8. pants Informācijas neizpaušana un konfidencialitāte

1. Dalībvalstis nodrošina, ka īpašās pārrunu grupas vai pārstāvniecības struktūras locekļi un eksperti, kas viņiem palīdz, neizpauž viņiem uzticēto konfidenciālo informāciju.

Tas pats attiecas uz darbinieku pārstāvjiem saistībā ar informēšanas un konsultēšanas procedūru.

Šī prasība paliek spēkā neatkarīgi no minēto personu atrašanās vietas, arī beidzoties viņu pilnvaru laikam.

2. Katra dalībvalsts paredz, ka dažos gadījumos un saskaņā ar valsts tiesību aktos ietvertajiem nosacījumiem un ierobežojumiem tās teritorijā dibinātās SE vai dibinātājas uzņēmējsabiedrības uzraudzības vai pārvaldes struktūrvienībai nav jāsniedz informācija, ja, ņemot vērā tās raksturu un balstoties uz objektīviem kritērijiem, tas nodarītu būtisku kaitējumu SE (vai, atkarībā no apstākļiem, dibinātājas uzņēmējsabiedrības) vai tās meitasuzņēmumu un filiāļu darbībai vai radītu tai nelabvēlīgus apstākļus.

Dalībvalsts var noteikt, ka attiecībā uz šo atbrīvojumu ir iepriekš jāsaņem administratīva vai tiesas sankcija.

3. Katra dalībvalsts var paredzēt īpašus noteikumus SE savā teritorijā, kas tieši un būtiski skar ideoloģisko nostādni attiecībā uz informāciju un viedokļu paušanu, ar noteikumu, ka šīs direktīvas pieņemšanas dienā šādi noteikumi jau ir ietverti valsts tiesību aktos.

4. Piemērojot 1., 2. un 3. punktu, dalībvalstis paredz administratīvo un tiesu lietu pārsūdzības kārtību, ko var izmantot darbinieku pārstāvji, ja SE vai dibinātājas uzņēmējsabiedrības uzraudzības vai pārvaldes struktūrvienība pieprasa ievērot konfidencialitāti vai atsakās sniegt informāciju.

Šāda kārtība var paredzēt pasākumus, kas paredzēti, lai aizsargātu minētās informācijas konfidencialitāti.