3. Attiecībā uz katru piesārņoto objektu, par kuru pēc izpētes, ievērojot 15. pantu vai jebkādā citā veidā, konstatēts, ka tas ir piesārņots, dalībvalstis nodrošina, ka objektam raksturīgā riska novērtēšana tiek veikta, ņemot vērā pašreizējo un plānoto zemes izmantojumu, lai noteiktu, vai piesārņotais objekts nerada nepieņemamu risku cilvēka veselībai vai videi. Ja informācija, kas savākta, ievērojot 15. pantu, ir pietiekama, lai secinātu, ka augsnes piesārņojums nerada nepieņemamu risku cilvēka veselībai vai videi, vai secinātu, ka ir vajadzīga augsnes remediācija, dalībvalstis var nolemt neveikt objektam raksturīgā riska novērtēšanu.