|
+VII PIELIKUMS |
VII PIELIKUMS
VII PIELIKUMS Salīdzinošās metodoloģijas sistēma, ko izmanto, lai apzinātu izmaksoptimālu energosnieguma prasību līmeni ēkām un būves elementiem Salīdzinošās metodoloģijas sistēma dod iespēju dalībvalstīm noteikt ēku un būves elementu energosniegumu un sniegumu emisiju ziņā un ar energosniegumu un sniegumu emisiju ziņā saistītu pasākumu ekonomiskos aspektus un sasaistīt tos, lai noteiktu izmaksoptimālu līmeni nolūkā sasniegt 2030. gada emisiju samazināšanas un klimatneitralitātes mērķus, kā arī vēlākais līdz 2050. gadam izveidot bezemisiju ēku fondu. Salīdzinošās metodoloģijas sistēmu papildina vadlīnijas par to, kā minēto sistēmu piemērot, lai aprēķinātu izmaksoptimālos snieguma līmeņus. Ar salīdzinošās metodoloģijas sistēmu ir iespējams ņemt vērā izmantošanas modeļus, āra klimatiskos apstākļus un to izmaiņas nākotnē saskaņā ar labākajām pieejamajām klimata projekcijām, tostarp karstuma un aukstuma viļņus, investīciju izmaksas, ēkas kategoriju, apkopes un ekspluatācijas izmaksas (tostarp enerģijas izmaksas un ietaupījumus), attiecīgā gadījumā ieņēmumus no saražotās enerģijas, enerģijas izmantojuma vidiskās un ar veselību saistītās eksternalitātes, attiecīgā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un tehnoloģisko attīstību. Tās pamatā vajadzētu būt attiecīgiem Eiropas standartiem saistībā ar šo direktīvu. Komisija sniedz arī:
—
vadlīnijas, ar ko papildina salīdzinošās metodoloģijas sistēmu; minētās vadlīnijas palīdz dalībvalstīm veikt turpmāk izklāstītās darbības;
—
informāciju par aplēstām enerģijas cenu ilgtermiņa tendencēm.
Lai dalībvalstis piemērotu salīdzinošās metodoloģijas sistēmu, dalībvalstu līmenī nosaka vispārējus nosacījumus, ko izsaka parametros. Komisija attiecīgā gadījumā sniedz dalībvalstīm ieteikumus par to izmaksoptimizācijas līmeni. Salīdzinošās metodoloģijas sistēma no dalībvalstīm prasa:
—
noteikt references ēkas, kurām ir raksturīgas funkcijas un ģeogrāfiskais novietojums, tostarp telpu mikroklimats un āra klimatiskie apstākļi. References ēkas nosaka gan jaunbūvēm, gan esošām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām;
—
noteikt attiecībā uz references ēkām novērtējamos energoefektivitātes pasākumus. Tie var būt pasākumi atsevišķām ēkām kopumā, atsevišķiem būves elementiem vai būves elementu kombinācijai;
—
novērtēt references ēku galīgās un primārās enerģijas vajadzības un izrietošās emisijas ar piemērotajiem noteiktajiem energoefektivitātes pasākumiem;
—
aprēķināt izmaksas (t. i., pašreizējo neto vērtību) gaidāmajā kalpošanas laikā energoefektivitātes pasākumiem (kas minēti otrajā ievilkumā), ko piemēro references ēkām (kas minētas pirmajā ievilkumā), piemērojot salīdzinošās metodoloģijas sistēmas principus.
Aprēķinot energoefektivitātes pasākumu izmaksas gaidāmajā kalpošanas laikā, dalībvalstis novērtē dažādo minimālo energosnieguma prasību līmeņu izmakslietderīgumu. Tas dod iespēju noteikt izmaksoptimālus energosnieguma prasību līmeņus. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|