu dēļi, velosipēdu stāvvietas/novietnes, virziena norādes, karoga masti, ārējs sporta/rotaļu laukumu aprīkojums, nelieli gājēju tilti, autobusu pieturvietas, nojumes, tālruņu būdas, pastkastes, skulptūras/ārtelpu mākslas darbi, dekoratīvi ūdens elementi, tai skaitā to konstrukcijas pazemes elementi, tvertnes, komponenti, cauruļvadi, vadības ierīces un nepieciešamais aprīkojums
|
|
Ēku ārējās inženiertehniskās sistēmas
Vispārīga piezīme: šajā kategorijā ietilpst visas sistēmas, kas nav piestiprinātas ēkai vai izvietotas ārpus ēkas apbūves laukuma.
|
Ārējā drenāža
|
Notekūdeņu/virszemes noteces/zemes drenāža zem un virs zemes, no pirmās kanalizācijas atveres aiz ēkas ārējās sienas, kanalizācijas pieslēguma vai cita veida novadīšanas (piemēram, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas). Iekļauj arī tranšejas, cauruļvadus, armatūru, pamatni, uzbērto grunti, cauruļvadu balstus, balstus, savienojumus, lietusūdens akas un režģus (piemēram, uz ceļiem). Nokomplektētas sūkņu stacijas, kanalizācijas izlaides/izplūdes sprauslas, galīgie pārklājumi, saliekamie kanāli, kameras, revīzijas atveres, kanāli, drenāžas akas, nosēdakas, degvielas uztvērēji. Iekļauj arī visas izmaiņas, remontdarbus, esošo drenāžas sistēmu aizpildi vai tīrīšanu, kanalizācijas atveres un režģus. Iekļauj arī iekārtas, kas saistītas ar ilgtspējīgām pilsētu drenāžas sistēmām (SUDS) (neapstādītas), kā arī bīstamu šķidrumu, piemēram, ķīmisko vielu, un rūpniecisko šķidro atkritumu drenāžas sistēmas.
|
|
Ārējās inženiersistēmas – ūdensapgāde
|
Ūdensapgādes cauruļu sistēmas, kas piegādā ūdeni no tiesību aktos noteiktā piegādātāja tīkla līdz ievades punktam ēkā, ieskaitot sadali uz ārējiem lietotāju punktiem (piemēram, ārējām iekārtām un aprīkojumu un ugunsdzēsības hidrantiem). Ugunsdzēsības hidranti / lietusūdens reciklēšana / saimniecības notekūdeņu reciklēšana ārpus noteiktās apbūves līnijas. Iekļauj arī tvertnes, cauruļvadus, sildkabeļus, siltumizolāciju, savienojumus
|
|
Ārējās inženiersistēmas – elektroenerģija
|
Augstsprieguma elektroenerģijas sadale no tiesību aktos noteiktā piegādātāja līdz transformatoru stacijai objektā uz vietas, zemsprieguma elektroenerģijas sadale no transformatora objektā uz vietas līdz tīkla komutācijas panelim ēkā un ārējas elektroenerģijas piegādes iekārtas, tai skaitā avārijas vai rezerves ģeneratori. Iekļauj arī kabeļus, vadus, sadales paneļus, kabeļu kanālus, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, sadali, tranšejas, šahtas, komplektus/transformatoru apakšstacijas, UPS iekārtas.
|
|
Ārējās inženiersistēmas – gāze
|
Dabasgāzes piegādes cauruļu sistēmas, kas pievada gāzi no tiesību aktos noteiktā piegādātāja tīkla līdz gāzes skaitītājam, un sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) pievade no ārējām uzglabāšanas tvertnēm uz sadales punktu, kas ietver gāzes piegādi gāzes sadali uz ārējiem lietotāju punktiem (piemēram, uz ārējām iekārtām un aprīkojumu). Ietver arī sadali, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, tranšejas, šahtas, uzglabāšanas tvertnes/balonus.
|
|
Ārējās inženiersistēmas – telekomunikācijas un tamlīdzīgi pakalpojumi
|
Telekomunikāciju sistēmu, kabeļtelevīzijas, interneta un citu sakaru sistēmu savienošana no tiesību aktos noteiktā operatora vai cita pakalpojumu sniedzēja līdz galvenajam sadales punktam ēkā. Iekļauj arī kabeļus, elektroinstalāciju, sadales paneļus, kabeļu kanālus, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, sadali, tranšejas, šahtas.
|
|
Ārējās inženiersistēmas – degvielas uzglabāšana
|
Ārējās degvielas uzglabāšanas un cauruļvadu sadales sistēmas. Uzglabāšanas tvertnes un trauki ārpus ēkas, un cauruļvadu padeves sistēmas, pa kurām piegādā naftu, benzīnu vai dīzeļdegvielu no glabāšanas tvertnēm vai traukiem līdz ievades punktam ēkā vai līdz ārējai iekārtai un aprīkojumam. Ietver arī sadali, sūkņus, vārstus, izolāciju, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, uzraudzības iekārtas, tranšejas, šahtas, uzglabāšanas tvertnes/balonus.
|
|
Ārējās inženiersistēmas – apgaismojums
|
Ārējā objekta / ielu apgaismojuma sistēmas, tai skaitā gājēju zonās, gar celiņiem un ceļiem, apgaismotas ceļa zīmes, ārējais apgaismojums. Iekļauj arī kabeļus, elektroinstalāciju, sadales paneļus, šahtas, tehnoloģiskās lūkas, savienojumus, sadali, tranšejas, šahtas, vadības ierīces un pašus gaismekļus/lampas, tai skaitā sporta laukumu apgaismojumu.
|
|
Ārējās inženiersistēmas – drošības sistēmas
|
Drošības sistēmas, tai skaitā videonovērošanas sistēma, kameru stabi, drošības iekārtu vispārējie ārējie barošanas avoti un īpašs drošības apgaismojums
|
|
“Ārējo inženiertehnisko sistēmu” saliktās konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas citas konstrukcijas (7)
|
|
Ārējās ēkas (8)
|
Mazas palīgēkas
|
Atsevišķas nelielas ārējas palīgēkas, kas saistītas ar ēkas sistēmām un ēkas normālu funkcionēšanu un piekļuvi teritorijai, tai skaitā katlu mājas, apakšstacijas ēkas, degvielas uzglabāšanas ēkas, velosipēdu novietnes, šķūnīši, glabāšanas boksi un sargu būdas
|
|
Neatkarīgas autostāvvietas (9)
|
Virszemes vai pazemes konstrukcijas, kas paredzētas tikai ēkas iemītnieku ekskluzīvai vai kopīgai lietošanai
|
|
“Ārējo ēku” saliktās konstrukcijas, saliekamās konstrukcijas un dažādas sīkas konstrukcijas (10)
|
(1)
Siltumizolācija, hidroizolācija, izlīdzinošā kārta, savienojumi, armatūra vai elementi drenāžai, elementi inženiersistēmām, kas tiek ievietoti vai izmantoti kopā ar apakšzemes konstrukcijām, bet kas vēl nav iekļauti īpašos šīs 4. tabulas ierakstos vai citur.
(2)
Ugunsizturības palielināšanas risinājumi, siltumizolācija, hidroizolācija, izlīdzinošā kārta, savienojumi, armatūra, rampas, pastāvīgas veidņu konstrucijas, cokola konstrukcijas, balsti pakāpienveida konstrukcijām, tehniskās apkopes ejas vai citi elementi, ko ievieto vai izmanto kopā ar nesošajām konstrukcijām, bet kas vēl nav iekļauti īpašos šīs 4. tabulas ierakstos vai citur.
(3)
Ugunsizturības palielināšanas risinājumi, siltumizolācija, hidroizolācija, izlīdzinošā kārta, savienojumi un stiprinājumi pie konstrukcijas, armatūra, rampas, noēnošanas ierīces, žalūzijas, karnīzes, risinājumi aizsardzībai no kukaiņiem, režģu konstrukcijas, parapeti, margas, zaļās sienas, dūmvadi vai citi elementi, ko ievieto vai izmanto kopā ar ārējām arhitektoniskām konstrukcijām, bet kas vēl nav iekļauti īpašos ierakstos šeit vai citur.
(4)
Iebūvēts nozīmē, ka attiecīgie būves elementi ir iekļauti būvniecības posmā un pirms ēkas nodošanas īpašniekam.
(5)
Ugunsizturības palielināšanas risinājumi, siltumizolācija, hidroizolācija, izlīdzinošā kārta, savienojumi un stiprinājumi pie būves vai tehniskās apkopes ejas, rāmji, hermetizācija, adhezīvie slāņi, peldošās grīdas, amortizējošas grīdas, apdare, līniju marķējums, dekoratīvās joslas, grīdlīstes, armatūra, rampas, režģu konstrukcijas, parapeti, margas, kamīni vai citi elementi, kas ir ievietoti vai tiek izmantoti kopā ar iekšējām arhitektoniskajām konstrukcijām, bet kas vēl nav iekļauti īpašos šīs 4. tabulas ierakstos vai citur.
(6)
Jebkuras citas ierīces, aprīkojums vai citi elementi, kas ir ievietoti vai izmantoti kopā ar ēku inženiertehniskajiem tīkliem, sistēmām un infrastruktūru, bet kas vēl nav iekļauti īpašos ierakstos šajā 4. tabulā vai citviet.
(7)
Jebkuras citas ierīces, aprīkojums vai citi elementi, kas saistīti ar ūdens, gāzes, elektrības, apsildes, ventilācijas, virszemes ūdens drenāžas, telekomunikāciju un citu inženiertīklu uzstādīšanu, ieskaitot kanālus, aizsargpārklājumu, atveres, apvalkus, uzmavas, pārsegus, uguns apturēšanas aprīkojumu, marķēšanas aprīkojumu, pamatnes u. c., kas nav iekļauti citur.
(8)
Attiecas uz ēkām, kas ir ārējas un strukturāli neatkarīgas no novērtētās ēkas, bet atrodas novērtētās ēkas teritorijas robežās un kalpo novērtētās ēkas iemītniekiem un/vai novērtētās ēkas tehniskajām sistēmām un infrastruktūrai. Ar strukturālo neatkarību saprot kopīgu pamatu un citu nesošo strukturālo elementu neesību.
(9)
Autostāvvietas, kurām ir kopīgi strukturālie elementi un kuras ir ēkas konstrukcijas robežās, neuzskata par ārējām ēkām, bet gan par daļu no visas ēkas, tādējādi analīzē ņemot vērā ar tām saistītās iegultās oglekļa, ekspluatācijas oglekli un grīdas platības. Savukārt attiecībā uz neatkarīgām stāvvietām, ko uzskata par ārējām ēkām, analīzē var ņemt vērā ar tām saistīto iegulto oglekli un ekspluatācijas oglekli, bet ne to grīdas platības. Ja autostāvvieta ir daļa no vairāk nekā vienas ēkas kopīgas konstrukcijas, vai nu visam ēku kompleksam gatavo vienu novērtējumu, vai arī autostāvvietas iegultā oglekļa ietekme un grīdas platība tiek piešķirta, pamatojoties uz katrai ēkai paredzēto stāvvietu relatīvo īpatsvaru.
(10)
Jebkuras citas ierīces, aprīkojums vai citi elementi, kas saistīti ar ārējo ēku būvniecību un kas nav iekļauti citur.
|
8. DZĪVES CIKLA GSP REZULTĀTI
Lai ziņotu rezultātus ēkas energosnieguma sertifikātā, tās dzīves cikla GSP jānorāda pārredzamā formātā, uzrādot rezultātus vismaz par katru dzīves cikla posmu saskaņā ar 5. tabulu.
5. tabula
Dzīves cikla GSP norādīšana ēkas energosnieguma sertifikātā (EPC)
|
|
Būvizstrādājumu posms (A1–A3)
|
Būvniecības posms (A4–A5)
|
Ekspluatācijas, apkopes, aizstāšanas posms (B1–B4)
|
Enerģijas izmantojuma ekspluatācijas laikā posms (B6)
|
Kalpošanas laika beigu posms (C1–C4)
|
Atkalizmantošanas, reciklēšanas, atgūšanas potenciāls (D1)
|
Iespējamie ieguvumi un slodzes no eksportētajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem (piemēram, elektroenerģija, siltumenerģija, dzeramais ūdens) (D2)
|
|
Kopējais GSP (1)
|
|
|
|
|
|
|
|
(1)
Kopējais GSP ir šādu GSP summa: fosilo degvielu GSP, biogēniskais GSP un GSP no zemes izmantošanas un zemes izmantojuma maiņas.
|
1. Pārskats
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
- Builddate: 24.05.2026 00:00:00 -Doknr: CELEX:32024L1275
- EULAW -
EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.
DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.
|