1. NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

“izejviela” ir pārstrādāta vai nepārstrādāta viela, ko izmanto par ielaides materiālu starpproduktu vai galaproduktu ražošanā, izņemot vielas, ko galvenokārt izmanto par pārtiku, barību vai dedzināmu degvielu;

“izejvielu vērtības ķēde” ir visas darbības un procesi, kas saistīti ar izejvielu izpēti, ieguvi, pārstrādi un reciklēšanu;

“izpēte” ir visas darbības, kuru mērķis ir identificēt un noteikt minerālu atradnes;

“ieguve” ir rūdu, minerālu un augu ražojumu ieguve galvenā ražojuma vai blakusprodukta veidā no sākotnējā avota, tostarp no minerālu pazemes atradnes, minerālu atradnes zem ūdens un ūdenī un no jūras sālsūdens un kokiem;

“Savienības ieguves jauda” ir Savienības teritorijā notiekošo stratēģiskas izejvielas saturošu rūdu, minerālu, augu produktu un koncentrātu ieguves operāciju gada maksimālās produkcijas kopapjoms, tostarp pārstrādes operācijas, kas parasti norisinās ieguves vietā vai tās tuvumā;

“minerālu atradnes” ir visi atsevišķi minerāli vai minerālu kombinācijas, kas rodas masā vai potenciāli ekonomiski nozīmīgās nogulsnēs;

“rezerves” ir visas minerālu atradnes, ko ir ekonomiski izdevīgi izstrādāt konkrētā tirgus kontekstā;

“pārstrāde” ir visi fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie procesi, kas saistīti ar izejvielu no rūdas, minerāliem, augu produktiem vai atkritumiem pārveidošanu par tīriem metāliem, sakausējumiem vai citām ekonomiski izmantojamām formām, tostarp, bet ne tikai, bagātināšana, atdalīšana, kausēšana un rafinēšana, izņemot metāla apstrādi un turpmāku pārveidošanu starpproduktos un galaprecēs;

“Savienības pārstrādes jauda” ir Savienības teritorijā notiekošo stratēģisko izejvielu pārstrādes operāciju gada maksimālās produkcijas kopapjoms, neskaitot pārstrādes operācijas, kas parasti norisinās ieguves vietā vai tās tuvumā;

“reciklēšana” ir reciklēšana, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 17) punktā;

“Savienības reciklēšanas jauda” ir Savienības teritorijā notiekošo stratēģisko izejvielu reciklēšanas operāciju gada maksimālās produkcijas kopapjoms pēc atkārtotas pārstrādes, ieskaitot atkritumu šķirošanu un priekšapstrādi un to pārstrādi sekundārās izejvielās;

“stratēģisko izejvielu gada patēriņš” ir Savienībā iedibinātu uzņēmumu patērēto stratēģisko izejvielu kopējais daudzums pārstrādātā veidā, izņemot stratēģiskās izejvielas, kas iestrādātas starpproduktos vai galaproduktos, kurus laiž Savienības tirgū;

“piegādes risks” ir piegādes risks, kas aprēķināts saskaņā ar II pielikuma 2. iedaļu;

“kritiski svarīgo izejvielu projekts” ir plānots komplekss vai esoša kompleksa plānota būtiska paplašināšana vai pārprofilēšana, kas nodarbojas ar kritiski svarīgu izejvielu ieguvi, pārstrādi vai reciklēšanu;

“priekšlīgumslēdzējs” ir uzņēmums, kas ir noslēdzis priekšlīgumu ar projekta virzītāju;

“priekšlīgums” ir jebkāda līgumiska vienošanās starp uzņēmumu un projekta virzītāju, kas paredz vai nu uzņēmuma saistības iepirkt daļu no izejvielām, kas noteiktā laika periodā saražotas konkrētā izejvielu projektā, vai projekta virzītāja saistības nodrošināt uzņēmumam iespēju to darīt;

“projekta virzītājs” ir jebkurš uzņēmums vai uzņēmumu konsorcijs, kas attīsta izejvielu projektu;

“atļauju piešķiršanas process” ir process, kas aptver visas attiecīgās atļaujas kritiski svarīgu izejvielu projektu izstrādāšanai un vadīšanai, tostarp būvatļaujas, ķimikāliju atļaujas un tīkla pieslēguma atļaujas, vidiskie novērtējumi un atļaujas, ja tādas ir vajadzīgas, un kas ietver visus pieteikumus un procedūras, sākot no pieteikuma pabeigtības atzīšanas līdz attiecīgā vienotā kontaktpunkta visaptverošā lēmuma paziņošanai par procedūras iznākumu;

“visaptverošs lēmums” ir lēmums vai lēmumu kopums, ko pieņēmušas dalībvalsts iestādes un kas nosaka, vai projekta virzītājam ir atļauts īstenot kritiski svarīgo izejvielu projektu, neskarot lēmumus, kas pieņemti pārsūdzības procedūras kontekstā;

“valsts programma” ir valsts programma vai apkopots programmu kopums, kas aptver visu teritoriju un ko sagatavojušas un pieņēmušas attiecīgās valsts vai reģionālās iestādes;

“vispārīga izpēte” ir izpēte valsts vai reģionālā līmenī, kas neietver detalizētu izpēti;

“detalizēta izpēte” ir atsevišķas minerālu atradnes sīka izpēte;

“prognostiskā karte” ir karte, kurā norādītas teritorijas, kurās varētu būt attiecīgās izejvielas minerālu atradnes;

“piegādes traucējumi” ir negaidīta būtiska izejvielu pieejamības samazināšanās vai būtisks izejvielu cenas pieaugums, kas pārsniedz parasto tirgus cenu svārstīgumu;

“izejvielu piegādes ķēde” ir visas darbības un procesi izejvielu vērtības ķēdē līdz brīdim, kad izejvielu izmanto par ielaidi starpproduktu vai galaproduktu ražošanā;

“mitigācijas stratēģijas” ir rīcībpolitikas, ko ekonomikas dalībnieks izstrādājis, lai ierobežotu izejvielu piegādes ķēdes traucējumu iespējamību vai mazinātu kaitējumu, ko šādi piegādes traucējumi nodara tā saimnieciskajai darbībai;

“galvenie tirgus dalībnieki” ir uzņēmumi Savienības kritiski svarīgo izejvielu piegādes ķēdē un lejupējie uzņēmumi, kuri patērē kritiski svarīgas izejvielas un kuru uzticama darbība ir būtiska kritiski svarīgu izejvielu piegādei;

“stratēģiskais krājums” ir konkrētas izejvielas daudzums jebkādā formā, kas ir valsts vai privāta operatora glabāšanā un ko iecerēts laist apgrozībā piegādes traucējumu gadījumā;

“liels uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kuram pēdējā finanšu gadā, par ko ir sagatavoti gada finanšu pārskati, vidēji bijis vairāk nekā 500 darbinieku un kura neto apgrozījums pasaulē pārsniedzis 150 miljonus euro;

“stratēģiskās tehnoloģijas” ir galvenās tehnoloģijas, kas ir būtiskas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai, kā arī aizsardzības un aerokosmonautikas lietojumiem;

“valde” ir administratīvā vai uzraudzības struktūra, kas ir atbildīga par uzņēmuma izpildvadības uzraudzību, vai, ja šādas struktūras nav, persona vai personas, kas veic līdzvērtīgas funkcijas;

“atkritumi” ir atkritumi, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 1) punktā;

“savākšana” ir savākšana, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 10) punktā;

“apstrāde” ir apstrāde, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 14) punktā;

“reģenerācija” ir reģenerācija, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 15) punktā;

“atkārtota izmantošana” ir atkārtota izmantošana, kā definēts Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 13) punktā;

“ieguves rūpniecības atkritumi” ir ieguves rūpniecības atkritumi Direktīvas 2006/21/EK 2. panta 1. punkta nozīmē;

“ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objekts” ir ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objekts, kā definēts Direktīvas 2006/21/EK 3. panta 15) punktā;

“sākotnējais ekonomiskais novērtējums” ir agrīns konceptuāls novērtējums par to, cik ekonomiski dzīvotspējīgs ir projekts, kura mērķis ir kritiski svarīgu izejvielu reģenerācija no ieguves atkritumiem;

“magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas ierīce” ir neinvazīva medicīniska ierīce, kas izmanto magnētiskos laukus anatomisku attēlu veidošanai, vai jebkura cita ierīce, kas izmanto magnētiskos laukus, iegūtu attēlus objekta iekšienē;

“vēja enerģijas ģenerators” ir sauszemes vai atkrastes vējturbīnas daļa, kas rotora mehānisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā;

“rūpniecības robots” ir automātiski vadāms, pārprogrammējams daudzfunkcionāls manipulators, kas programmējams trijās vai vairākās asīs un ir vai nu fiksējams, vai mobils, un ko izmanto rūpnieciskās automatizācijas lietojumos;

“mehāniskais transportlīdzeklis” ir jebkurš M vai N kategorijas transportlīdzeklis ar tipa apstiprinājumu, kā noteikts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

“vieglais transportlīdzeklis” ir jebkurš vieglais riteņu transportlīdzeklis, ko var darbināt vai nu tikai elektromotors, vai elektromotors kombinācijā ar cilvēka spēku, tostarp elektriskie skrejriteņi, elektriskie velosipēdi un L kategorijas transportlīdzekļi ar tipa apstiprinājumu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 168/2013 4. pantā;

“aukstuma ģenerators” ir aukstumapgādes sistēmas daļa, kas rada temperatūras starpību, kura dod iespēju no dzesējamās telpas vai tehnoloģiskā procesa atvadīt siltumu, izmantojot elektrisku tvaika kompresijas ciklu;

“siltumsūknis” ir siltumapgādes sistēmas daļa, kas rada temperatūras starpību, kura dod iespēju apsildāmajai telpai vai tehnoloģiskajam procesam pievadīt siltumu, izmantojot elektrisku tvaika kompresijas ciklu;

“elektromotors” ir ierīce, kura elektrisko ieejas jaudu pārveido mehāniskā izejas jaudā, kas izpaužas kā rotācijas kustība ar rotācijas ātrumu un griezes momentu, kuri ir atkarīgi no tādiem faktoriem kā barošanas sprieguma frekvence un motora polu skaits, un kuras nominālā izejas jauda ir vienāda ar vai lielāka par 0,12  kW;

“automātiskā veļas mazgāšanas mašīna” ir veļas mazgāšanas mašīna, kura veļu pilnībā apstrādā pati, lietotājam neiesaistoties nevienā programmas izpildes brīdī;

“veļas žāvētājs” ir ierīce, kurā žāvē tekstilizstrādājumus, tos griežot rotējošā cilindrā, caur kuru plūst silts gaiss;

“mikroviļņu krāsns” ir ierīce, kas paredzēta ēdiena karsēšanai, izmantojot elektromagnētisko enerģiju;

“putekļsūcējs” ir ierīce, kas ar tajā radītu zemspiedienu no tīrāmās virsmas ar gaisa plūsmu aizvāc netīrumus;

“trauku mazgāšanas mašīna” ir mašīna, kas mazgā un skalo galda piederumus;

“pastāvīgais magnēts” ir magnēts, kas saglabā savu magnētismu arī pēc tam, kad vairs neatrodas ārējā magnētiskā laukā;

“datu nesējs” ir lineārs svītrkoda simbols, divdimensiju simbols vai cits automātiskās identifikācijas datu tveršanas līdzeklis, ko var nolasīt ar ierīci;

“unikāls ražojuma identifikators” ir unikāla rakstzīmju virkne ražojumu identifikācijai;

“magnētu pārklājums” ir materiāla slānis, ko parasti izmanto magnētu aizsardzībai pret koroziju;

“izņemšana” ir manuālas, mehāniskas, ķīmiskas, termiskas vai metalurģiskas manipulācijas, kuru rezultātā attiecīgie komponenti vai materiāli ir identificējami kā atsevišķa izlaides plūsma vai izlaides plūsmas daļa;

“reciklētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic reciklēšanu atļauju saņēmušā objektā;

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē komercdarbības gaitā par maksu vai bez maksas piegādāt ražojumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

“kritiski svarīgās izejvielas tips” ir tirgū laista kritiskā izejviela, kuru diferencē pārstrādes pakāpe, ķīmiskais sastāvs, ģeogrāfiskā izcelsme vai izmantotās ražošanas metodes;

“laist tirgū” nozīmē ražojumu pirmoreiz darīt pieejamu Savienības tirgū;

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir izpildītas 28., 29. vai 31. pantā noteiktās prasības;

“stratēģiska partnerība” ir Savienības un trešās valsts vai aizjūras zemes vai teritorijas apņemšanās pastiprināt sadarbību, kas saistīta ar izejvielu vērtības ķēdi un kas iedibināta ar nesaistošu instrumentu, kurā izklāstītas konkrētas darbības abpusējās interesēs un kurš veicina izdevīgus rezultātus gan Savienībai, gan attiecīgajai trešai valstij vai aizjūras zemēm vai teritorijām;

“daudzpusēja pārvaldība” ir vairāku veidu ieinteresēto personu, tostarp vismaz pilsoniskās sabiedrības, oficiāla, jēgpilna un būtiska loma sertifikācijas shēmas lēmumu pieņemšanā, kas dokumentēta ar pilnvarojumu, darba uzdevumu vai citiem pierādījumiem, kuri apstiprina vai atbalsta minētajā sertifikācijas shēmā iesaistīto daudzpusējo ieinteresēto personu pārstāvju iesaisti.