10. pants Apputeksnētāju populāciju atjaunošana

1.   Dalībvalstis, laikus ieviešot pienācīgus un rezultatīvus pasākumus, vēlākais līdz 2030. gadam uzlabo apputeksnētāju daudzveidību un novērš apputeksnētāju populāciju sarukšanas tendenci un pēc tam sasniedz apputeksnētāju populāciju augšupēju tendenci, ko no 2030. gada mēra vismaz reizi sešos gados, līdz ir sasniegti apmierinoši līmeņi, kādi noteikti saskaņā ar 14. panta 5. punktu.

2.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 23. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot un atjauninot zinātniski pamatotu metodi apputeksnētāju daudzveidības un apputeksnētāju populāciju monitoringam. Komisija līdz 2025. gada 19. augustam pieņem pirmo no minētajiem deleģētajiem aktiem, ar ko nosaka minēto metodi.

3.   Šā panta 2. punktā minētā metode nodrošina standartizētu pieeju tam, kā ik gadus vācami dati par apputeksnētāju sugu skaitliskumu un daudzveidību visās ekosistēmās, kā novērtējamas apputeksnētāju populāciju tendences un rezultativitāte atjaunošanas pasākumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar 1. punktu.

4.   Kad dalībvalstis izmanto 2. punktā minēto metodi, tās nodrošina, ka monitoringa dati tiek iegūti no pietiekama skaita objektu, lai nodrošinātu teritoriālo reprezentativitāti. Monitoringa datu vākšanā dalībvalstis veicina amatierzinātni, ja tas ir vajadzīgs, un nodrošina pietiekamus resursus minēto uzdevumu veikšanai.

5.   Komisija un attiecīgās Savienības aģentūras, jo īpaši EVA, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde un Eiropas Ķimikāliju aģentūra, saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām koordinē savas darbības attiecībā uz apputeksnētājiem un pēc to pieprasījuma sniedz informāciju, lai palīdzētu dalībvalstīm pildīt to pienākumus saskaņā ar šo pantu. Šajā nolūkā Komisija cita starpā izveido īpašu darba grupu un koordinēti izplata attiecīgo informāciju un speciālās zināšanas dalībvalstīm.