6.7. Tīkla drošība

a)

dokumentē tīkla arhitektūru saprotamā un aktuālajai situācijai atbilstošā veidā;

b)

nosaka un īsteno kontroles pasākumus, ar ko aizsargā attiecīgo vienību iekšējā tīkla domēnus no neatļautas piekļuves;

c)

konfigurē kontroles iestatījumus, lai novērstu tādu piekļuvi un tīkla sakarus, kas nav nepieciešami attiecīgo vienību darbībai;

d)

nosaka un piemēro kontroles pasākumus attiecībā uz attālinātu piekļuvi tīklu un informācijas sistēmām, arī attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju piekļuvi;

e)

sistēmas, ko izmanto drošības rīcībpolitikas īstenošanas administrēšanai, neizmanto citiem mērķiem;

f)

skaidri aizliedz vai dezaktivizē nevajadzīgus savienojumus un pakalpojumus;

g)

atbilstošā gadījumā atļauj piekļūt attiecīgo vienību tīklu un informācijas sistēmām, izmantojot tikai minēto vienību atļautas ierīces;

h)

atļauj pakalpojumu sniedzēju savienojumus tikai pēc atļaujas pieprasījuma saņemšanas un uz noteiktu laiku, piemēram, uz uzturēšanas darbības laiku;

i)

saziņu starp atšķirīgām sistēmām izveido, izmantojot tikai uzticamus kanālus, kas ir izolēti, tos loģiski, kriptogrāfiski vai fiziski nošķirot no citiem sakaru kanāliem, un nodrošina to galapunktu drošu identifikāciju un kanāla datu aizsardzību pret pārveidošanu vai izpaušanu;

j)

pieņem īstenošanas plānu, kā droši, atbilstīgi un pakāpeniski pilnīgi pāriet uz jaunākās paaudzes tīkla slāņa sakaru protokoliem, kā arī nosaka pasākumus šādas pārejas paātrināšanai;

k)

pieņem īstenošanas plānu starptautiski saskaņotu un sadarbspējīgu mūsdienīgu e-pasta saziņas standartu ieviešanai, lai e-pasta saziņu padarītu drošu un tādējādi mazinātu vājās vietas, kas saistītas ar apdraudējumiem, kuri saistīti ar e-pastu, un nosaka pasākumus šādas ieviešanas paātrināšanai;

l)

piemēro paraugpraksi attiecībā uz DNS drošību un interneta maršrutēšanas drošību, kā arī tīklā cēlušās un tīklam paredzētas datplūsmas maršrutēšanas higiēnu.