V PIELIKUMS

1. Šajā pielikumā ir sniegtas papildu norādes par šīs regulas III un IV pielikumā iekļautajām finanšu informācijas veidnēm (“FINREP”). Šis pielikums papildina norādes, kas atsauču veidā sniegtas III un IV pielikumā iekļautajās veidnēs.

2. Ja vien nav norādīts citādi, iestādes, kas izmanto ar SFPS saderīgus valsts grāmatvedības standartus (“saderīgi valsts VPGP”), piemēro šajā pielikumā sniegtās kopējās norādes un norādes par SFPS. Minētais neskar saderīgo valsts VPGP prasību atbilstību BPD prasībām. Ja vien nav norādīts citādi, iestādes, kas izmanto ar SFPS nesaderīgas valsts VPGP prasības vai vēl nav panākušas to atbilstību 9. SFPS prasībām, piemēro šajā pielikumā sniegtās kopējās norādes un norādes par BPD.

3. Veidnēs norādītos datu punktus sagatavo saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 77. apakšpunktā definētā attiecīgā piemērojamā grāmatvedības regulējuma atzīšanas, ieskaita un vērtēšanas noteikumiem.

4. Iestāde iesniedz tikai tās veidņu daļas, kuras attiecas uz:

5. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā ir izmantoti šādi saīsinājumi:

6. III un IV pielikumā datu punkta lauks, kas iekrāsots pelēks, nozīmē, ka šāds datu punkts nav prasīts vai to nav iespējams uzrādīt. IV pielikumā rindas vai ailes atsauces lauks, kas iekrāsots melns, nozīmē, ka iestādēm, uz kurām attiecas šīs atsauces konkrētajā rindā vai ailē, attiecīgie datu punkti nav jāiesniedz.

7. III un IV pielikuma veidnēs ir iestrādāti netieši validācijas noteikumi, kas ir noteikti pašās veidnēs ar konvenciju izmantojuma starpniecību.

8. Ja posteņa nosaukums veidnē ir likts iekavās, tas nozīmē, ka, lai iegūtu kopsummu, šis postenis ir jāatņem, taču tas nav jāuzrāda kā negatīva vērtība.

9. Posteņi, kas jāuzrāda kā negatīva vērtība, kompilācijas veidnēs ir apzīmēti ar “(–)” pirms to nosaukuma, piemēram, “(–) Pašu akcijas”.

10. III un IV pielikumā sniegto finanšu informācijas pārskatu veidņu “datu punktu modelī” (“DPM”) katram datu punktam (šūnai) ir “bāzes postenis”, kuram piekārto atribūtu “kredīts/debets”. Ar minēto piekārtošanu tiek nodrošināts, ka visas sabiedrības, uzrādot datu punktus, ievēro “zīmes konvenciju”, un tiek dota iespēja noskaidrot katram datu punktam atbilstīgo “kredīta/debeta” atribūtu.

11. Šīs konvencijas shematisks attēlojums ir sniegts 1. tabulā.

12. Ja vien šajā pielikumā nav norādīts citādi, pārskati atbilstoši FINREP veidnēm ir sagatavojami, ievērojot prudenciālās konsolidācijas tvērumu saskaņā ar KPR 1. daļas II sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļu. Iestādes uzskaiti par saviem meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem veic, izmantojot tās pašas metodes kā prudenciālās konsolidācijas gadījumā:

13. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “uzskaites portfelis” ir finanšu instrumentu apkopojums saskaņā ar vērtēšanas noteikumiem. Minētie apkopojumi neietver ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, pēc pieprasījuma saņemamus atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”, kā arī finanšu instrumentus, kas klasificēti kā “Pārdošanai turēti” posteņos “Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” un “Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas”.

14. Atbilstoši valsts VPGP iestādes, kurām saskaņā ar SFPS ir atļauts vai prasīts finanšu instrumentiem piemērot konkrētus vērtēšanas noteikumus, tiktāl, ciktāl minētie noteikumi tiek piemēroti, iesniedz informāciju par attiecīgajiem SFPS uzskaites portfeļiem. Ja finanšu instrumentu vērtēšanas noteikumos, kurus iestādēm ir atļauts vai prasīts izmantot atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ir atsauces uz 39. SGS vērtēšanas noteikumiem, iestādes tikmēr, kamēr to piemērotajos vērtēšanas noteikumos nav atsauču uz 9. SFPF vērtēšanas noteikumiem, attiecībā uz visiem saviem finanšu instrumentiem informāciju par uzskaites portfeļiem iesniedz, pamatojoties uz BPD.

15. Pamatojoties uz SFPS, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:

16. Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu aktīviem izmanto šādus uzskaites portfeļus:

17. “Tirdzniecības finanšu aktīvi” ietver visus finanšu aktīvus, kas atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, klasificēti kā tirgojami. Neatkarīgi no tā, kāda novērtējuma metode tiek piemērota atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visus atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir pozitīvs saldo un kuri nav klasificēti kā turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā saskaņā ar šīs daļas 22. punktu, uzrāda kā tirdzniecības finanšu aktīvus. Šādi klasificē arī tos atvasinātos instrumentus, kas saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netiek atzīti bilancē vai attiecībā uz kuriem bilancē atzīst vienīgi to patiesās vērtības izmaiņas, vai kurus izmanto kā ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, kā noteikts šā pielikuma 2. daļas 137. punktā.

18. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, attiecībā uz finanšu aktīviem “iegādes izmaksu metodes” ietver vērtēšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem parāda instrumenta vērtību nosaka kā iegādes izmaksas plus uzkrātie procenti mīnus ar vērtības samazinājumu saistītie zaudējumi.

19. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes” ietver finanšu instrumentus, kuri tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm, kā arī instrumentus, kas tiek nepastāvīgi novērtēti pēc “lower of cost or market” metodes jeb “LOCOM” (mērenā LOCOM metode), neatkarīgi no to faktiskā novērtējuma pārskata atsauces datumā. Aktīvi, kurus novērtē pēc mērenās LOCOM, ir aktīvi, kuriem LOCOM piemēro vienīgi konkrētos apstākļos. Minētie apstākļi ir paredzēti piemērojamajā grāmatvedības regulējumā un var ietvert vērtības samazināšanu, ilgstošu patiesās vērtības samazināšanos salīdzinājumā ar iegādes izmaksām vai vadības nolūku maiņu.

20. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Citi netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi” ir finanšu aktīvi, kuri nekvalificējas iekļaušanai citos uzskaites portfeļos. Minētais uzskaites portfelis citstarp ietver finanšu aktīvus, kas tiek pastāvīgi novērtēti pēc LOCOM (“striktā LOCOM metode”). Aktīvi, kurus novērtē pēc striktās LOCOM metodes, ir aktīvi, attiecībā uz kuriem piemērojamajā grāmatvedības regulējumā ir paredzēts, ka tos gan sākotnēji, gan pēc tam novērtē pēc LOCOM vai ka tos sākotnēji novērtē pēc izmaksām un pēc tam – pēc LOCOM.

21. Neatkarīgi no novērtējuma metodes ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kas atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam netiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti, uzrāda postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”, izņemot gadījumus, kad tie saskaņā ar 5. SFPS tiek klasificēti kā pārdošanai turēti.

22. “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir pozitīvs saldo un kurus atbilstoši SFPS tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātos instrumentus klasificē kā riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētus atvasinātos instrumentus vienīgi tad, ja atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātajiem instrumentiem piemēro speciālus grāmatvedības noteikumus un ja konkrētie atvasinātie instrumenti samazina bankas portfeļa citas pozīcijas risku.

23. Pamatojoties uz SFPS, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:

24. Pamatojoties uz valsts VPGP, finanšu saistībām izmanto šādus uzskaites portfeļus:

25. “Tirdzniecības finanšu saistības” ietver visas finanšu saistības, kas atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, klasificētas kā tirgojamas. Neatkarīgi no tā, kāda novērtējuma metode tiek piemērota saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visus atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir negatīvs saldo un kuri nav klasificēti kā turēti riska ierobežošanas uzskaites nolūkā saskaņā ar šīs daļas 26. punktu, uzrāda kā tirdzniecības finanšu saistības. Šādi klasificē arī tos atvasinātos instrumentus, kas saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netiek atzīti bilancē vai attiecībā uz kuriem bilancē atzīst vienīgi to patiesās vērtības izmaiņas, vai kurus izmanto kā ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, kā noteikts šā pielikuma 2. daļas 137. punktā.

26. “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” ietver atvasinātos instrumentus, kuriem pārskatus sniedzošajā iestādē ir negatīvs saldo un kurus atbilstoši SFPS tur riska ierobežošanas uzskaites nolūkā. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātos instrumentus klasificē kā riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētus vienīgi tad, ja atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, bankas portfeļa atvasinātajiem instrumentiem piemēro speciālus grāmatvedības noteikumus un ja konkrētie atvasinātie instrumenti samazina bankas portfeļa citas pozīcijas risku.

27. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “uzskaites vērtība” ir summa, ko uzrāda bilancē. Finanšu instrumentu uzskaites vērtība ietver uzkrātos procentus. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atvasināto instrumentu uzskaites vērtība ir vai nu uzskaites vērtība saskaņā ar valsts VPGP, kas ietver uzkrātos procentus, prēmiju vērtību un attiecīgā gadījumā arī uzkrājumus, vai ir nulle, ja atvasinātie instrumenti netiek atzīti bilancē.

28. Ja atzīšana notiek atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ar finanšu instrumentiem saistītās uzkrātās un atliktās summas, tostarp uzkrātos procentus, prēmijas un diskontus vai darījuma izmaksas, uzrāda kopā ar attiecīgo instrumentu, nevis kā citus aktīvus vai citas saistības.

29. Ja tas paredzēts valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzrāda “Diskontus attiecībā uz tirdzniecības pozīcijām, kas novērtētas patiesajā vērtībā”. Šādi diskonti samazina tirdzniecības aktīvu vērtību, bet palielina tirdzniecības saistību vērtību.

30. Finanšu aktīvus iedala šādās instrumentu klasēs: “Skaidra nauda”, “Atvasinātie instrumenti”, “Kapitāla vērtspapīru instrumenti”, “Parāda vērtspapīri” un “Aizdevumi un avansi”.

31. “Parāda vērtspapīri” ir iestādes turētie parāda instrumenti, kas emitēti kā vērtspapīri, kas nav aizdevumi, kā definēts ECB BP regulas II pielikuma 2. daļas tabulā.

32. “Aizdevumi un avansi” ir iestādes turētie parāda instrumenti, kas nav vērtspapīri. Minētais postenis ietver aizdevumus, kā definēts ECB BP regulas II pielikuma 2. daļas tabulā(tostarp pieprasījuma noguldījumus kredītiestādēs un centrālās bankās neatkarīgi no to klasifikācijas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu), kā arī avansus, kurus saskaņā ar ECB BP regulas II pielikuma 2. daļas tabulu nevar klasificēt kā “aizdevumus”. “Avansi, kas nav aizdevumi” ir sīkāk raksturoti šā pielikuma 2. daļas 85. punkta g) apakšpunktā.

33.  FINREP veidnēs “parāda instrumenti” ietver “aizdevumus un avansus” un “parāda vērtspapīrus”.

34. Parāda instrumentu “bruto uzskaites vērtība” tiek noteikta šādi:

35. Finanšu saistības dala šādās instrumentu klasēs: “Atvasinātie instrumenti”, “Īsās pozīcijas”, “Noguldījumi”, “Emitētie parāda vērtspapīri” un “Citas finanšu saistības”.

36. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “noguldījumi” ir noguldījumi, kā definēts ECB BP regulas II pielikuma 2. daļas tabulā.

37. “Emitētie parāda vērtspapīri” ir parāda instrumenti, kurus iestāde emitējusi kā vērtspapīrus un kuri nav noguldījumi, kā definēts ECB BP regulas II pielikuma 2. daļas tabulā.

38. “Citas finanšu saistības” ietver visas finanšu saistības, kas nav atvasinātie instrumenti, īsās pozīcijas, noguldījumi un emitētie parāda vērtspapīri.

39. Atbilstoši SFPS “Citas finanšu saistības” ietver sniegtās finanšu garantijas, ja tās ir novērtētas vai nu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 4.2.1. a)), vai kā sākotnēji atzītā summa mīnus kumulatīvā amortizācija (9. SFPS 4.2.1. c) ii)). Sniegtās aizdevumu apņemšanās uzrāda kā “Citas finanšu saistības”, ja tās ir noteiktas kā finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 4.2.1. a)) vai ja tās ir apņemšanās izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi (9. SFPS 9.2.3. c), 9. SFPS 4.2.1. d)).

40. Ja sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, visas to patiesās vērtības izmaiņas, tostarp izmaiņas kredītriska rezultātā, uzrāda kā “Citas finanšu saistības”, nevis kā uzkrājumus postenī “Sniegtās apņemšanās un garantijas”.

41. “Citas finanšu saistības” ietver arī izmaksājamās dividendes, maksājamās summas attiecībā uz pagaidu un tranzīta posteņiem un summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem vai ārvalstu valūtas darījumiem, ja maksājamās summas par darījumiem ir atzītas pirms maksāšanas datuma.

42. Gadījumos, kad ir prasīts sadalījums pa darījuma partneriem, izmanto šādus darījuma partneru sektorus:

43. Darījuma partneru sadalījums sektoros balstās vienīgi uz tiešā darījumu partnera veidu. Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, balstās uz tā parādnieka iezīmēm, kurš iestādei darījuma noslēgšanā bija būtiskākais vai noteicošais. Tāpat kā kopīgo riska darījumu sadalījumā pa darījuma partneru sektoriem, arī to klasifikācijā pa rezidences valstīm un NACE kodiem vadās pēc būtiskākā vai noteicošā parādnieka iezīmēm.

44. Tiešie darījuma partneri turpmāk minētajos darījumos ir šādi:

1. “Skaidra nauda” ietver apgrozībā esošās valsts un ārvalstu banknotes un monētas, ko vispārēji izmanto maksājumu veikšanai.

2. “Naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās” ietver “aizdevumus un avansus”, kas ir no centrālajām bankām pēc pieprasījuma saņemami atlikumi.

3. “Citi pieprasījuma noguldījumi” ietver “aizdevumus un avansus”, kas ir no kredītiestādēm pēc pieprasījuma saņemami atlikumi.

4. “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” ietver ieguldījumus asociētajos uzņēmumos, kopuzņēmumos un meitasuzņēmumos, kas atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam netiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti (izņēmums ir ieguldījumi, kurus saskaņā ar 5. SFPS klasificē kā pārdošanai turētus), neatkarīgi no novērtēšanas metodes, tostarp tad, ja grāmatvedības standarti pieļauj to iekļaušanu dažādajos uzskaites portfeļos, ko izmanto finanšu instrumentiem. Ieguldījumiem, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode, uzskaites vērtība ietver attiecīgo nemateriālo vērtību.

5. Aktīvus, kas nav finanšu aktīvi un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificēti konkrētos bilances posteņos, uzrāda “Citos aktīvos”. Šie citi aktīvi citstarp ietver zeltu, sudrabu un citas preces, pat ja tie tiek turēti tirdzniecības nolūkā.

6. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atpirkto pašu akciju uzskaites vērtību uzrāda kā “citus aktīvus”, ja saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP tās ir atļauts uzrādīt kā aktīvus.

7. “Ilgtermiņa aktīvi un atsavināmās grupas, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5. SFPS.

8. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzkrājumus iespējamiem zaudējumiem, ko rada portfeļa risku ierobežošanas attiecību neefektīvā daļa, uzrāda rindā “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite”, ja zaudējumus rada riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta vērtējums, vai rindā “Pret risku nodrošināto posteņu patiesās vērtības izmaiņas portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pozīcijai”, ja zaudējumus rada pret risku nodrošinātās pozīcijas vērtējums. Ja zaudējumus, ko rada riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta vērtējums, un zaudējumus, ko rada pret risku nodrošinātās pozīcijas vērtējums, nav iespējams nošķirt, visus uzkrājumus iespējamiem zaudējumiem, ko rada portfeļa risku ierobežošanas attiecību neefektīvā daļa, uzrāda rindā “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite”.

9. Uzkrājumi “Pensijām un citām pēcnodarbinātības definētu pabalstu saistībām” ietver neto definēto pabalstu saistību summu.

10. Atbilstoši SFPS uzkrājumi “Citiem darbinieku ilgtermiņa pabalstiem” ietver 19. SGS 153. punktā uzskaitīto darbinieku ilgtermiņa pabalstu plānu deficīta summas. Uzkrātos izdevumus saistībā ar darbinieku īstermiņa pabalstiem (19. SGS 11. a)), definētu iemaksu plāniem (19. SGS 51. a)) un darba attiecību izbeigšanas pabalstiem (19. SGS 169. a)) iekļauj postenī “Citas saistības”.

11. Atbilstoši SFPS uzkrājumi “Sniegtajām apņemšanām un garantijām” ietver uzkrājumus attiecībā uz visām apņemšanām un garantijām neatkarīgi no tā, vai to vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar 9. SFPS vai uzkrājumu veidošana izriet no 37. SGS, vai tās atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem. Saskaņā ar šā pielikuma 1. daļas 40. punktu saistības, kuras izriet no apņemšanām un garantijām, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neuzrāda kā uzkrājumus, bet gan kā “Citas finanšu saistības”, pat ja tās ir izraisījis kredītrisks. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzkrājumi “Sniegtajām apņemšanām un garantijām” ietver uzkrājumus attiecībā uz visām apņemšanām un garantijām.

12. “Pēc pieprasījuma atmaksājams pamatkapitāls” ietver iestādes emitētos kapitāla instrumentus, kuri neatbilst kritērijiem, lai tos klasificētu kā pašu kapitālu. Iestādes šajā postenī iekļauj arī kooperatīva daļas, kas neatbilst kritērijiem, lai tās klasificētu kā pašu kapitālu.

13. Saistības, kas nav finanšu saistības un sava rakstura dēļ nevar tikt klasificētas konkrētos bilances posteņos, uzrāda kā “Citas saistības”.

14. “Saistības, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas” ir ar tādu pašu nozīmi kā 5. SFPS.

15. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Rezerves vispārējiem banku riskiem” ir summas, kas iedalītas saskaņā ar BPD 38. pantu. Atzīšanas gadījumā tās ir norādāmas atsevišķi kā saistības pie “uzkrājumiem” vai pašu kapitālā pie “citām rezervēm” saskaņā ar attiecīgajiem valsts VPGP.

16. Atbilstoši SFPS kapitāla vērtspapīru instrumenti, kas ir finanšu instrumenti, ietver līgumus, uz kuriem attiecas 32. SGS.

17. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Pieprasītais nesamaksātais kapitāls” ietver tā iestādes emitētā kapitāla uzskaites vērtību, kurš pieprasīts no parakstītājiem, bet līdz atsauces datumam nav samaksāts. Ja vēl nesamaksāto kapitāla palielinājumu uzrāda kā pamatkapitāla palielinājumu, pieprasīto nesamaksāto kapitālu uzrāda 1.3. veidnē postenī “Pieprasītais nesamaksātais kapitāls”, kā arī 1.1 veidnē postenī “Citi aktīvi”. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, gadījumā, ja kapitāla palielinājumu drīkst iegrāmatot tikai pēc akcionāru maksājuma saņemšanas, nesamaksāto kapitālu 1.3. veidnē neuzrāda.

18. “Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents” ietver iestādes emitēto salikto finanšu instrumentu (finanšu instrumenti, kuriem ir gan saistību, gan pašu kapitāla komponents) pašu kapitāla komponentu, ja tas ir nodalīts saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu (ieskaitot saliktos finanšu instrumentus ar vairākiem iegultiem atvasinājumiem, kuru vērtības ir savstarpēji atkarīgas).

19. “Citi emitētie kapitāla vērtspapīru instrumenti” ietver kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas ir finanšu instrumenti, bet nav “Kapitāls” un “Salikto finanšu instrumentu pašu kapitāla komponents”.

20. “Cits pašu kapitāls” ietver visus kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas nav finanšu instrumenti, tostarp uz akcijām balstītus maksājumu darījumus, kuros norēķinās ar kapitāla vērtspapīru instrumentiem (2. SFPS 10.).

21. “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrāto peļņu vai zaudējumus, ko rada patiesās vērtības izmaiņas ieguldījumiem kapitāla vērtspapīru instrumentos, attiecībā uz kuriem pārskatus sniedzošā sabiedrība ir neatsaucami izvēlējusies patiesās vērtības izmaiņas uzrādīt pārējos apvienotajos ienākumos.

22. “Patiesās vērtības riska ierobežošanas neefektivitāte kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrāto riska ierobežošanas neefektivitāti attiecībā uz patiesās vērtības riska ierobežošanu, kurā pret risku nodrošinātais postenis ir kapitāla vērtspapīru instruments, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Šajā rindā uzrādāmā riska ierobežošanas neefektivitāte ir starpība starp postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [pret risku nodrošinātais postenis]” uzrādītā kapitāla vērtspapīru instrumenta patiesās vērtības uzkrātajām izmaiņām un postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos [riska ierobežošanas instruments]” uzrādītā riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta patiesās vērtības uzkrātajām izmaiņām (9. SFPS 6.5.3. un 9. SFPS 6.5.8.).

23. “No kredītriska izmaiņām izrietošas patiesās vērtības izmaiņas finanšu saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver pārējos apvienotajos ienākumos atzīto uzkrāto peļņu vai zaudējumus, kas saistīti ar paša kredītrisku attiecībā uz saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, neatkarīgi no tā, vai šis novērtējums noteikts sākotnējās atzīšanas brīdī vai vēlāk.

24. “Riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās (efektīvā daļa)” ietver ārvalstu valūtu pārrēķinu rezervi attiecībā uz efektīvo daļu gan spēkā esošai riska ierobežošanai neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās, gan tādai riska ierobežošanai neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās, kas vairs netiek piemērota, taču attiecīgās ārvalstu operācijas joprojām ir atzītas bilancē.

25. “Riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti. Naudas plūsmas riska ierobežošanas rezerve (efektīvā daļa)” ietver naudas plūsmas riska ierobežošanas rezervi attiecībā uz šajā riska ierobežošanā ietverto riska ierobežošanas atvasināto instrumentu patiesās vērtības izmaiņu efektīvo daļu gan spēkā esošai naudas plūsmas riska ierobežošanai, gan tādai naudas plūsmas riska ierobežošanai, kas vairs netiek piemērota.

26. “Patiesās vērtības izmaiņas parāda instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrāto peļņu vai zaudējumus par parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, atskaitot zaudējumu atskaitījumus, kuri saskaņā ar 9. SFPS 5.5. iedaļu novērtēti pārskata datumā.

27. “Riska ierobežošanas instrumenti (nenoteiktie elementi)” ietver patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas visos šajos elementos:

28. Atbilstoši SFPS “Pārvērtēšanas rezerves” ietver to rezervju summu, kas izriet no SGS pirmreizējās piemērošanas un nav norādītas cita veida rezervēs.

29. “Citas rezerves” dalās posteņos “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no tiem ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode” un “Citas”. “Rezerves vai uzkrātie zaudējumi no tiem ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode” ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā iepriekšējos gados atspoguļoto uzkrāto ienākumu un izdevumu summu, ko radījuši minētie ieguldījumi, ja to uzskaitē tiek izmantota pašu kapitāla metode. “Citas” ietver tās rezerves, kas atšķiras no citos posteņos atsevišķi uzrādītajām, un var ietvert obligātās un tiesību aktos noteiktās rezerves.

30. “Pašu akcijas” ietver visus finanšu instrumentus, kam ir pašu kapitāla instrumentu iezīmes un kurus iestāde ir atpirkusi, tikmēr, kamēr tie nav pārdoti vai amortizēti, izņemot instrumentus, kuri atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ir jāuzrāda postenī “Citi aktīvi”.

31. Procentu ienākumi un izdevumi par finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un par riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem, kas klasificēti kategorijā “riska ierobežošanas uzskaite”, ir uzrādāmi vai nu atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem posteņos “procentu ienākumi” un “procentu izdevumi” (“tīrā cena”), vai kā šo instrumentu kategoriju radītās peļņas vai zaudējumu daļa (“netīrā cena”). Tīrās vai netīrās cenas pieeju konsekventi piemēro visiem finanšu instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem, kas klasificēti kategorijā “riska ierobežošanas uzskaite”.

32. Iestādes sadalījumā pa uzskaites portfeļiem sniedz datus par šādiem posteņiem, kas ietver ienākumus un izdevumus saistībā ar saistītajām personām, kuras atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam netiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidētas:

33. “Procentu ienākumi. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” un “Procentu izdevumi. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības” gadījumā, ja tiek izmantota tīrā cena, ietver summas attiecībā uz kategorijā “tirdzniecības nolūkā turēti” klasificētiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir riska ierobežošanas instrumenti no ekonomikas, bet ne grāmatvedības viedokļa, un tādējādi dod iespēju pareizi atspoguļot procentu ienākumus un izdevumus par finanšu instrumentiem, kuri tiek nodrošināti pret risku.

34. Ja tiek izmantota tīrā cena, “Procentu ienākumi. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi” un “Procentu izdevumi. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības” ietver arī atbilstoši ilgumam aprēķinātas maksas un izlīdzinošos maksājumus attiecībā uz kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab tiek novērtēts patiesajā vērtībā (9. SFPS 6.7.).

35. “Procentu ienākumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” un “Procentu izdevumi. Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” gadījumā, ja tiek izmantota tīrā cena, ietver summas attiecībā uz kategorijā “riska ierobežošanas uzskaite” klasificētiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri sedz procentu likmju risku, tostarp riska ierobežošanu tādu posteņu grupai, kuriem ir savstarpēji kompensējošas riska pozīcijas (t. i., neto pozīcijas riska ierobežošanu), kā ierobežojamais risks ietekmē dažādus peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus. Ja tiek izmantota tīrā cena, minētās summas uzrāda kā bruto procentu ienākumus un izdevumus, lai pareizi atspoguļotu saistīto pret risku nodrošināto posteņu procentu ienākumus un izdevumus. Tīrās cenas gadījumā, ja pret risku nodrošinātais postenis rada procentu ienākumus (izdevumus), attiecīgās summas uzrāda kā procentu ienākumus (izdevumus) pat tad, ja tā ir negatīva (pozitīva) summa.

36. “Procentu ienākumi – citi aktīvi” ietver procentu ienākumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos, piemēram, procentu ienākumus saistībā ar naudu, naudas līdzekļu atlikumiem centrālajās bankās un citiem pieprasījuma noguldījumiem un saistībā ar ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, kā arī neto procentu ienākumus no definētu pabalstu neto aktīviem.

37. Atbilstoši SFPS un ja valsts VPGP neparedz citādi, procentus attiecībā uz finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi uzrāda postenī “Procentu ienākumi no saistībām”. Šīs saistības un to procenti iestādei rada peļņu.

38. “Procentu izdevumi – citas saistības” ietver procentu izdevumu summas, kas nav iekļautas citos posteņos, piemēram, procentu izdevumus par saistībām, kuras iekļautas atsavināmās grupās, kas klasificētas kā pārdošanai turētas, izdevumus, kas izriet no uzkrājumu uzskaites vērtības pieauguma laika gaitā, vai neto procentu izdevumus par definētu pabalstu neto saistībām.

39. Atbilstoši SFPS un ja valsts VPGP neparedz citādi, procentus attiecībā uz finanšu aktīviem ar negatīvu efektīvo procentu likmi uzrāda postenī “Procentu izdevumi par aktīviem”. Minētie aktīvi un to procenti iestādei rada zaudējumus.

40. Dividenžu ienākumus no kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda vai nu kā “dividenžu ienākumus” atsevišķi no cita veida peļņas un zaudējumiem no minētajām instrumentu klasēm, ja tiek izmantota tīrā cena, vai pie minēto instrumentu klašu radītās peļņas vai zaudējumiem, ja tiek izmantota netīrā cena.

41. Dividenžu ienākumi no kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, ietver dividendes par instrumentiem, kuru atzīšana konkrētajā atsauces periodā pārtraukta, un dividendes par pārskata atsauces perioda beigās turētajiem instrumentiem.

42. Dividenžu ienākumi no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos ietver dividendes par minētajiem ieguldījumiem, ja to uzskaitē tiek izmantota kāda cita, nevis pašu kapitāla metode.

43. “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām” ietver peļņu vai zaudējumus, kas rodas, atkārtoti novērtējot vai pārtraucot atzīt finanšu instrumentus, kuri klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti. Šajā postenī ietver arī peļņu vai zaudējumus no tādiem kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas noteikts kā tāds, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī tirdzniecības nolūkā turētu finanšu saistību un aktīvu dividendes un procentu ienākumus un izdevumus, ja tiek izmantota netīrā cena.

44. “Peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver arī summu, kas peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzīta attiecībā uz paša kredītrisku saistībām, kuras novērtētas patiesajā vērtībā, ja paša kredītriska izmaiņu atzīšana pārējos apvienotajos ienākumos radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību (9. SFPF 5.7.8.). Šajā postenī ietver arī peļņu vai zaudējumus no pret risku nodrošinātiem instrumentiem, kas noteikti kā tādi, kurus novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja tie par tādiem noteikti kredītriska pārvaldības nolūkā, kā arī procentu ienākumus un izdevumus par finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ja tiek izmantota netīrā cena.

45. “Peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” neietver peļņu no kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kurus pārskatus sniedzošā sabiedrība ir izvēlējusies novērtēt patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (9. SFPS 5.7.1.b)).

46. Ja komercdarbības modeļa maiņa izraisa finanšu aktīva pārklasificēšanu citā uzskaites portfelī, pārklasificēšanas izraisīto peļņu vai zaudējumus uzrāda tā uzskaites portfeļa attiecīgajās rindās, uz kuru finanšu aktīvs tiek pārklasificēts, ievērojot turpmāk minēto:

47. Postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites” ietver peļņu un zaudējumus no riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem, tostarp tiem pret risku nodrošinātajiem posteņiem, kas patiesās vērtības riska ierobežošanā saskaņā ar 9. SFPS 6.5.8. punktu tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos un nav kapitāla vērtspapīru instrumenti. Šajā postenī ietver arī naudas plūsmas riska ierobežošanā ietverto riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības izmaiņu neefektīvo daļu. Pārklasificēšanu attiecībā uz naudas plūsmas riska ierobežošanas rezervi vai neto ieguldījumu ārvalstu operācijā riska ierobežošanas rezervi atzīst tajās peļņas vai zaudējumu aprēķina rindās, kuras ietekmē pret risku nodrošināto posteņu naudas plūsmas. Postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites” ietver arī peļņu un zaudējumus no riska ierobežošanas neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās. Šajā postenī ietver arī peļņu no neto pozīciju riska ierobežošanas.

48. “Peļņa vai zaudējumi no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas” ietver peļņu un zaudējumus no nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanas, izņemot tos aktīvus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti vai kā ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos.

48i. “Naudas iemaksas noregulējuma fondos un noguldījumu garantiju sistēmās” ietver iemaksu summas noregulējuma fondos un noguldījumu garantiju sistēmās, ja tās ir samaksātas naudā. Ja iemaksa ir veikta kā maksājumu saistības, šīs maksājumu saistības ietver postenī “uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse”, ja maksājumu saistības ir pamats saistībām saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem.

49. “Modifikāciju radītā neto peļņa vai (–) zaudējumi” ietver summas, kuras rodas, finanšu aktīvu bruto uzskaites vērtības koriģējot tā, lai tās atspoguļotu pārskatītās vai modificētās līgumiskās naudas plūsmas (9. SFPS 5.4.3. un A papildinājums). Modifikāciju radītajā neto peļņā vai zaudējumos neietver modifikāciju ietekmi uz paredzamajiem kredītzaudējumiem, kurus uzrāda postenī “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.

50. “Uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse. Sniegtās apņemšanās un garantijas” ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādāmās neto uzkrājumu summas par visām apņemšanām un garantijām, uz kurām attiecas 9. SFPS, 37. SGS vai 4. SFPF, kā paredzēs šīs daļas 11. punktā, vai saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD. SFPF, kā paredzēs šīs daļas 11. punktā, vai saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD. Ievērojot SFPS, apņemšanām un finanšu garantijām, kuras novērtē patiesajā vērtībā, patiesās vērtības izmaiņas uzrāda postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. Tādējādi uzkrājumi ietver vērtības samazinājuma summu apņemšanām un garantijām, kurām vērtības samazinājumu nosaka saskaņā ar 9. SFPS vai uzkrājumu veidošana izriet no 37. SGS, vai tās atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem.

51. Atbilstoši SFPS “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver visu parāda instrumentu vērtības samazināšanas peļņu vai zaudējumus, ko rada 9. SFPS 5.5. punktā paredzēto vērtības samazināšanas noteikumu piemērošana, neatkarīgi no tā, vai paredzamie kredītzaudējumi saskaņā ar minēto SFPS punktu tiek novērtēti par 12 mēnešiem vai visu darbības laiku, un ietver vērtības samazināšanas peļņu vai zaudējumus no pircēju un pasūtītāju parādiem, līgumu aktīviem un nomas debitoru parādiem (9. SFPS 5.5.15.).

52. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver visus ar debitora vai emitenta kredītspējas izmaiņām saistītos atskaitījumus un atskaitījumu apvērses par finanšu instrumentiem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm, kā arī – atkarībā no valsts VPGP specifikācijām – atskaitījumus par vērtības samazinājumiem finanšu instrumentiem, kurus novērtē patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu un citām novērtējuma metodēm, tostarp LOCOM.

53. “Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver arī atbilstoši šīs daļas 72. un 74. punktā un 165. punkta b) apakšpunktā noteiktajam norakstāmās summas, kas norakstīšanas datumā pārsniedz zaudējumu atskaitījumu summu un tādējādi tiek tiešā veidā kā zaudējumi atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī iepriekš norakstītās, bet atgūtās summas, kuras tiešā veidā uzrāda peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

54. Peļņas vai zaudējumu daļu no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, ko atbilstoši regulatīvajam konsolidācijas tvērumam uzskaita saskaņā ar pašu kapitāla metodi, uzrāda postenī “Daļa, ko veido peļņa vai (–) zaudējumi no tiem ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, kuru uzskaitē izmantota pašu kapitāla metode”. Saskaņā ar 28. SGS 10. punktu ieguldījumu uzskaites vērtību samazina par minēto sabiedrību izmaksāto dividenžu summu. Šo ieguldījumu vērtības samazinājumu uzrāda postenī “(Meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse)”. Peļņu vai zaudējumus saistībā ar šo ieguldījumu atzīšanas pārtraukšanu uzrāda saskaņā ar šīs daļas 55. un 56. punktu.

55. “Peļņa vai zaudējumi no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības” ietver peļņu vai zaudējumus no ilgtermiņa aktīviem un atsavināmām grupām, kas klasificētas kā pārdošanai turētas un nekvalificējas kā pārtrauktas darbības.

56. Atbilstoši SFPS peļņu vai zaudējumus saistībā ar meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu atzīšanas pārtraukšanu uzrāda postenī “Peļņa vai (–) zaudējumi no pārtrauktām darbībām, pirms nodokļiem”, ja attiecīgās darbības saskaņā ar 5. SFPS ir uzskatāmas par pārtrauktām. Ja ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos tiek pārtraukta atzīšana, iepriekš neklasificējot tos kā pārdošanai turētus un nekvalificējot tos kā pārtrauktas darbības saskaņā ar 5. SFPS, peļņu vai zaudējumus, pārtraucot atzīt šos ieguldījumus, uzrāda postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”, neatkarīgi no izmantotās konsolidācijas metodes. Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visu peļņu un zaudējumus, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos, uzrāda postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi, pārtraucot atzīt ieguldījumus meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”.

57. “Peļņa vai (–) zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver uzkrātās riska ierobežošanas neefektivitātes izmaiņas attiecībā uz patiesās vērtības riska ierobežošanu, kurā pret risku nodrošinātais postenis ir kapitāla vērtspapīru instruments, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Šajā rindā uzrādāmās uzkrātās riska ierobežošanas neefektivitātes izmaiņas ir starpība starp postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (pret risku nodrošinātais postenis)” uzrādītā kapitāla vērtspapīru instrumenta patiesās vērtības izmaiņu izmaiņām un postenī “Patiesās vērtības izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (riska ierobežošanas instruments)” uzrādītā riska ierobežošanas atvasinātā instrumenta patiesās vērtības izmaiņu izmaiņām.

58. “Riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās (efektīvā daļa)” ietver izmaiņas uzkrātajās ārvalstu valūtu pārrēķinu rezervēs attiecībā uz efektīvo daļu gan spēkā esošai, gan pārtrauktai riska ierobežošanai neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās.

59. Attiecībā uz riska ierobežošanu neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās un naudas plūsmas riska ierobežošanu attiecīgās summas, ko uzrāda postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu”, ietver summas, kas pārvestas tāpēc, ka pret risku nodrošinātās plūsmas ir notikušas un paredzams, ka tās vairs nenotiks.

60. “Riska ierobežošanas instrumenti (nenoteiktie elementi)” ietver patiesās vērtības uzkrāto izmaiņu izmaiņas visos šajos elementos, ja tie nav noteikti kā riska ierobežošanas komponenti:

61. Attiecībā uz iespējas līgumiem summas, kas pārklasificētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā un ko uzrāda postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu”, ietver pārklasificēšanu saistībā ar iespējas līgumiem, ar kuriem ierobežo risku ar darījumu saistītam postenim, un iespējas līgumiem, ar kuriem ierobežo risku ar laikposmu saistītam postenim.

62. “Parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” ietver peļņu vai zaudējumus no parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, izņemot peļņu vai zaudējumus, ko rada vērtības samazināšana vai ārvalstu valūtas maiņa un ko uzrāda 2. veidnē attiecīgi postenī “(Vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse finanšu aktīviem, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā)” vai postenī “Neto valūtas kursa starpības (peļņa vai (–) zaudējumi)”. Postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu” citstarp ietver uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu pārvestās summas saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu vai pārklasificēšanu kategorijā, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

63. Ja finanšu aktīvs tiek pārklasificēts no kategorijas, kurā novērtē amortizētajās izmaksās, uz kategoriju, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (9. SFPS 5.6.4.), pārklasificēšanas izraisīto peļņu vai zaudējumus uzrāda postenī “Parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos”.

64. Ja finanšu aktīvs tiek pārklasificēts no kategorijas, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uz kategoriju, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 5.6.7.) vai kurā novērtē amortizētajās izmaksās (9. SFPS 5.6.5.), pārklasificēto uzkrāto peļņu un zaudējumus, kas iepriekš tika atzīti pārējos apvienotajos ienākumos, uzrāda attiecīgi postenī “Pārvests uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu” vai “Citas pārklasifikācijas”, pēdējā gadījumā koriģējot finanšu aktīva uzskaites vērtību.

65. Attiecībā uz visiem pārējo apvienoto ienākumu komponentiem “Citas pārklasifikācijas” ietver tos pārvedumus, kas nav pārklasificēšana no pārējiem apvienotajiem ienākumiem uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu vai pret risku nodrošināto posteņu sākotnējo uzskaites vērtību naudas plūsmas riska ierobežošanas gadījumā.

66. Atbilstoši SFPS “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kas netiks pārklasificēti” un “Ienākuma nodoklis par posteņiem, kurus var pārklasificēt peļņas vai (–) zaudējumu aprēķinā” (1. SGS 91. b), IG 6.) uzrāda kā atsevišķus posteņus.

67. Finanšu aktīvus uzrāda sadalījumā pa uzskaites portfeļiem un instrumentiem, un, ja prasīts, pa darījuma partneriem. Attiecībā uz parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos un amortizētajās izmaksās, aktīvu bruto uzskaites vērtību un uzkrātos vērtības samazinājumus sadala pa vērtības samazinājuma pakāpēm, izņemot gadījumus, kad tie ir pirkti vai iniciēti finanšu aktīvi, kuriem sākotnējās atzīšanas brīdī ir samazināta kredītvērtība, kā noteikts 9. SFPS A papildinājumā. Šiem aktīviem bruto uzskaites vērtību un uzkrāto vērtības samazinājumu uzrāda atsevišķi ārpus vērtības samazinājuma pakāpēm 4.3.1. un 4.4.1. veidnē.

68. Atvasinātie instrumenti, kas atbilstoši VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiek uzrādīti kā tirdzniecības finanšu aktīvi, ietver instrumentus, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā, kā arī instrumentus, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm vai LOCOM.

69. III un IV, kā arī šajā pielikumā “Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem ir patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas kredītriska rezultātā, ja uzkrātās neto izmaiņas ir negatīvas. Patiesās vērtības uzkrātās neto izmaiņas kredītriska rezultātā aprēķina, summējot visas kredītriska izraisītās patiesās vērtības negatīvās un pozitīvās izmaiņas, kas notikušas kopš parāda instrumenta atzīšanas. Iegūto summu uzrāda tikai tad, ja kredītriska izraisīto patiesās vērtības negatīvo un pozitīvo izmaiņu summa ir negatīva. Parāda instrumentus vērtē individuālu finanšu instrumentu līmenī. “Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” par katru parāda instrumentu uzrāda līdz attiecīgā instrumenta atzīšanas pārtraukšanai.

70. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā jēdzienam “uzkrātais vērtības samazinājums” ir šāda nozīme:

71. Atbilstoši SFPS uzkrātais vērtības samazinājums ietver atskaitījumus par finanšu aktīvu paredzamajiem kredītzaudējumiem par katru 9. SFPF noteikto vērtības samazinājuma pakāpi un atskaitījumus par pirktiem vai iniciētiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tas ietver speciālos un vispārējos kredītriska atskaitījumus, kā arī vispārējos atskaitījumus banku riskam, ja tas samazina parāda instrumentu uzskaites vērtību. Uzkrātais vērtības samazinājums ietver arī kredītriska izraisītās vērtības korekcijas finanšu aktīviem, kuriem izmanto LOCOM.

72. “Uzkrātie daļējie norakstījumi” un “Uzkrātie pilnīgie norakstījumi” ietver pamatsummas un kavēto procentu un maksu attiecīgi daļēju vai visu summu atsauces datumā attiecībā uz parāda instrumentiem, kuru atzīšana līdz attiecīgajam datumam pārtraukta, izmantojot kādu no 74. punktā aprakstītajām metodēm, jo iestādei nav nekādu pamatotu cerību atgūt līgumiskās naudas plūsmas. Minētās summas ir uzrādāmas tik ilgi, kamēr pilnā apmērā beidzas visas pārskatus sniedzošās iestādes tiesības (beidzoties noilgumam, atlaižot parādu vai citādi) vai arī summas tiek atgūtas. Tādējādi gadījumā, ja norakstītās summas nav atgūtas, tās uzrāda tikmēr, kamēr tiek veiktas piedziņas darbības.

73. Ja parāda instruments secīgu daļēju norakstījumu rezultātā galu galā tiek norakstīts pilnībā, norakstījumu kopsummu no ailes “Uzkrātie daļējie norakstījumi” pārklasificē ailē “Uzkrātie pilnīgie norakstījumi”.

74. Norakstīšana ir uzskatāma par atzīšanas pārtraukšanu un attiecas uz visu finanšu aktīvu vai uz tā daļu, ieskaitot gadījumus, kad aktīva modifikācijas rezultātā iestāde atsakās no tiesībām iekasēt naudas plūsmas par visu šo aktīvu vai tā daļu, kā paskaidrots 72. punktā. Norakstījumi ietver summas, kuras izraisījuši finanšu aktīvu uzskaites vērtības samazinājumi, kas atzīti tieši peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kā arī summu samazinājumi kredītzaudējumu atskaitījumu kontos attiecībā pret finanšu aktīvu uzskaites vērtību.

75. Aile “tostarp instrumenti ar zemu kredītrisku” ietver instrumentus, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka to kredītrisks pārskata datumā ir zems, un attiecībā uz kuriem iestāde saskaņā ar 9. SFPS 5.5.10. punktu pieņem, ka kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas nav ievērojami palielinājies.

76. Pircēju un pasūtītāju parādus 1. SGS 54. punkta h) apakšpunkta nozīmē, līgumu aktīvus un nomas debitoru parādus, kuru zaudējumu atskaitījumu aplēšanai ir izmantota 9. SFPS 5.5.15. punktā paredzētā vienkāršotā pieeja, uzrāda 4.4.1. veidnē pie aizdevumiem un avansiem. Attiecīgos zaudējumu atskaitījumus par šiem aktīviem, kas nav pirkti vai iniciēti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību, uzrāda vai nu postenī “Uzkrātais vērtības samazinājums aktīviem, kuriem kopš sākotnējās atzīšanas būtiski palielinājies kredītrisks, bet kuri nav ar samazinātu kredītvērtību (2. pakāpe)”, vai postenī “Uzkrātais vērtības samazinājums aktīviem, kuri ir ar samazinātu kredītvērtību (3. pakāpe)” atkarībā no tā, vai attiecīgie pircēju un pasūtītāju parādi, līgumu aktīvi vai nomas debitoru parādi, kuriem piemēro vienkāršoto pieeju, ir uzskatāmi par aktīviem ar samazinātu kredītvērtību.

78. 4.5. veidnē iestādes uzrāda uzskaites vērtības tiem “Aizdevumiem un avansiem” un “Parāda vērtspapīriem”, kas atbilst “subordinētā parāda” definīcijai šīs daļas 100. punktā.

79. Informācija, kas uzrādāma 4.8. veidnē, ir atkarīga no tā, vai atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, netirdzniecības neatvasinātiem finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu, var tikt piemērotas vērtības samazināšanas prasības. Ja vērtības samazināšana minētajiem finanšu aktīviem ir piemērojama, iestādes šajā veidnē uzrāda informāciju, kas attiecas uz uzskaites vērtību, nesamazinātas un samazinātas vērtības aktīvu bruto uzskaites vērtību, uzkrāto vērtības samazinājumu un uzkrātajiem norakstījumiem. Ja vērtības samazināšana minētajiem finanšu aktīviem nav piemērojama, iestādes attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem uzrāda patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā.

80. 4.9. veidnē finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc mērenās LOCOM metodes, un attiecīgās vērtību korekcijas uzrāda nošķirti no pārējiem finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, un attiecīgā vērtības samazinājuma. Finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, tostarp finanšu aktīvus, kuriem tiek piemērota mērenā LOCOM metode, uzrāda kā nesamazinātas vērtības aktīvus, ja tiem nav veiktas vērtības korekcijas vai vērtības samazinājums, un kā samazinātas vērtības aktīvus, ja tiem ir veiktas vērtības korekcijas, kas kvalificējas kā vērtības samazinājums, vai ir veikts vērtības samazinājums. Vērtības korekcijas, kas kvalificējas kā vērtības samazinājums, ir kredītriska izraisītās vērtības korekcijas, kuras atspoguļo darījuma partnera kredītspējas pasliktināšanos. Par samazinātas vērtības aktīviem neuzskata finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti pēc mērenās LOCOM metodes un kuriem veiktas tirgus riska izraisītas vērtības korekcijas, kas atspoguļo tirgus apstākļu izmaiņu ietekmi uz aktīva vērtību. Uzkrātās kredītriska izraisītās un tirgus riska izraisītās vērtības korekcijas uzrāda atsevišķi.

81. 4.10. veidnē aktīvus, kas tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes, un attiecīgās vērtību korekcijas uzrāda nošķirti no aktīviem, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm. Finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes, un finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm, uzrāda kā samazinātas vērtības aktīvus, ja tiem ir veiktas 80. punktā minētās kredītriska izraisītas vērtības korekcijas vai attiecīgs vērtības samazinājums. Par samazinātas vērtības aktīviem neuzskata finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc striktās LOCOM metodes un kuriem veiktas 80. punktā minētās tirgus riska izraisītas vērtības korekcijas. Uzkrātās kredītriska izraisītās un tirgus riska izraisītās vērtības korekcijas uzrāda atsevišķi.

82. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, attiecībā uz vispārējiem atskaitījumiem banku riskam attiecīgajās veidnēs uzrāda vienīgi to daļu, kas ietekmē parāda instrumentu uzskaites vērtību (BPD 37. panta 2. punkts).

83. Aizdevumus un avansus, izņemot tos, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā, tos, kuri ir tirdzniecības aktīvi, vai pārdošanai turēti aktīvi, uzskaites vērtības vajadzībām uzrāda sadalījumā pa produktu veidiem un darījuma partneru sektoriem, bet bruto uzskaites vērtības vajadzībām – tikai pa produktu veidiem.

84. Šajā veidnē neatkarīgi no novērtējuma metodes uzrāda arī pēc pieprasījuma saņemamos atlikumus, kas klasificēti kā “Nauda, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi”.

85. Aizdevumus un avansus sadala pa šādiem produktiem:

86. Aizdevumus un avansus klasificē, balstoties uz saņemto nodrošinājumu:

87. Aizdevumus un avansus klasificē, balstoties uz nodrošinājumu un neņemot vērā aizdevuma mērķi. Uzskaites vērtību aizdevumiem un avansiem, kuru nodrošinājumam izmantoti vairāki nodrošinājuma veidi, klasificē un uzrāda kā tādu, kas nodrošināta ar nekustamo īpašumu, ja šādu aizdevumu un avansu nodrošinājumam ir izmantots nekustamais īpašums, pat ja izmantoti arī citi nodrošinājuma veidi.

88. Aizdevumus un avansus pēc to mērķa klasificē šādi:

89. Aizdevumus klasificē, balstoties uz to, kā tos var atgūt. “Projektu finansēšanas aizdevumi” ietver aizdevumus, kuriem ir KPR 147. panta 8. punktā minēto specializētās kreditēšanas riska darījumu iezīmes.

90. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu (izņemot tos, kas iekļauti portfeļos “tirdzniecības nolūkā turēti” vai “tirdzniecības aktīvi”) bruto uzskaites vērtību norāda pa saimnieciskās darbības nozarēm, izmantojot NACE kodus, pēc darījuma partnera pamatdarbības veida.

91. Klasificējot kopīgus riska darījumus, kuros ir vairāk nekā viens parādnieks, pamatojas uz šā pielikuma 1. daļas 43. punktu.

92. Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”). Finanšu vai apdrošināšanas darbības veicošām nefinanšu sabiedrībām izsniegtos aizdevumus un avansus iestādes klasificē K iedaļā “Finanšu un apdrošināšanas darbības”.

93. Atbilstoši SFPS vērtības samazinājumam pakļautie finanšu aktīvi ir tie, kas iekļauti šādos uzskaites portfeļos: i) finanšu aktīvi, kuri tiek novērtēti amortizētajās izmaksās, un ii) finanšu aktīvi, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, finanšu aktīvi, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana, ietver finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, tostarp LOCOM. Atkarībā no konkrētajām valsts VPGP specifikācijām tie var ietvert i) finanšu aktīvus, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu, un ii) finanšu aktīvus, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm.

94. Parāda instrumentiem, kas iekļauti uzskaites portfeļos, uz kuriem attiecas vērtības samazinājums, uzskaites vērtību 7.1. veidnē uzrāda tikai tad, ja tiem ir kavēts termiņš. Instrumentus ar kavētu termiņu sadala pa attiecīgajiem termiņa kavējuma intervāliem, balstoties uz individuālo situāciju.

95. Uzskaites portfeļi, uz kuriem attiecas vērtības samazinājums, ir finanšu aktīvi, uz kuriem attiecas vērtības samazinājums, kā definēts šīs daļas 93. punktā.

96. Finanšu aktīvu termiņu uzskata par kavētu, ja noteiktajā termiņā nav samaksāta jebkāda pamatsummas, procentu vai maksu summa. Kavētos riska darījumus uzrāda to pilnās uzskaites vērtības apmērā un sadalot pēc dienu skaita no senākā kavētā termiņa līdz nesamaksāto summu atsauces datumam. Atbilstoši SFPS to aktīvu uzskaites vērtības, kas nav pirkti vai iniciēti finanšu aktīvi ar samazinātu kredītvērtību, uzrāda pa vērtības samazinājuma pakāpēm; pirktu vai iniciētu finanšu aktīvu ar samazinātu kredītvērtību uzskaites vērtību uzrāda atsevišķi. Saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, kavētus aktīvus uzrāda pēc vērtības samazināšanās statusa saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem.

97. “Noguldījumi” un attiecīgie produkti ir definēti saskaņā ar ECB BP regulas II pielikuma 2. daļas tabulu. Regulētie krājnoguldījumi ir klasificējami saskaņā ar ECB BP regulu un uzrādāmi pa darījuma partneru sektoriem. Īpaši jānorāda, ka, lai arī nepārvedami pieprasījuma krājnoguldījumi juridiski ir izņemami pēc pieprasījuma, uz tiem attiecas ievērojamas soda naudas un ierobežojumi un to iezīmes ir ļoti līdzīgas noguldījumiem uz nakti, tāpēc tos klasificē kā noguldījumus ar iepriekšēju brīdinājumu par izņemšanu.

98. “Emitētie parāda vērtspapīri” ir uzrādāmi sadalījumā pa šādiem produktu veidiem:

99. Emitētās “Subordinētās finanšu saistības” skata tāpat kā citas uzņemtās finanšu saistības. Subordinētās saistības, kuras emitētas kā vērtspapīri, klasificē postenī “Emitētie parāda vērtspapīri”, un subordinētās saistības noguldījumu veidā klasificē postenī “Noguldījumi”.

100. 8.2. veidnē klasifikācijā pa uzskaites portfeļiem ietver uzskaites vērtību posteņiem “Noguldījumi” un “Emitētie parāda vērtspapīri”, kas ir subordinētais parāds, kā noteikts ECB BP regulas II pielikuma 2. daļas tabulā. “Subordinētā parāda” instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi.

101. “Patiesās vērtības uzkrātās izmaiņas pašu kredītriska rezultātā” ietver visas šīs uzkrātās izmaiņas patiesajā vērtībā neatkarīgi no tā, vai tās ir atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai pārējos apvienotajos ienākumos.

102. Ārpusbilances riska darījumi ietver ārpusbilances posteņus, kas uzskaitīti KPR I pielikumā. Tur uzskaitītos ārpusbilances riska darījumus 9.1., 9.1.1. un 9.2. veidnē uzrāda sadalījumā pa aizdevumu apņemšanām, finanšu garantijām un citām apņemšanām.

103. Informācija par sniegtajām un saņemtajām aizdevumu apņemšanām, finanšu garantijām un citām apņemšanām ietver gan atsaucamās, gan neatsaucamās apņemšanās.

104. KPR I pielikumā uzskaitītās sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās var būt instrumenti, uz kuriem attiecas 9. SFPS, ja tos novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai ja uz tiem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, kā arī instrumenti, uz kuriem attiecas 37. SGS vai 4. SFPS.

105. Ievērojot SFPS, sniegtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās 9.1.1. veidnē uzrāda tad, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

106. Saistības, kuras attiecībā uz šīs daļas 105. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām sniegtajām finanšu garantijām un apņemšanām jāatzīst kā kredītzaudējumi, neatkarīgi no piemērotajiem novērtēšanas kritērijiem uzrāda kā uzkrājumus.

107. Iestādes, kas piemēro SFPS, attiecībā uz instrumentiem, uz kuriem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, ieskaitot tos, kuru novērtējums ir sākotnējās izmaksas mīnus atzītie kumulatīvie ienākumi, uzrāda nominālvērtību un uzkrājumus sadalījumā pa vērtības samazinājuma pakāpēm, izņemot gadījumus, kad tos sākotnējās atzīšanas brīdī uzskata par tādiem, kuriem kredītvērtība ir samazināta atbilstīgi pirktu vai iniciētu finanšu aktīvu definīcijai 9. SFPS A papildinājumā. Šiem riska darījumiem nominālvērtību un uzkrājumus uzrāda atsevišķi ārpus vērtības samazināšanas pakāpēm 9.1.1. veidnē.

108. Ja parāda instrumentā ietilpst gan bilancē uzrādāms instruments, gan ārpusbilances komponents, 9.1.1. veidnē uzrāda tikai apņemšanās nominālvērtību. Ja pārskatus sniedzošā sabiedrība nespēj nošķirt attiecīgi bilances un ārpusbilances komponentu paredzamos kredītzaudējumus, apņemšanās paredzamos kredītzaudējumus uzrāda kopā ar bilances komponenta uzkrāto vērtības samazinājumu. Ja kopējie paredzamie kredītzaudējumi pārsniedz parāda instrumenta bruto uzskaites vērtību, atlikušos paredzamos kredītzaudējumus 9.1.1. veidnē uzrāda kā uzkrājumus attiecīgajā ailē veidnē 9.1.1. (9 SFPS 5.5.20., un 7. SFPS B8.E).

109. Finanšu garantiju vai apņemšanos izsniegt aizdevumu ar procentu likmi, kas zemāka par tirgus procentu likmi, kura tiek novērtēta saskaņā ar 9. SFPS 4.2.1. punkta d) apakšpunktu un kuras zaudējumu atskaitījumi tiek noteikti saskaņā ar 9. SFPS 5.5. punktu, uzrāda attiecīgajā ailē.

110. Ja aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās tiek novērtētas patiesajā vērtībā saskaņā ar 9. SFPS, iestādes 9.1.1. veidnē attiecīgajās ailēs uzrāda minēto finanšu garantiju un apņemšanos nominālvērtību un patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā. “Patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” uzrāda, piemērojot šīs daļas 69. punktā minētos kritērijus.

111. Nominālvērtību un uzkrājumus attiecībā uz citām apņemšanām vai garantijām, uz kurām attiecas 37. SGS vai 4. SFPS, uzrāda attiecīgajās ailēs.

112. Iestādes, kas piemēro valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 9.1. veidnē uzrāda 102. un 103. punktā minēto apņemšanos un finanšu garantiju nominālvērtību, kā arī uzkrājumu summu, kura atbilstoši prasībām ir jātur saistībā ar minētajiem ārpusbilances riska darījumiem.

113. “Aizdevumu apņemšanās” ir stingra apņemšanās piešķirt kredītu ar iepriekš noteiktiem noteikumiem, izņemot atvasinātos instrumentus, jo par tiem var norēķināties neto ar naudu vai nododot vai emitējot citu finanšu instrumentu. Kā “Aizdevumu apņemšanās” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

114. “Finanšu garantijas” ir līgumi, saskaņā ar kuriem to slēdzējam ir jāveic noteikti maksājumi garantijas turētājam, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas radušies, jo norādītais debitors nav laikus veicis maksājumu saskaņā ar parāda instrumenta sākotnējiem vai grozītajiem noteikumiem, un ietver garantijas attiecībā uz citām finanšu garantijām. Atbilstoši SFPS minētajiem līgumiem ir jāatbilst 9. SFPS 2.1. punkta e) apakšpunktā un 4. Kā “finanšu garantijas” klasificē šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

115. “Citas apņemšanās” ietver šādus KPR I pielikumā ietvertos posteņus:

116. Atbilstoši SFPS turpmāk minētos posteņus atzīst bilancē, tādējādi tie nav uzrādāmi kā ārpusbilances riska darījumi:

117. Postenis “tostarp ieņēmumus nenesoši” ietver nominālvērtību tām sniegtajām finanšu garantijām, aizdevumu apņemšanām un citām apņemšanām, kuras saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir uzskatāmas par ieņēmumus nenesošām.

118. Attiecībā uz sniegtajām finanšu garantijām, aizdevumu apņemšanām un citām apņemšanām “Nominālvērtība” ir summa, kas vislabāk raksturo iestādes kredītriska maksimālo apmēru, neņemot vērā saņemto nodrošinājumu un citus kredītkvalitātes uzlabojumus. Konkrētāk, sniegtajām finanšu garantijām nominālvērtība ir maksimālā summa, kas iestādei būtu jāmaksā, ja garantija tiktu izmantota. Aizdevumu apņemšanām nominālvērtība ir vēl neizmantotā summa, kuru iestāde ir apņēmusies aizdot. Nominālvērtība ir riska darījuma vērtība pirms korekcijas pakāpju un kredītriska mazināšanas metožu piemērošanas.

119. 9.2. veidnē saņemtajām aizdevumu apņemšanām nominālvērtība ir kopējā neizmantotā summa, kuru darījuma partneris ir apņēmies aizdot iestādei. Citām saņemtajām apņemšanām nominālvērtība ir kopsumma, kuru apņēmusies nodrošināt darījuma otra puse. Saņemtajām finanšu garantijām “Garantijas maksimālā vērā ņemamā summa” ir maksimālā summa, kas darījuma partnerim būtu jāmaksā, ja garantija tiktu izmantota. Ja saņemto finanšu garantiju ir sniedzis vairāk nekā viens garantijas devējs, garantēto summu minētajā veidnē uzrāda tikai vienreiz; garantēto summu attiecina uz to garantijas devēju, kurš ir būtiskākais kredītriska mazināšanas ziņā.

120. 10. un 11. veidnes mērķiem atvasinātos instrumentus uzskata vai nu par riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem, ja tie tiek izmantoti kritērijiem atbilstīgās riska ierobežošanas attiecībās saskaņā ar SFPS vai piemērojamajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, vai par tirdzniecības nolūkā turētiem visos pārējos gadījumos.

121. Tirdzniecības nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem, ieskaitot ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, kā arī riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētajiem atvasinātajiem instrumentiem uzskaites vērtību un nosacīto summu 10. un 11. veidnē uzrāda sadalījumā pa attiecīgā riska, tirgus un produktu veidiem. Riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētos atvasinātos instrumentus iestādes uzrāda arī sadalījumā pa riska ierobežošanas pozīcijām. Informāciju par neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrāda atsevišķi, sadalījumā pa riska ierobežošanas pozīcijām.

122. Atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šajās veidnēs uzrāda visus atvasinātos instrumentus neatkarīgi no tā, vai tie atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP tiek atzīti bilancē.

123. Tirdzniecības un riska ierobežošanas atvasināto instrumentu uzskaites vērtības, patiesās vērtības un nominālvērtības sadali pa uzskaites portfeļiem un riska ierobežošanas pozīcijām veic, ņemot vērā tos uzskaites portfeļus un riska ierobežošanas pozīcijas, kādi ir piemērojami saskaņā ar SFPS vai valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atkarībā no tā, kurš regulējums piemērojams konkrētajai pārskatus sniedzošajai sabiedrībai.

124. Atsevišķi uzrāda tos tirdzniecības un riska ierobežošanas atvasinātos instrumentus, kuri saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes vai LOCOM.

125. Riska ierobežošanas instrumentus un pret risku nodrošinātos posteņus 11. veidnē uzrāda neatkarīgi no tā, kāds grāmatvedības standarts tiek izmantots kritērijiem atbilstīgo riska ierobežošanas attiecību atzīšanai, tostarp tad, ja minētās attiecības attiecas uz neto pozīciju. Ja iestāde ir izvēlējusies riska ierobežošanas uzskaitei turpināt piemērot 39. SGS (9. SFPS 7.2.21.), atsauces un riska ierobežošanas pozīciju un uzskaites portfeļu nosaukumus pielāgo attiecīgajām 39. SGS 9. punkta atsaucēm un nosaukumiem: “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos” atbilst “Pārdošanai pieejamajiem aktīviem” un “Amortizētajās izmaksās novērtētie aktīvi” atbilst posteņiem “Līdz termiņa beigām turēti” un “Aizdevumi un debitoru parādi”.

126. Hibrīdinstrumentos iekļautos atvasinātos instrumentus, kas ir izdalīti no pamatlīguma, 10. un 11. veidnē uzrāda atkarībā no atvasinātā instrumenta būtības. Pamatlīguma summa minētajās veidnēs netiek norādīta. Tomēr, ja hibrīdinstruments tiek novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda visu līgumu un iegultos atvasinājumus 10. un 11. veidnē neuzrāda.

127. Apņemšanās, kas uzskatāmas par atvasinātajiem instrumentiem (9. SFPS 2.3.b)), un kredītu atvasinātos instrumentus, kas neatbilst šīs daļas 114. punktā sniegtajai “finanšu garantijas” definīcijai, 10. un 11. veidnē uzrāda, ievērojot to pašu sadalījumu kā attiecībā uz pārējiem atvasinātajiem instrumentiem, bet neuzrāda 9. veidnē.

128. Uzskaites vērtību attiecībā uz neatvasinātiem finanšu aktīviem vai neatvasinātām finanšu saistībām, ko atbilstoši SFPS vai attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, atzīst kā riska ierobežošanas instrumentus, uzrāda atsevišķi 11.3. veidnē.

129. Katru atvasināto instrumentu klasificē vienā no šīm riska kategorijām:

130. Ja atvasināto instrumentu ietekmē vairāk nekā viens pamatā esošais risks, instrumentu uzrāda pie nozīmīgākā riska veida. Vairāku riska darījumu atvasinātajiem instrumentiem neskaidrības gadījumā darījumus iedala šādā prioritārā secībā:

131. Atbilstoši SFPS visu (riska ierobežošanas vai tirdzniecības) atvasināto instrumentu “uzskaites vērtība” ir to patiesā vērtība. Atvasinātie instrumenti ar pozitīvu patieso vērtību (virs nulles) ir “finanšu aktīvi” un atvasinātie instrumenti ar negatīvu patieso vērtību (zem nulles) ir “finanšu saistības”. Atvasinātajiem instrumentiem ar pozitīvu patieso vērtību (“finanšu aktīviem”) un attiecīgi instrumentiem ar negatīvu patieso vērtību (“finanšu saistībām”) “uzskaites vērtību” uzrāda atsevišķi. Sākotnējās atzīšanas datumā atvasinātos instrumentus klasificē kā “finanšu aktīvus” vai “finanšu saistības” atkarībā no to sākotnējās patiesās vērtības. Pēc sākotnējās atzīšanas, atvasinātā instrumenta patiesajai vērtībai palielinoties vai samazinoties, apmaiņas darījuma nosacījumi iestādei var kļūt labvēlīgāki (atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu aktīvu”) vai nelabvēlīgāki (atvasināto instrumentu klasificē kā “finanšu saistības”). Riska ierobežošanas atvasinātajiem instrumentiem uzskaites vērtība ir to pilnā patiesā vērtība, kas attiecīgā gadījumā ietver patiesās vērtības komponentus, kuri nav noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti.

132. Papildus 1. daļas 27. punktā definētajai uzskaites vērtībai pārskatus sniedzošās iestādes atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, visiem atvasinātajiem instrumentiem (neatkarīgi no tā, vai atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, tie jāiegrāmato bilancē vai ārpus bilances) uzrāda patieso vērtību.

133. “Nosacītā summa” ir visu uz atsauces datumu noslēgto un vēl neapmaksāto darījumu bruto nominālvērtība neatkarīgi no tā, vai šādi darījumi izraisa atvasināto riska darījumu iegrāmatošanu bilancē. Nosacītās summas noteikšanā ņem vērā jo īpaši turpmāk minēto:

134. Atvasinātajiem instrumentiem aile “Nosacītā summa” katram postenim ietver nosacīto summu kopsummu par visiem līgumiem, kuros iestāde ir darījuma puse, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie atvasinātie instrumenti bilancē tiek uzskatīti par aktīviem vai saistībām vai vispār netiek iekļauti bilancē. Uzrāda visas nosacītās summas neatkarīgi no tā, vai atvasināto instrumentu patiesā vērtība ir pozitīva, negatīva vai vienāda ar nulli. Savstarpējais ieskaits attiecībā uz nosacītajām summām nav atļauts.

135. “Nosacīto summu” uzrāda “kopā” un “tostarp pārdoti” pa šādiem posteņiem: “Ārpusbiržas iespējas līgumi”, “Organizētā tirgus iespējas līgumi”, “Kredīti”, “Preces” un “Citi”. Postenis “tostarp pārdoti” ietver nosacītās summas (norunas cenu) līgumiem, kuros iestādes (iespējas līguma parakstītājas) darījuma partneriem (iespējas līguma turētājiem) ir tiesības izmantot iespēju, un attiecībā uz kredītriska atvasināto instrumentu posteņiem – nosacītās summas līgumiem, ar kuriem iestāde (aizsardzības pārdevēja) ir pārdevusi (devusi) aizsardzību tās darījuma partneriem (aizsardzības pircējiem).

136. Darījumu klasificējot kā “Ārpusbiržas” vai “Organizētā tirgus”, balstās uz darījuma veikšanas tirgus būtību, nevis to, vai uz šo darījumu attiecas obligātas tīrvērtes pienākums. “Organizētais tirgus” ir regulēts tirgus KPR 4. panta 1. punkta 92. apakšpunkta nozīmē. Tāpēc, ja pārskatus sniedzošā sabiedrība noslēdz atvasināto instrumentu līgumu ārpusbiržas tirgū, kurā centrālā tīrvērte ir obligāta, tā attiecīgo atvasināto instrumentu klasificē kā “Ārpusbiržas”, nevis “Organizētā tirgus”.

137. Atvasinātos instrumentus, kurus tur riska ierobežošanas nolūkā, bet kuri neatbilst efektīvu riska ierobežošanas instrumentu kritērijiem saskaņā ar 9. SFPS, saskaņā ar 39. SGS gadījumos, kad riska ierobežošanas uzskaites vajadzībām tiek piemērots šis standarts, vai saskaņā ar grāmatvedības regulējumu atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, uzrāda 10. veidnē kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”. Tas pats attiecas uz šādiem gadījumiem:

138. “Ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” neietver tirdzniecībai savā vārdā paredzētos atvasinātos instrumentus.

139. Atvasinātos instrumentus, kas atbilst “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas” definīcijai, 10. veidnē uzrāda atsevišķi par katru riska veidu.

140. Kredītu atvasinātos instrumentus, kas tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas sākotnējās atzīšanas brīdī vai pēc tās, vai tikmēr, kamēr tas ir neatzīts, saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu noteikts kā tāds, kuru novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda attiecīgajā 10. veidnes rindā kredītriska kategorijā. Pārējās ekonomikas kredītriska ierobežošanas pozīcijas, kurām pārskatus sniedzošā sabiedrība nepiemēro 9. SFPS 6.7. punktu, uzrāda atsevišķi.

141. Uzskaites vērtību un kopējo nosacīto summu tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem un tiem riska ierobežošanas uzskaites nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo ārpusbiržas tirgū, uzrāda sadalījumā pa darījuma partneriem, izmantojot šādas kategorijas:

142. Visus ārpusbiržas atvasinātos instrumentus neatkarīgi no to piesaistes riska veida uzrāda sadalījumā pa minētajiem darījuma partneriem.

143. Ja saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, riska ierobežošanas atvasinātie instrumenti ir jāsadala pa riska ierobežošanas pozīciju kategorijām, šos instrumentus uzrāda atsevišķi pa piemērojamajām kategorijām: “patiesās vērtības riska ierobežošana”, “naudas plūsmas riska ierobežošana”, “pašizmaksas riska ierobežošana”, “riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās”, “portfeļa procentu likmju riska patiesās vērtības riska ierobežošana” un “portfeļa procentu likmju riska naudas plūsmas riska ierobežošana”.

144. Attiecīgos gadījumos atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, “pašizmaksas riska ierobežošana” ir riska ierobežošanas kategorija, kurā riska ierobežošanas atvasinātos instrumentus principā novērtē pēc iegādes izmaksām.

145. Attiecībā uz neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem uzrādāmā vērtība ir minēto neatvasināto riska ierobežošanas instrumentu uzskaites vērtība saskaņā ar piemērojamajiem novērtēšanas noteikumiem pa attiecīgajiem uzskaites portfeļiem atbilstoši SFPS vai VPGP, kuru pamatā ir BPD. Neatvasinātajiem riska ierobežošanas instrumentiem nosacīto summu neuzrāda.

146. Pret risku nodrošinātajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām uzskaites vērtību attiecībā uz finanšu stāvokļa pārskatā atzītas patiesās vērtības riska ierobežošanas pret risku nodrošinātajiem posteņiem sadala pa uzskaites portfeļiem un ierobežoto risku veidiem. Ja finanšu instrumentam ierobežo vairāk nekā vienu risku, instrumentu uzrāda pie tā risku veida, pie kura riska ierobežošanas instruments uzrādāms saskaņā ar 129. punktu.

147. “Mikrolīmeņa riska ierobežošana” ir riska ierobežošana, kas nav portfeļa procentu likmes riska ierobežošana 39. SGS 89.A punkta nozīmē. Mikrolīmeņa riska ierobežošana ietver neto pozīciju riska ierobežošanu saskaņā ar 9. SFPS 6.6.6. punktu.

148. “Mikrolīmeņa riska ierobežošanas korekcijas” ietver visas riska ierobežošanas korekcijas attiecībā uz visām 147. punktā definētajām mikrolīmeņa riska ierobežošanām.

149. “Aktīvu/saistību uzskaites vērtībā iekļautās riska ierobežošanas korekcijas” ir pret risku nodrošināto posteņu uzkrātā peļņa vai zaudējumi, ar ko koriģēta šo posteņu uzskaites vērtība un kas atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Riska ierobežošanas korekcijas attiecībā uz pret risku nodrošinātajiem posteņiem, kas ir kapitāla vērtspapīri, kuri tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, uzrāda 1.3. veidnē. Riska ierobežošanas korekcijas attiecībā uz neatzītām stingrām apņemšanām vai to komponentiem neuzrāda.

150. “Atlikušās korekcijas pārtrauktai mikrolīmeņa riska ierobežošanai, tostarp neto pozīciju riska ierobežošanai” ietver tās riska ierobežošanas korekcijas, kas pēc riska ierobežošanas attiecību pārtraukšanas un pret risku nodrošināto posteņu koriģēšanas atbilstoši riska ierobežošanas radītajai peļņai vai zaudējumiem vēl ir jāamortizē peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot pārrēķinātu efektīvo procentu likmi pret risku nodrošinātajiem posteņiem, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās, vai kā summa, kas atbilst iepriekš atzītajai kumulatīvajai riska ierobežošanas peļņai vai zaudējumiem tiem pret risku nodrošinātajiem aktīviem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos.

151. Ja finanšu aktīvu vai finanšu saistību grupa, tostarp neto pozīciju veidojošu finanšu aktīvu vai finanšu saistību grupa, atbilst pret risku nodrošināta posteņa kritērijiem, minētajā grupā ietilpstošos finanšu aktīvus un finanšu saistības uzrāda postenī “Neto pozīcijas riska ierobežošanā iekļautie aktīvi vai saistības (pirms savstarpējā ieskaita)” to bruto uzskaites vērtībā pirms grupas instrumentu savstarpējā ieskaita.

152. “Portfeļa procentu likmes riska ierobežošanas pret risku nodrošinātie posteņi” ietver finanšu aktīvus un finanšu saistības, kas iekļauti finanšu aktīvu vai finanšu saistību portfeļa procentu likmes riska patiesās vērtības riska ierobežošanas pozīcijā. Minētos finanšu instrumentus uzrāda to bruto uzskaites vērtībā pirms portfeļa instrumentu savstarpējā ieskaita.

153. 12.0. veidnē tiek atspoguļotas atskaitījumu konta izmaiņas starp sākuma un beigu saldo attiecībā uz finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodēm, kā arī finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc citām metodēm vai tiek novērtēti patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu, ja uz šiem aktīviem saskaņā ar valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ir jāattiecina vērtības samazināšana ((ieskaitot naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus). 12.0. veidnē neuzrāda vērtības korekcijas tiem aktīviem, kas tiek novērtēti pēc LOCOM metodes.

154. Posteni “Palielinājumi saistībā ar summām, kas atliktas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto izdevumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma palielinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz samazinājumus. Posteni “Samazinājumi saistībā ar summām, kas apvērstas perioda paredzamajiem aizdevumu zaudējumiem” izmanto, ja attiecībā uz galveno aktīvu kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā nozīmē neto ienākumu atzīšanu; tas ir, attiecībā uz konkrēto kategoriju vai darījuma partneri vērtības samazinājuma samazinājumi attiecīgajā periodā pārsniedz palielinājumus.

155. Atskaitījumu izmaiņas, ko izraisa finanšu aktīvu atmaksāšana un atsavināšana, uzrāda postenī “Citas korekcijas”. Norakstījumus uzrāda saskaņā ar 72.–74. punktu.

156. 12.1. veidnē tiek atspoguļotas atskaitījumu konta izmaiņas starp sākuma un beigu saldo attiecībā uz finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās un patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos, sadalījumā pa vērtības samazinājuma pakāpēm, instrumentiem (ieskaitot naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus) un darījuma partneriem. Veidnē uzrāda atsevišķu saskaņošanu attiecībā uz pirktiem vai iniciētiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību.

157. Uzkrājumus ārpusbilances riska darījumiem, uz kuriem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, uzrāda pa vērtības samazinājuma pakāpēm un atsevišķi par pirktiem vai iniciētiem riska darījumiem ar samazinātu kredītvērtību. Vērtības samazinājumus aizdevumu apņemšanām uzrāda kā uzkrājumus vienīgi tad, ja tie netiek uzrādīti kopā ar vērtības samazinājumiem bilances aktīviem saskaņā ar 9. SFPS 7. B8.E punktu un šīs daļas 108. punktu. Uzkrājumu izmaiņas apņemšanām un finanšu garantijām, kas tiek novērtētas atbilstoši 37. SGS, un finanšu garantijām, kas atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem, uzrāda nevis šajā, bet 43. veidnē. Kredītriska izraisītās patiesās vērtības izmaiņas attiecībā uz apņemšanām un finanšu garantijām, kas saskaņā ar 9. SFPS tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda nevis šajā veidnē, bet postenī “Neto peļņa vai (–) zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”, kā paredzēts šīs daļas 50. punktā.

158. Posteņos “tostarp kolektīvi novērtētie atskaitījumi” un “tostarp individuāli novērtētie atskaitījumi” norāda kolektīvi vai individuāli novērtētā vērtības samazinājuma kopsummas izmaiņas attiecībā uz finanšu aktīviem.

159. “Palielinājumi saistībā ar iniciēšanu un iegādi” ietver iniciēto vai iegādāto finanšu aktīvu sākotnējās atzīšanas brīdī iegrāmatoto paredzamo zaudējumu palielinājumus. Minēto atskaitījumu palielinājumu uzrāda pirmajā pārskata sniegšanas atsauces datumā, kas seko minēto finanšu aktīvu iniciēšanai vai iegādei. Minēto finanšu aktīvu paredzamo zaudējumu palielinājumus vai samazinājumus pēc sākotnējās atzīšanas uzrāda citās ailēs. Iniciētie vai iegādātie aktīvi ietver aktīvus, kas izriet no sniegto ārpusbilances apņemšanos izmantošanas.

160. “Samazinājumi saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu” ietver izmaiņas saistībā ar finanšu aktīvu pilnīgu atzīšanas pārtraukšanu (izņemot norakstīšanu), kas notikusi pārskata atsauces periodā un ietver pārvešanu trešām personām, līgumtiesību izbeigšanos pilnīgas atmaksas rezultātā, attiecīgo finanšu aktīvu atsavināšanu vai to pārvešanu uz citu uzskaites portfeli. Atskaitījumu izmaiņas šajā ailē atzīst pirmajā atsauces datumā, kas seko atmaksai, atsavināšanai vai pārvešanai. Attiecībā uz ārpusbilances riska darījumiem šajā postenī ietver arī vērtības samazinājuma samazinājumus, ko rada ārpusbilances posteņa pārtapšana par bilances aktīvu.

161. “Kredītriska izmaiņu izraisītās izmaiņas (neto)” ietver pārskata perioda beigu paredzamo zaudējumu neto izmaiņas, ko izraisījusi kredītriska palielināšanās vai samazināšanās kopš sākotnējās atzīšanas neatkarīgi no tā, vai finanšu aktīvs šo izmaiņu dēļ pārklasificēts citā pakāpē. Šajā ailē uzrāda arī ietekmi, ko atskaitījumos radījusi finanšu aktīvu vērtības palielināšanās vai samazināšanās saistībā ar uzkrātajiem un samaksātajiem procentu ienākumiem. Šajā postenī turklāt uzrāda ietekmi, ko uz paredzamajiem zaudējumiem rada laika ritums, kas aprēķināta saskaņā ar 9. SFPS 5.4.1. punkta a) un b) apakšpunktu. Tāpat šajā ailē uzrāda aplēšu izmaiņas, ko rada riska parametru atjaunināšana vai pārskatīšana, kā arī uz nākotni vērsto ekonomikas datu izmaiņas. Paredzamo zaudējumu izmaiņas, ko rada riska darījumu atmaksāšana pa daļām, uzrāda šajā ailē, izņemot pēdējās daļas maksājumu, ko uzrāda ailē “Samazinājumi saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu”.

162. Visas paredzamo kredītzaudējumu izmaiņas, kas saistītas ar atjaunojamiem riska darījumiem, uzrāda postenī “Kredītriska izmaiņu izraisītās izmaiņas (neto)”, izņemot izmaiņas, kas saistītas ar norakstījumiem un iestādes kredītzaudējumu aplēšanas metodikas atjaunināšanu. Atjaunojami riska darījumi ir tie darījumi, kuros ir atļauts, ka klientu neapmaksātie atlikumi svārstās atkarībā no klientu lēmumiem par aizņemšanos un atmaksāšanu, ievērojot iestādes noteiktu limitu.

163. “Izmaiņas, ko rada iestādes aplēšu metodikas atjaunināšana (neto)” ietver izmaiņas, ko rada iestādes paredzamo zaudējumu aplēšanas metodikas atjaunināšana sakarā ar izmaiņām esošajos vērtības samazināšanas modeļos vai jaunu modeļu ieviešanu. Metodikas atjauninājumi ietver arī ietekmi, ko rada jaunu standartu pieņemšana. Metodikas izmaiņas, kuru rezultātā mainās aktīva vērtības samazinājuma pakāpe, ņem vērā, ja notikusi modeļa pilnīga nomaiņa. Šajā ailē neuzrāda aplēšu izmaiņas, ko rada riska parametru atjaunināšana vai pārskatīšana, kā arī uz nākotni vērsto ekonomikas datu izmaiņas.

164. Izmaiņas paredzamajos zaudējumos saistībā ar modificētajiem aktīviem (9. SFPS 5.4.3. un A papildinājums) atkarībā no modifikāciju iezīmēm uzrāda šādi:

165. Norakstījumus uzrāda saskaņā ar šīs daļas 72.–74. punktu un šādām norādēm:

166. “Citas korekcijas” ietver summas, kas nav uzrādītas iepriekšējās ailēs, tostarp korekcijas attiecībā uz paredzamajiem zaudējumiem ārvalstu valūtas kursa starpību dēļ, ja tas saskan ar ārvalstu valūtas ietekmes uzrādīšanu 2. veidnē.

166i. “Peļņa vai zaudējumi saistībā ar parāda instrumentu atzīšanas pārtraukšanu” ietver starpību starp finanšu aktīvu uzskaites vērtību, kas novērtēti dienā, kad tiek pārtraukta to atzīšana, un saņemto atlīdzību.

167. Attiecībā uz finanšu aktīviem, kas iekļauti uzskaites portfeļos, un ārpusbilances riska darījumiem, kas nav pirkti vai iniciēti finanšu riska darījumi ar samazinātu kredītvērtību, uz kuriem attiecas 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, attiecīgi bruto uzskaites vērtību un nominālo summu, kas pārskata atsauces periodā ir pārvesta starp vērtības samazināšanās pakāpēm, uzrāda 12.2. veidnē.

168. Bruto uzskaites vērtību vai nominālvērtību uzrāda tikai tiem finanšu aktīviem vai ārpusbilances riska darījumiem, kuri pārskata atsauces datumā ir citā vērtības samazinājuma pakāpē nekā finanšu gada sākumā vai to sākotnējās atzīšanas brīdī. Attiecībā uz bilances riska darījumiem, kuriem 12.1. veidnē uzrādāmais vērtības samazinājums ietver ārpusbilances komponentu (9. SFPS 5.5.20. un 7. SFPS B8.E), ņem vērā gan bilances, gan ārpusbilances komponenta pakāpes izmaiņas.

169. Uzrādot pārvedumus, kas notikuši finanšu gada laikā, finanšu aktīvus un ārpusbilances riska darījumus, kuriem kopš finanšu gada sākuma vai sākotnējās atzīšanas brīža vērtības samazinājuma pakāpe ir mainījusies vairākas reizes, uzrāda tā, it kā tie būtu pārvesti no vērtības samazinājuma pakāpes, kurā tie bija finanšu gada sākumā vai sākotnējās atzīšanas brīdī, uz vērtības samazinājuma pakāpi, kurā tie ir pārskatu atsauces datumā.

170. Bruto uzskaites vērtība vai nominālvērtība, kas jāuzrāda 12.2. veidnē, ir bruto uzskaites vērtība vai nominālvērtība pārskata datumā neatkarīgi no tā, vai pārvešanas datumā minētā vērtība bija augstāka vai zemāka.

171. Nodrošinājumu un garantijas, ar ko nodrošina uzskaites portfeļos iekļautos aizdevumus un avansus, neatkarīgi no to juridiskās formas uzrāda sadalījumā pa ķīlu veidiem – ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi un citi nodrošināti aizdevumi – un pa saņemtajām finanšu garantijām. Aizdevumus un avansus sadala pa darījuma partneriem un mērķiem. Postenī “tostarp: ieņēmumus nenesošus” aizdevumus un avansus uzrāda, kā noteikts šīs daļas 213.–239. punktā vai 260. punktā.

172. 13.1. veidnē uzrāda “Nodrošinājuma vai garantijas maksimālo vērā ņemamo vērtību”. Attiecīgajās 13.1. veidnes ailēs uzrādīto finanšu garantijas un/vai nodrošinājuma vērtību summa nevar pārsniegt attiecīgā aizdevuma uzskaites vērtību.

173. Uzrādot aizdevumus un avansus atkarībā no ķīlas veida, jēdzieniem ir šādas nozīmes:

174. Attiecībā uz aizdevumiem un avansiem, kuriem vienlaikus ir vairāku veidu nodrošinājums vai garantijas, summu “Nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” sadala pēc to kvalitātes, sākot no kvalitatīvākā. Attiecībā uz aizdevumiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, nodrošinājumu ar nekustamo īpašumu vienmēr uzrāda vispirms neatkarīgi no tā kvalitātes salīdzinājumā ar cita veida nodrošinājumu. Ja “Nodrošinājuma/garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība” pārsniedz attiecīgā nekustamā īpašuma vērtību, tā atlikušo vērtību sadala pa citiem nodrošinājuma veidiem un garantijām pēc kvalitātes, sākot no kvalitatīvākā.

175. Šajā veidnē norāda informāciju par nodrošinājumu, kas iegūts laikposmā no atsauces perioda sākuma līdz tā beigām un kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē. Nodrošinājums, kas iegūts ar pārņemšanu, ietver aktīvus, kurus debitors nebija ieķīlājis kā nodrošinājumu, bet kuri tika iegūti apmaiņā pret parāda dzēšanu – brīvprātīgi vai tiesvedības ietvaros. Nodrošinājuma veidi ir tie, kas minēti 173. punktā, izņemot minētā punkta b) apakšpunkta i) punktā minētos.

175i. “Vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī” ir tāda nodrošinājuma bruto uzskaites vērtība pārskatus sniedzošās iestādes bilancē, kas iegūts ar pārņemšanu, sākotnējās atzīšanas brīdī.

175ii. “Uzkrātās negatīvās izmaiņas” ir starpība atsevišķa nodrošinājuma posteņa līmenī starp nodrošinājuma vērtību sākotnējās atzīšanas brīdī un tā uzskaites vērtību pārskata sniegšanas atsauces datumā, ja šāda starpība ir negatīva.

176. Nodrošinājumu, kas iegūts ar pārņemšanu, kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē, neatkarīgi no tā, kurā brīdī tas tika iegūts, uzrāda veidnē 13.3.1. Minētajā veidnē ietver gan postenī “Pamatlīdzekļi” klasificēto nodrošinājumu, kas iegūts ar pārņemšanu, gan citu nodrošinājumu, kas iegūts ar pārņemšanu. Nodrošinājums, kas iegūts ar pārņemšanu, ietver aktīvus, kurus debitors nebija ieķīlājis kā nodrošinājumu, bet kuri tika iegūti apmaiņā pret parāda dzēšanu – brīvprātīgi vai tiesvedības ietvaros.

177. Patiesajā vērtībā novērtēto finanšu instrumentu vērtību iestādes uzrāda, ievērojot 13. SFPS 72. punktā paredzēto hierarhiju. Ja valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ir paredzēts patiesajā vērtībā novērtētos aktīvus sadalīt pa dažādiem patiesās vērtības līmeņiem, iestādes, uz kurām attiecas valsts VPGP, arī izmanto šo veidni.

178. “Patiesās vērtības izmaiņas attiecīgajā periodā” ietver peļņu vai zaudējumus no attiecīgajā periodā notikušās pārvērtēšanas saskaņā ar 9. SFPS, 13. SFPS vai attiecīgā gadījumā valsts VPGP attiecībā uz instrumentiem, kuri pārskata sniegšanas datumā joprojām pastāv. Minēto peļņu un zaudējumus uzrāda kā iekļaušanai peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai attiecīgā gadījumā apvienoto ienākumu pārskatā, tādējādi jāuzrāda summas pirms nodokļiem.

179. “Uzkrātās patiesās vērtības izmaiņas pirms nodokļiem” ir uzkrātā peļņa vai zaudējumi no instrumentu pārvērtēšanas laikposmā no sākotnējās atzīšanas līdz atsauces datumam.

180. 15. veidnē iekļauj informāciju par tiem pārvestajiem finanšu aktīviem, kuri daļēji vai pilnā apmērā nekvalificējas atzīšanas pārtraukšanai, un tiem finanšu aktīviem, kuriem atzīšana pārtraukta pilnībā, bet iestāde saglabā apkalpošanas tiesības.

181. Attiecīgās saistības uzrāda, ņemot vērā portfeli, kurā saistītie pārvestie finanšu aktīvi bija iekļauti aktīva pusē, nevis portfeli, kurā tie bija iekļauti pasīva pusē.

182. Aile “Summas, kuru atzīšana pārtraukta kapitāla prasības aprēķina nolūkā” ietver to finanšu aktīvu uzskaites vērtību, kuri ir atzīti uzskaites vajadzībām, bet kuru atzīšana pārtraukta prudenciālām vajadzībām, jo iestāde tos uzskata par vērtspapīrošanas pozīcijām kapitāla prasības aprēķina vajadzībām saskaņā ar KPR 109., 243. un 244. pantu.

183. “Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) ir darījumi, kuros iestāde saņem naudas līdzekļus apmaiņā pret finanšu aktīviem, ko pārdod par noteiktu cenu, apņemoties atpirkt tos pašus (vai identiskus) aktīvus par noteiktu cenu konkrētā dienā nākotnē. Par “Līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) uzskata arī darījumus, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu naudā uz laiku tiek nodots zelts. Summas, ko iestāde saņēmusi apmaiņā pret finanšu aktīviem, kas pārvesti trešai personai (“pagaidu ieguvējs”), klasificējamas kā “līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu”, ja pastāv apņemšanās, nevis tikai iespēja veikt pretēju operāciju. Pie līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu ir pieskaitāmas arī repo veida operācijas, kas var ietvert:

184. “Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” (“repo”) un “Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu” (“reversais repo”) paredz, ka iestāde saņem vai aizdod naudas līdzekļus.

185. Ja vērtspapīrošanas darījumā pārtrauc atzīt pārvestos finanšu aktīvus, iestāde ienākumu pārskatā deklarē no posteņa gūto peļņu (ciestos zaudējumus) atbilstoši “uzskaites portfeļiem”, kuros attiecīgie finanšu aktīvi bija iekļauti pirms atzīšanas pārtraukšanas.

186. Par atsevišķiem ienākumu pārskata posteņiem peļņa (vai ienākumi) un zaudējumi (vai izdevumi) ir uzrādāmi sīkākā sadalījumā.

187. Procentu ienākumus uzrāda šādos divos sadalījumos:

188. Procentu izdevumus uzrāda šādos divos sadalījumos:

189. Procentu ienākumi par finanšu aktīviem un par finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi ietver procentu ienākumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem, kā arī par noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un citām finanšu saistībām ar negatīvu efektīvo procentu likmi.

190. Procentu izdevumi par finanšu saistībām un par finanšu aktīviem ar negatīvu efektīvo procentu likmi ietver procentu izdevumus par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem, noguldījumiem, emitētajiem parāda vērtspapīriem un citām finanšu saistībām, kā arī par parāda vērtspapīriem un aizdevumiem un avansiem ar negatīvu efektīvo procentu likmi.

191. 16.1. veidnes vajadzībām īsās pozīcijas skata kopā ar pārējām finanšu saistībām. Ņem vērā visus dažādo portfeļu instrumentus, izņemot tos, kas iekļauti posteņos “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite” un netiek izmantoti procentu likmju riska ierobežošanai.

192. “Atvasinātie instrumenti – riska ierobežošanas uzskaite, procentu likmju risks” ietver riska ierobežošanas instrumentu procentu ienākumus un izdevumus, ja pret risku nodrošinātie posteņi ienes procentus.

193. Ja tiek izmantota tīrā cena, procenti par tirdzniecības nolūkā turētiem atvasinātajiem instrumentiem ietver tādas summas saistībā ar šiem instrumentiem, kuri kvalificējas kā “ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas”, kas ir iekļautas kā procentu ienākumi vai izdevumi nolūkā koriģēt ienākumus un izdevumus par finanšu instrumentiem, kuri ir nodrošināti pret risku no ekonomikas, bet ne uzskaites viedokļa. Tādā gadījumā ekonomikas riska ierobežošanas atvasināto instrumentu procentu ienākumus uzrāda atsevišķi pie tirdzniecības atvasināto instrumentu procentu ienākumiem. Pie tirdzniecības nolūkā turētu atvasināto instrumentu procentiem uzrāda arī atbilstoši ilgumam aprēķinātās maksas un izlīdzinošos maksājumus attiecībā uz kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab tiek novērtēts patiesajā vērtībā.

194. Atbilstoši SFPS “Tostarp procentu ienākumi no finanšu aktīviem ar samazinātu vērtību” nozīmē procentu ienākumus no finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību, tostarp pirktiem vai iniciētiem finanšu aktīviem ar samazinātu kredītvērtību, ja tos uzskata par ieņēmumus nenesošiem saskaņā ar šīs daļas 215. punktu. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šajā postenī ietver procentu ienākumus par aktīviem, kuru vērtība samazināta par speciālajiem atskaitījumiem kredītriskam.

194i. “Tostarp: patēriņa kredīts” un “Tostarp: aizdevumi mājokļa iegādei” atspoguļo ienākumus un izdevumus par aizdevumiem un avansiem, kas aprakstīti šīs daļas 88. punktā.

194ii. “Tostarp: procentu ienākumi no nomas” atspoguļo iznomātāja peļņu par saņemamo nomu (finanšu noma) un attiecīgi nomnieka procentu izdevumus par nomas saistībām.

195. Peļņu vai zaudējumus, ko konstatē, pārtraucot atzīt finanšu aktīvus un saistības, kas nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda sadalījumā pa finanšu instrumentu veidiem un pa uzskaites portfeļiem. Par katru posteni uzrāda neto peļņu vai zaudējumus, kas izriet no darījuma atzīšanas pārtraukšanas. Neto summa ir realizētās peļņas un realizēto zaudējumu starpība.

196. Atbilstoši SFPS 16.2. veidni izmanto finanšu aktīviem un saistībām, kas tiek novērtēti amortizētajās izmaksās, un parāda instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 16.2. veidni izmanto finanšu aktīviem, kas tiek novērtēti pēc iegādes izmaksu metodes, patiesajā vērtībā caur pašu kapitālu un saskaņā ar citām novērtējuma metodēm, piemēram, LOCOM. Šajā veidnē neuzrāda peļņu un zaudējumus no finanšu instrumentiem, kas atbilstoši attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, klasificēti kā tirgojami, neatkarīgi no minētajiem instrumentiem piemērojamajiem vērtēšanas noteikumiem.

197. Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām uzrāda sadalījumā pa instrumentu veidiem; katrā attiecīgajā postenī uzrāda finanšu instrumenta neto realizētās un nerealizētās summas (peļņa mīnus zaudējumi).

198. Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtu tirdzniecības tūlītējā tirgū, izņemot ārvalstu banknošu un monētu maiņu, uzrāda kā tirdzniecības peļņu un zaudējumus. Peļņu un zaudējumus no dārgmetālu tirdzniecības vai atzīšanas pārtraukšanas un pārvērtēšanas neuzrāda kā tirdzniecības peļņu un zaudējumus, bet gan kā “Citus darbības ienākumus” vai “Citus darbības izdevumus” saskaņā ar šīs daļas 316. punktu.

199. Postenis “tostarp ekonomikas riska ierobežošana, kurā izmanto patiesās vērtības iespēju” ietver tikai peļņu un zaudējumus no kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un tiek izmantoti, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu tiek novērtēts patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Peļņu vai zaudējumus, ko rada finanšu aktīvu pārklasificēšana no amortizēto izmaksu uzskaites portfeļa uz uzskaites portfeli, kurā novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, vai uz portfeli “tirdzniecības nolūkā turēti” (9. SFPS 5.6.2.), uzrāda postenī “tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana”.

200. Peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām uzrāda arī sadalījumā pa risku veidiem. Katrā attiecīgajā postenī uzrāda ar attiecīgo riska darījumu (tostarp saistītiem atvasinātajiem instrumentiem) saistītā pamatā esošā riska (procentu likmju, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas, kredītriska, preču un citu) neto realizētās un nerealizētās summas (peļņa mīnus zaudējumi). Valūtas maiņas kursu starpību radīto peļņu un zaudējumus iekļauj postenī, kurā iekļauta konvertētā instrumenta pārējā peļņa un zaudējumi. Peļņu un zaudējumus par finanšu aktīviem un saistībām, kas nav atvasinātie instrumenti, uzrāda pa šādām riska kategorijām:

201. Peļņu vai zaudējumus no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda sadalījumā pa instrumentu veidiem. Katrā attiecīgajā postenī uzrāda finanšu instrumenta neto realizētās un nerealizētās summas (peļņa mīnus zaudējumi).

202. Peļņu vai zaudējumus, ko rada finanšu aktīvu pārklasificēšana no amortizēto izmaksu uzskaites portfeļa uz uzskaites portfeli, kurā iekļauj netirdzniecības finanšu aktīvus, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (9. SFPS 5.6.2.), uzrāda postenī “tostarp peļņa un zaudējumi, ko rada amortizētajās izmaksās novērtēto aktīvu pārklasificēšana”.

203. Peļņu vai zaudējumus no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda sadalījumā pa instrumentu veidiem. Iestādes uzrāda neto realizēto un nerealizēto peļņu vai zaudējumus un attiecīgajā periodā fiksētās finanšu saistību patiesās vērtības izmaiņas, ko radījušas kredītriska (aizņēmēja vai emitenta paša kredītriska) izmaiņas, ja pašu kredītrisks netiek uzrādīts pārējos apvienotajos ienākumos.

204. Ja, lai pārvaldītu visa finanšu instrumenta vai tā daļas kredītrisku instrumentam, kas tālab ir noteikts kā tāds, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek izmantots kredītu atvasinātais instruments, ko novērtē patiesajā vērtībā, attiecīgā finanšu instrumenta peļņu vai zaudējumus minētās noteikšanas sakarā uzrāda postenī “Tostarp neto peļņa vai (–) zaudējumi, finanšu aktīvus un saistības riska ierobežošanas nolūkā nosakot kā tādus, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”. Pēc tam šo finanšu instrumentu patiesās vērtības radīto peļņu vai zaudējumus uzrāda postenī “Tostarp neto peļņa vai (–) zaudējumi pēc tam, kad finanšu aktīvi un saistības riska ierobežošanas nolūkā noteikti kā tādi, ko novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”.

205. Visu peļņu vai zaudējumus no riska ierobežošanas uzskaites (izņemot procentu ienākumus vai izdevumus tīrās cenas izmantošanas gadījumā) uzrāda sadalījumā pa šīs uzskaites veidiem: patiesās vērtības riska ierobežošana, naudas plūsmas riska ierobežošana un riska ierobežošana neto ieguldījumiem ārvalstu operācijās. Peļņu vai zaudējumus no patiesās vērtības riska ierobežošanas sadala starp riska ierobežošanas instrumentiem un pret risku nodrošinātajiem posteņiem. Peļņa un zaudējumi no riska ierobežošanas instrumentiem neietver peļņu un zaudējumus no to riska ierobežošanas instrumentu elementiem, kas nav noteikti kā riska ierobežošanas instrumenti saskaņā ar 9. SFPS 6.2.4. punktu. Minētos riska ierobežošanas instrumentus, kas nav noteikti, uzrāda saskaņā ar šīs daļas 60. punktu. Peļņa un zaudējumi no riska ierobežošanas uzskaites ietver arī peļņu un zaudējumus no riska ierobežošanas tādu posteņu grupai, kuriem ir savstarpēji kompensējošas riska pozīcijas (neto pozīcijas riska ierobežošana).

206. “Pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības izmaiņas, kas attiecināmas uz ierobežoto risku” ietver peļņu un zaudējumus no pret risku nodrošinātajiem posteņiem, ja tie ir parāda instrumenti, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu parējos apvienotajos ienākumos saskaņā ar 9. SFPS 4.1.2.A punktu (9. SFPS 6.5.8.).

207. Atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, šajā veidnē paredzēto sadalījumu pa riska ierobežošanas veidiem ievēro tiktāl, ciktāl šis sadalījums ir saderīgs ar piemērojamajām grāmatvedības prasībām.

208. Posteni “Palielinājumi” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto izdevumu atzīšanu. Posteni “Apvērses” izmanto, ja attiecībā uz uzskaites portfeli vai aktīvu galveno kategoriju vērtības samazinājuma aplēse attiecīgajā periodā rada neto ienākumu atzīšanu.

208i. “Informācijas tehnoloģiju izdevumi” ir izdevumi, kas radušies, lai nodrošinātu IT iespējotus uzņēmējdarbības procesus, lietojumprogrammatūras pakalpojumus un infrastruktūras risinājumus uzņēmējdarbības rezultātu gūšanai, tostarp izmaksas, kuras saistītas ar IT sistēmu izveidi un uzturēšanu, un izņemot kompensāciju IT speciālistiem iestādes algu aprēķinā, kuru uzrāda pie personāla izdevumiem.

208ii. Informācijas tehnoloģiju izdevumos “IT ārpakalpojumi” ir IT izdevumi, kas saistīti ar ārpakalpojumu sniedzēju izmantošanu. Tajos neietver izdevumus, kas saistīti ar i) tikai dienesta izdevumiem (aģentūru personāls) tiktāl, ciktāl iestāde pieņem darbā personālu tikai uz laiku un pilnībā kontrolē piegādātos pakalpojumus, un ii) tikai standartizētiem aparatūras/programmatūras uzturēšanas līgumiem tikai par nopirktajiem aktīviem.

208iii. “Nodokļi un nodevas (citi)” ietver nodokļus un nodevas, kas nav i) nodokļi, kuri ir saistīti ar peļņas vai zaudējumu nodokļiem, un ii) nodokļi un nodevas no pārtrauktajām darbībām. Šis postenis ietver nodokļus un nodevas, piemēram, nodokļus, kas iekasēti par precēm un pakalpojumiem, un nodevas, kuras samaksājusi iestāde.

208iv. “Konsultāciju un profesionālie pakalpojumi” ir izdevumi, kas radušies, lai iegūtu eksperta vai stratēģisku padomu.

208v. “Reklāma, tirgvedība un komunikācijas” ietver izdevumus, kas saistīti ar tirgvedības komunicēšanas darbībām, piemēram, reklāma, tiešais vai tiešsaistes mārketings un pasākumi.

208vi. “Ar kredītrisku saistīti izdevumi” ir administratīvie izdevumi saistībā ar kredītnotikumiem, piemēram, izdevumi, kas radušies attiecībā uz nodrošinājuma iegūšanu vai tiesvedību.

208vii. “Tiesvedības izmaksas, kuras nesedz no uzkrājumiem” ir tiesvedības izdevumi, kuri nav saistīti ar kredītrisku un kuri netika segti no saistītajiem uzkrājumiem.

208viii. “Nekustamā īpašuma izdevumi” ir izdevumi par remontiem vai apsaimniekošanu, kas neuzlabo nekustamā īpašuma lietošanu vai nepagarina tā lietošanas laiku, kā arī izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, elektrība un apkure).

208ix. Saskaņā ar SFPS “nomāšanas izdevumi” ietver nomnieka izdevumus saistībā ar īstermiņa nomām un zemas vērtības aktīvu nomām, kā minēts 16. SFPS 5. un 6. punktā. Saskaņā ar valsts VPGP nomāšanas izdevumi ietver nomnieka izdevumus, ja grāmatvedības standartā ir paredzēts nomas maksājumus uzrādīt kā izdevumus.

208x. “Citi administratīvie izdevumi – pārējie” ietver visus atlikušos “citu administratīvo izdevumu” komponentus, piemēram, uzraudzības maksas vai banku nodevas, administratīvie un loģistikas pakalpojumi, dokumentu pastmarkas un sūtījumi, uzraudzība un drošības pakalpojumi, naudas skaitīšanas pakalpojumi un transports. Naudas iemaksas noregulējuma fondos un noguldījumu garantiju sistēmās neuzrāda šajā kategorijā, jo tās uzrāda 2. veidnes atsevišķā rindā.

209. “Grāmatvedības konsolidācijas tvērums” ietver aktīvu, saistību un pašu kapitāla uzskaites vērtību un ārpusbilances riska darījumu nominālvērtību, kas sagatavotas, izmantojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, tas ir, konsolidācijā ietverot meitasuzņēmumus, kas ir apdrošināšanas un nefinanšu sabiedrības. Iestādes pārskatus par saviem meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem sniedz, izmantojot tās pašas metodes kā saviem finanšu pārskatiem.

210. Šajā veidnē postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos” neietver meitasuzņēmumus, jo, ievērojot grāmatvedības konsolidācijas tvērumu, pilnā apmērā konsolidē visus meitasuzņēmumus.

211. “Aktīvi saskaņā ar pārapdrošināšanas un apdrošināšanas līgumiem” ietver aktīvus saistībā ar cedēto pārapdrošināšanu, kā arī aktīvus saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem, ja tādi ir.

212. “Saistības saskaņā ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem” ietver saistības saistībā ar noslēgtajiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumiem.

213. 18. veidnes mērķiem ieņēmumus nenesoši riska darījumi ir riska darījumi, kas uzskaitīti KPR 47.a panta 3. punktā.

215. Atbilstoši SFPS samazinātas vērtības riska darījumi 18. veidnes mērķiem ir riska darījumi, kuriem ir konstatēta samazināta kredītvērtība (3. pakāpe). Riska darījumus, kuri ir iekļauti nevis 3. vērtības samazinājuma pakāpē, bet citās, un riska darījumus, kas ir pirkti vai iniciēti ar samazinātu kredītvērtību, uzskata par ieņēmumus nenesošiem, ja tie atbilst kritērijiem atzīšanai par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem saskaņā ar KPR 47.a panta 3. punktu.

216. Riska darījumus klasificē, ņemot vērā to pilno summu un neņemot vērā nodrošinājuma pastāvēšanu. Atsaucoties uz KPR 47.a panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem, būtiskumu vērtē saskaņā ar KPR 178. pantu un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/171 (RTS par būtiskuma slieksni kavētām kredītsaistībām).

217. 18. veidnes mērķiem “riska darījumi” ietver visus parāda instrumentus (parāda vērtspapīrus un aizdevumus un avansus, kas ietver arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus) un ārpusbilances riska darījumus, izņemot tos, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā.

218. Parāda instrumentus iekļauj šādos uzskaites portfeļos: a) parāda instrumenti, kas novērtēti iegādes izmaksās vai amortizētajās izmaksās, b) parāda instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos vai caur pašu kapitālu un uz kuriem attiecas vērtības samazināšana, un c) parāda instrumenti, kas novērtēti pēc stigrās LOCOM metodes vai patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai caur pašu kapitālu un uz kuriem neattiecas vērtības samazināšana saskaņā ar šīs daļas 233. punktu. Katru kategoriju uzrāda sadalījumā pa instrumentiem un pa darījuma partneriem.

219. Atbilstoši SFPS un attiecīgajiem valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, ārpusbilances riska darījumi ietver šādus atsaucamus un neatsaucamus posteņus:

220. Parāda instrumentus, kas klasificēti kā pārdošanai turēti saskaņā ar 5. SFPS, uzrāda atsevišķi.

221. Attiecībā uz parāda instrumentiem 18. veidnē uzrāda “bruto uzskaites vērtību”, kā noteikts šā pielikuma 1. daļas 34. punktā. Attiecībā uz ārpusbilances riska darījumiem uzrāda nominālvērtību, kā noteikts šā pielikuma 118. punktā.

222. 18. veidnes mērķiem riska darījumam ir “termiņa kavējums”, ja ir izpildīti šīs daļas 96. punkta kritēriji. Lai riska darījumus klasificētu kā ieņēmumus nenesošus saskaņā ar KPR 47.a panta 3. punkta a) apakšpunktu, 90 dienas pēc kavēta termiņa sāk skaitīt pēc tam, kad kavētā summa, kas ir kavētās pamatsummas, procentu un maksu kopsumma, pārsniedz šīs daļas 216. pantā definēto būtiskuma robežvērtību. Ja riska darījumu kavējuma termiņa daļa joprojām ir būtiska 90 dienas pēc kārtas, riska darījums būtu jāklasificē kā ieņēmumus nenesošs.

223. 18. veidnes mērķiem “debitors” ir parādnieks KPR 178. panta nozīmē.

226. Riska darījumus, kas saskaņā ar 213. punktu klasificēti kā ieņēmumus nenesoši, tālāk klasificē vai nu kā individuāli ieņēmumus nenesošus (“balstoties uz darījumu”), vai kā ieņēmumus nenesošus attiecībā uz visiem riska darījumiem ar konkrētu debitoru (“balstoties uz debitoru”). Dažādu ieņēmumus nenesošo riska darījumu veidu klasificēšanā par vai nu individuāli, vai saistībā ar konkrētu debitoru ieņēmumus nenesošiem izmanto šādas klasificēšanas pieejas:

227. Ja iestādei ar kādu debitoru ir tādi bilancē iekļauti riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas, un kavēto riska darījumu bruto uzskaites vērtība atbilst vairāk nekā 20 % no visu bilancē iekļauto ar šo debitoru noslēgto riska darījumu bruto uzskaites vērtības, visus bilancē iekļautos un ārpusbilances riska darījumus ar šo debitoru uzskata par ieņēmumus nenesošiem. Ja debitors pieder pie grupas, novērtē, vai par ieņēmumus nenesošiem būtu jāuzskata arī riska darījumi ar citām attiecīgās grupas sabiedrībām, izņemot riska darījumus, kurus skar savrupi strīdi, kas nav saistīti ar darījuma partnera maksātspēju.

228. Uzskata, ka riska darījums pārstāj būt ieņēmumus nenesošs, ja ir izpildīti visi turpmāk KPR 47.a panta 4. punktā minētie nosacījumi.

230. Ieņēmumus nenesošu riska darījumu klasificējot kā pārdošanai turētu ilgtermiņa aktīvu saskaņā ar 5. SFPS, netiek pārtraukta to klasifikācija ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijā saskaņā ar KPR 47.a panta 5. punktu.

231. Ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem piemērojot pārskatīšanas pasākumus, šie riska darījumi nezaudē ieņēmumus nenesošu darījumu statusu. Ja ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem tiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi, kā minēts 262. punktā, uzskata, ka šie riska darījumi pārstāj būt ieņēmumus nenesoši, ja ir izpildīti visi KPR 47.a panta 6. punktā minētie nosacījumi.

232. Ja šā pielikuma šīs daļas 231. punktā minētie nosacījumi nav izpildīti viena gada perioda beigās, kā noteikts KPR 47.a panta 6. punkta b) apakšpunktā, līdz visu nosacījumu izpildes brīdim riska darījumu turpina uzskatīt par ieņēmumus nenesošu pārskatītu riska darījumu. Atbilstību nosacījumiem novērtē vismaz reizi ceturksnī.

233. Šā pielikuma 1. daļas 15. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši SFPS un šā pielikuma 1. daļas 16. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 18. veidnē uzrāda šādi:

234. Ja SFPS vai attiecīgie valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, paredz apņemšanos noteikšanu par tādām, kuras novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, aktīvu uzskaites vērtību, kas izriet no šīs noteikšanas, un novērtējuma patiesajā vērtībā uzrāda postenī “Finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (SFPS) vai postenī “Netirdzniecības neatvasinātie finanšu aktīvi, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” (valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD). Ja no minētās noteikšanas izriet kādas saistības, to uzskaites vērtību 18. veidnē neuzrāda. Nosacīto summu attiecībā uz visām apņemšanām, kas noteiktas par tādām, kuras novērtē patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, uzrāda 9. veidnē.

234.i Atsevišķās rindās uzrāda šādus riska darījumus:

235. Kavētos riska darījumus to pilnas summas apmērā uzrāda atsevišķi ieņēmumus nesošajā un ieņēmumus nenesošajā kategorijā, kā noteikts šīs daļas 96. punktā. Riska darījumus, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas, bet kuri nav būtiski saskaņā ar KPR 178. pantu, uzrāda pie ieņēmums nesošiem riska darījumiem postenī “Termiņš kavēts > 30 dienas <= 90 dienas”.

236. Ieņēmumus nenesošos riska darījumus uzrāda sadalījumā pa kavējuma diapazoniem. Ja piemēro debitora pieeju, klasificējot riska darījumus kā ieņēmumus nenesošus, kā minēts šā pielikuma šīs daļas 226. punktā, debitora riska darījumus uzrāda ieņēmumus nenesošu riska darījumu kavējuma diapazonos atbilstoši to individuālajam kavējuma statusam. Riska darījumus, kuriem nav termiņa kavējumu vai kuru termiņa kavējums ir mazāks nekā 90 dienas, ieskaitot, bet kuri ir atzīti par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem nepilnīgas atmaksāšanas iespējas dēļ, uzrāda attiecīgajā ailē. Riska darījumus, attiecībā uz kuriem pastāv gan kavētas summas, gan nepilnīgas atmaksāšanas iespēja, iedala pa kavējuma diapazoniem atbilstoši kavēto dienu skaitam.

237. Atsevišķās ailēs uzrāda šādus riska darījumus:

238. Uzkrāto vērtības samazinājumu, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumus uzrāda saskaņā ar šīs daļas 11., 69.–71., 106. un 110. punktu.

239. Attiecībā uz ieņēmumus nesošiem un nenesošiem riska darījumiem informāciju par turēto nodrošinājumu un saņemtajām garantijām uzrāda atsevišķi. Summas, kuras uzrāda kā saņemto nodrošinājumu un saņemtās garantijas, aprēķina saskaņā ar šīs daļas 172. un 174. punktu. Uzrādīto nodrošinājuma un garantiju summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtība vai nominālvērtība pēc uzkrājumu atskaitīšanas.

239i. 18.1. veidnē sniedz aizdevumu un avansu izejošās un ienākošās naudas plūsmas, izņemot aizdevumus un avansus, kuri klasificēti kā tirdzniecības finanšu aktīvi vai tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi, kas tika pārklasificēti ieņēmumus nenesošo riska darījumu kategorijā vai pārklasificēti no tās, kā definēts šīs daļas 213. līdz 239. punktā vai 260. punktā. Ieņēmumus nenesošo aizdevumu un avansu ienākošās un izejošās naudas plūsmas sadala pa darījuma partneru sektoriem.

239ii. Ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijas ienākošās naudas plūsmas uzrāda kumulatīvi kopš finanšu gada sākuma. Minētā ienākošā naudas plūsma atspoguļo tādu riska darījumu bruto uzskaites vērtību, kuri attiecīgajā periodā ir kļuvuši par ieņēmumus nenesošiem, kā definēts šīs daļas 213. līdz 239. punktā vai 260. punktā, tostarp pirkto ieņēmumus nenesošo riska darījumu bruto uzskaites vērtību. Kā ienākošo naudas plūsmu uzrāda arī pieaugumu ieņēmumus nenesoša riska darījuma bruto uzskaites vērtībā saistībā ar uzkrātajiem procentiem vai patiesās vērtības uzkrāto negatīvo izmaiņu pieaugumu kredītriska rezultātā.

239iii. Attiecībā uz riska darījumu, kas pārskata laikā ir ticis vairākas reizes pārklasificēts no ieņēmumus nenesoša uz ieņēmumus nesošu un otrādi, ienākošo un izejošo naudas plūsmu vērtību nosaka, pamatojoties uz salīdzinājumu starp riska darījuma statusu (ieņēmumus nesošs vai ieņēmumus nenesošs) finanšu gada sākumā vai sākotnējās atzīšanas brīdī un tā statusu pārskata atsauces datumā.

239iv. No ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijas izejošās naudas plūsmas uzrāda kumulatīvi kopš finanšu gada sākuma. Izejošā naudas plūsma atspoguļo tādu riska darījumu bruto uzskaites vērtības summu, kas pārskata periodā pārtrauc būt ieņēmumus nenesoši, un attiecīgā gadījumā ietver norakstījumu summu, kas izdarīti saistībā ar riska darījuma daļēju vai pilnīgu atzīšanas pārtraukšanu. Kā izejošo naudas plūsmu uzrāda arī samazinājumu ieņēmumus nenesoša riska darījuma bruto uzskaites vērtībā saistībā ar samaksātajiem procentiem vai patiesās vērtības uzkrāto negatīvo izmaiņu samazinājumu kredītriska rezultātā.

239v. Izejošo naudas plūsmu uzrāda šādos gadījumos:

239vi. Ieņēmumus nenesoša riska darījuma pārklasificēšanu no viena uzskaites portfeļa uz citu neuzrāda ne kā ienākošo, ne kā izejošo naudas plūsmu. Izņēmuma kārtā ieņēmumus nenesoša riska darījuma pārklasificēšanu no jebkura uzskaites portfeļa uz posteni “pārdošanai turēts” uzrāda kā izejošo naudas plūsmu no sākotnējā uzskaites portfeļa un kā ienākošo naudas plūsmu postenī “pārdošanai turēts”.

239vii. Atsevišķās rindās uzrāda šādus riska darījumus:

239viii. 18.2. veidnē uzrāda informāciju par komerciālajiem nekustamā īpašuma aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām un par aizdevumiem, kuri nodrošināti ar komerciālu vai dzīvojamo ēku nekustamo īpašumu, attiecīgi nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām, un sadalīti pēc aizdevuma un ķīlas vērtības attiecības. Izslēdz aizdevumus un avansus, kas klasificēti kā tirdzniecībai turēti, tirdzniecības finanšu aktīvus un tirdzniecībai turētus parāda instrumentus.

239ix. “Komerciālie nekustamā īpašuma aizdevumi” ietver riska darījumus, kā definēts 2. iedaļā, 1. nodaļā, 1. punktā “ESRK ieteikumā par nekustamā īpašuma datu nepilnību novēršanu” ( 18 ).

239x. Aizdevuma un ķīlas vērtības attiecību aprēķina saskaņā ar aprēķina metodi, ko izmanto kredīta/nodrošinājuma vērtības pašreizējās attiecības aprēķinam, kā noteikts ESRK ieteikuma par nekustamā īpašuma datu nepilnību novēršanu 2. iedaļas, 1. nodaļas, 1. punktā.

239xi. Informāciju par saņemto nodrošinājumu un saņemtajām finanšu garantijām par aizdevumiem uzrāda saskaņā ar šīs daļas 239. punktu. Līdz ar to uzrādītā nodrošinājuma un garantiju summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtība.

240. 19. veidnes mērķiem pārskatītie riska darījumi ir parāda līgumi, attiecībā uz kuriem ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi, kā definēts KPR 47.b panta 1. un 2. punktā.

243. Pārskatīšanas pasākumi ietver arī tādu klauzulu izmantošanu, kuras, izmantotas pēc debitora ieskatiem, dod tam iespēju mainīt līguma noteikumus (“iestrādātas pārskatīšanas klauzulas”) un kuras uzskata par pretimnākšanu, ja iestāde apstiprina šo klauzulu izpildi un secina, ka debitoram ir finansiālas grūtības.

244. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “refinansēšana” ir parāda līgumu izmantošana ar mērķi panākt citu tādu parāda līgumu pilnīgu vai daļēju apmaksu, kuru noteikumus debitors nespēj izpildīt.

245. 19. veidnes mērķiem “debitors” ir parādnieks KPR 47.b panta 4. punkta nozīmē.

246. 19. veidnes mērķiem “parāds” ietver aizdevumus un avansus (ietverot arī naudas līdzekļu atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus), parāda vērtspapīrus un sniegtās atsaucamās un neatsaucamās aizdevumu apņemšanās, tostarp aizdevumu apņemšanās, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pārskata sniegšanas datumā ir aktīvi. “Parāds” neietver tirdzniecības nolūkā turētus riska darījumus.

247. “Parāds” ietver arī aizdevumus un avansus un parāda vērtspapīrus, kas klasificēti kā ilgtermiņa aktīvi, un atsavināmas grupas, kas saskaņā ar 5. SFPS klasificētas kā pārdošanai turētas.

248. 19. veidnes mērķiem “riska darījums” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda šīs daļas 246. un 247. punktā norādīta “parādam”.

249. Šā pielikuma 1. daļas 15. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši SFPS un šā pielikuma 1. daļas 16. punktā uzskaitītos uzskaites portfeļus atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, 19. veidnē uzrāda saskaņā ar šīs daļas 233. punktu.

250. 19. veidnes mērķiem “iestāde” ir tā iestāde, kura piemēroja pārskatīšanas pasākumus.

251. “Bruto uzskaites vērtību” attiecībā uz “parādu” 19. veidnē uzrāda saskaņā ar šā pielikuma 1. daļas 34. punktu. Attiecībā uz sniegtajām aizdevumu apņemšanām, kas ir ārpusbilances riska darījumi, uzrāda nominālvērtību, kā noteikts šīs daļas 118. punktā.

252. Riska darījumus uzskata par pārskatītiem, ja ir notikusi pretimnākšana saskaņā ar KPR 47.b panta 1. punktu, neatkarīgi no tā, vai pastāv kādas kavētas summas, un no tā, vai attiecīgie riska darījumi saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu ir klasificēti kā samazinātas vērtības darījumi vai saskaņā ar KPR 178. pantu – kā tādi, kuru saistības netiek pildītas. Riska darījumus neuzskata par pārskatītiem, ja debitoram nav finansiālu grūtību. Atbilstoši SFPS modificētos finanšu aktīvus (9. SFPS 5.4.3. un A papildinājums) uzskata par pārskatītiem, ja ir notikusi KPR 47.b panta 1. punktā minētā pretimnākšana, neatkarīgi no tā, kā modifikācijas kopš finanšu aktīva sākotnējās atzīšanas ietekmējušas tā kredītriska izmaiņas.

254. Atspēkojama prezumpcija, ka ir notikusi pārskatīšana, pastāv jebkurā no KPR 47.b panta 3. punktā uzskaitītajiem gadījumiem.

255. Finansiālās grūtības novērtē debitora līmenī 245. punkta nozīmē. Par pārskatītiem riska darījumiem atzīst vienīgi riska darījumus, kuriem ir tikuši piemēroti pārskatīšanas pasākumi.

256. Pārskatītos riska darījumus iekļauj ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijā vai ieņēmumus nesošu riska darījumu kategorijā saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu un 260. punktu. Riska darījumu pārstāj klasificēt kā pārskatītu, ja ir izpildīti visi KPR 47.a panta 7. punktā minētie nosacījumi:

257. Ja pārbaudes perioda beigās nav izpildīti KPR 47.a panta 7. punktā minētie nosacījumi, attiecīgo riska darījumu līdz visu nosacījumu izpildes brīdim turpina uzskatīt par ieņēmumus nesošu pārskatītu riska darījumu, uz kuru attiecas pārbaudes periods. Atbilstību nosacījumiem novērtē vismaz reizi ceturksnī.

258. Pārskatītus riska darījumus, kas saskaņā ar 5. SFPS ir klasificēti kā pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi, turpina uzskatīt par pārskatītiem riska darījumiem.

259. Pārskatītu riska darījumu var uzskatīt par ieņēmumus nesošu kopš dienas, kad sākts piemērot pārskatīšanas pasākumus, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

260. Ja ieņēmumus nesošam pārskatītam riska darījumam, uz kuru attiecas pārbaudes periods un kurš ir pārklasificēts no ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijas, vai pārskatītam riska darījumam, uz kuru attiecas pārbaudes periods, kas ir pārklasificēts no ieņēmumus nenesošu riska darījumu kategorijas, termiņa kavējums kļūst lielāks par 30 dienām, to klasificē kā ieņēmumus nenesošu saskaņā ar KPR 47.a panta 3. punkta c) apakšpunktu.

261. “Ieņēmumus nesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem” (ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas neatbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem un ir iekļauti ieņēmumus nesošo riska darījumu kategorijā. Uz ieņēmumus nesošiem pārskatītiem riska darījumiem attiecas pārbaudes periods, līdz tiek izpildīti kritēriji, kas izklāstīti KPR 47.a panta 7. punktā, tostarp ja ir piemērojams šīs daļas 259. punkts. Pārskatītos riska darījumus, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri ir pārklasificēti no kategorijas “ieņēmumus nenesoši pārskatītie riska darījumi”, uzrāda atsevišķi pie ieņēmumus nesošiem riska darījumiem ar pārskatīšanas pasākumiem slejā “tostarp: ieņēmumus nesoši pārskatītie riska darījumi, uz kuriem attiecas pārbaudes periods un kuri pārklasificēti no ieņēmumus nenesošiem”.

262. “Ieņēmumus nenesoši riska darījumi ar pārskatīšanas pasākumiem” (ieņēmumus nenesoši pārskatītie riska darījumi) ietver pārskatītus riska darījumus, kas atbilst ieņēmumus nenesoša darījuma kritērijiem un ir iekļauti ieņēmumus nenesošo riska darījumu kategorijā. Minētie ieņēmumus nenesošie pārskatītie riska darījumi ietver šādus darījumus:

263. Ja pārskatīšanas pasākumi tiek piemēroti riska darījumiem, kas bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas, minēto pārskatīto riska darījumu summu norāda atsevišķi ailē “tostarp to riska darījumu pārskatīšana, kuri bija ieņēmumus nenesoši pirms pārskatīšanas pasākumiem”.

264. Atsevišķās ailēs uzrāda šādus ieņēmumus nenesošus riska darījumus ar pārskatīšanas pasākumiem:

265. Aile “Refinansēšana” ietver bruto uzskaites vērtību, kāda ir jaunajam līgumam (“refinansēšanas parāds”), kas noslēgts par pārskatīšanas pasākumu uzskatāma refinansēšanas darījuma ietvaros, kā arī vecā, atmaksātā līguma bruto uzskaites vērtību, kas vēl nav nokārtota.

266. Pārskatītus riska darījumus, kuri ir gan modificēti, gan refinansēti, uzrāda ailē “Instrumenti ar modifikācijām to noteikumos” vai ailē “Refinansēšana” atkarībā no tā, kuram pasākumam ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Banku pūla veikto refinansēšanu uzrāda ailē “Refinansēšana” kā pārskatus sniedzošās iestādes nodrošinātā refinansēšanas parāda instrumenta kopsummu vai ar pārskatus sniedzošo iestādi vēl nenokārtotā refinansēšanas parāda kopsummu. Vairāku parādu pārkomplektēšanu par jaunu parādu uzrāda kā modifikāciju, ja vien papildus nav refinansēšanas darījuma, kuram ir lielāka ietekme uz naudas plūsmām. Ja grūtību skarta riska darījuma pārskatīšana ar noteikumu modificēšanu izraisa minētā riska darījuma atzīšanas pārtraukšanu un jauna riska darījuma atzīšanu, jauno riska darījumu uzskata par pārskatītu parādu.

267. Uzkrāto vērtības samazinājumu, patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā un uzkrājumus uzrāda saskaņā ar šīs daļas 11., 69.–71., 106. un 110. punktu.

268. Attiecībā uz visiem riska darījumiem, kuriem piemēro pārskatīšanas pasākumus, neatkarīgi no tā, vai šie darījumi ir ieņēmumus nesoši vai nenesoši, uzrāda saņemto nodrošinājumu un garantijas. Turklāt nodrošinājumu un finanšu garantijas, kas saņemtas par ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, kuriem piemēro pārskatīšanas pasākumus, uzrāda atsevišķi. Summas, kuras uzrāda kā saņemto nodrošinājumu un saņemtās garantijas, aprēķina saskaņā ar šīs daļas 172. un 174. punktu. Uzrādīto nodrošinājuma un garantiju summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā bilances riska darījuma uzskaites vērtība vai nominālvērtība pēc attiecīgās ārpusbilances riska darījuma uzkrājumu atskaitīšanas.

269. 20. veidne ir izmantojama, ja iestāde pārsniedz šīs regulas 5. panta a) apakšpunkta 4. punktā noteikto robežlielumu.

270. Ģeogrāfiskajā sadalījumā pa darbības (atrašanās) vietām 20.1.–20.3. veidnē “darbības attiecīgajā valstī” nošķir no “darbībām ārpus attiecīgās valsts”. Šajā pielikuma daļā “atrašanās vieta” ir attiecīgos aktīvus vai saistības atzinušās juridiskās personas reģistrācijas valsts. Attiecībā uz filiālēm tā ir rezidences vietas valsts. Darbības “attiecīgajā valstī” ietver darbības, kas atzītas pārskatus sniedzošās iestādes atrašanās vietas dalībvalstī.

271. 20.4. līdz 20.7. veidnē informāciju “pa valstīm” uzrāda, balstoties uz tiešā darījuma partnera rezidences vietu atbilstoši šā pielikuma 1. daļas 43. punktam. Sniegtajā sadalījumā iekļauj riska darījumus vai saistības ar katras tās ārvalsts rezidentiem, kurā iestādei ir riska darījumi. Riska darījumus vai saistības ar starptautiskajām organizācijām un daudzpusējām attīstības bankām attiecina nevis uz iestādes rezidences valsti, bet gan uz ģeogrāfisko iedalījumu “Citas valstis”.

272. Postenis “Atvasinātie instrumenti” ietver gan tirdzniecības atvasinātos instrumentus, tostarp ekonomikas riska ierobežošanas pozīcijas, gan riska ierobežošanas atvasinātos instrumentus atbilstoši SFPS un atbilstoši VPGP, kuri uzrādīti 10. un 11. veidnē.

273. Tirdzniecības nolūkā turētos aktīvus atbilstoši SFPS un tirdzniecības aktīvus atbilstoši VPGP uzrāda atsevišķi. “Finanšu aktīvi, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana” ir ar tādu pašu nozīmi kā šīs daļas 93. punktā. 20.4. veidnes vajadzībām naudas atlikumus centrālajās bankās un citus pieprasījuma noguldījumus uzrāda kopā ar finanšu aktīviem, uz kuriem attiecas vērtības samazināšana. Aktīvus, kas tiek novērtēti pēc LOCOM un kuriem veiktas kredītriska izraisītas vērtības korekcijas, uzskata par samazinātas vērtības aktīviem.

274. “Uzkrāto vērtības samazinājumu” un “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” 20.4. un 20.7. veidnē uzrāda, kā noteikts šīs daļas 69.–71. punktā.

275. Attiecībā uz parāda instrumentiem 20.4. veidnē uzrāda “bruto uzskaites vērtību”, kā noteikts šā pielikuma 1. daļas 34. punktā. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem un kapitāla vērtspapīru instrumentiem uzrāda uzskaites vērtību. Ailē “Tostarp Uzrāda ieņēmumus nenesošus parāda instrumentus, kā noteikts saskaņā ar šīs daļas 213. līdz 239. punktu un 260. punktu. Parādu pārskatīšana ietver visus tos “parāda” līgumus 19. veidnes nozīmē, kuriem piemēro šīs daļas 240.–268. punktā minētos pārskatīšanas pasākumus.

276. “Uzkrājumi sniegtajām apņemšanām un garantijām” 20.5. veidnē saskaņā ar šīs daļas 11. punktu ietver uzkrājumus, kas novērtēti atbilstoši 37. SGS, kredītzaudējumus par finanšu garantijām, kas atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem, uzkrājumus aizdevumu apņemšanām un finanšu garantijām, kam piemēro 9. SFPS vērtības samazināšanas prasības, un uzkrājumus apņemšanām un garantijām atbilstoši valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD.

277. Aizdevumus un avansus, kas nav tirdzniecības nolūkā turēti, 20.7. veidnē, ievērojot klasifikāciju pa NACE kodiem, uzrāda “pa valstīm”. Uzskaiti pa NACE kodiem veic saskaņā ar pirmo iedalījuma līmeni (pa “iedaļām”). Ailē “vērtības samazinājumam pakļauti aizdevumi un avansi” portfeļi ir tie paši, kas minēti šīs daļas 93. punktā.

278. Lai aprēķinātu šīs regulas 9. panta e) punktā paredzēto robežvērtību, summu, kura atbilst materiālajiem aktīviem, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm ar līgumiem, kas saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības regulējumu kvalificējas kā operatīvā noma, dala ar materiālo aktīvu kopsummu.

279. Atbilstoši SFPS aktīvus, ko iestāde (iznomātājs) ir iznomājusi trešām pusēm operatīvās nomas darījumos, uzrāda sadalījumā pa novērtējuma metodēm.

280. Šīs regulas 9. panta f) punktā paredzētās robežvērtības aprēķinā summa “neto ienākumi no maksām un komisijas naudas” ir “maksu un komisijas naudas ienākumu” un “maksu un komisijas naudas izdevumu” starpības absolūtā vērtība. Tāpat summa “neto procenti” ir “procentu ienākumu” un “procentu izdevumu” starpības absolūtā vērtība.

281. Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa darbības veidiem. Atbilstoši SFPS šajā veidnē uzrāda tos maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus, kas nav:

282. Neietver darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri nav novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Minētās darījumu izmaksas ietilpst šo instrumentu sākotnējā iegādes/emisijas vērtībā un to atlikušā termiņa laikā tiek amortizētas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izmantojot efektīvo procentu likmi (skatīt 9. SFPS 5.1.1.).

283. Atbilstoši SFPS darījumu izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz tādu finanšu instrumentu iegādi vai emisiju, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, iekļauj postenī “Neto peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētiem finanšu aktīviem un saistībām”, “Neto peļņa vai zaudējumi no netirdzniecības finanšu aktīviem, kas obligāti novērtējami patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” vai “Neto peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem un saistībām, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” atkarībā no tā, kurā uzskaites portfelī minētās darījumu izmaksas klasificētas. Minētās darījumu izmaksas neiekļauj šo instrumentu sākotnējā iegādes vai emisijas vērtībā, bet nepastarpināti atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

284. Maksu un komisijas naudas ienākumus un izdevumus iestādes uzrāda, ievērojot šādus kritērijus:

285. Darījumus saistībā ar aktīvu pārvaldību, turētājbankas funkcijām un citiem iestādes sniegtajiem pakalpojumiem uzrāda, ievērojot šādas definīcijas:

286. III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā “Izmantotais likviditātes atbalsts” ir summa, ko veido nekonsolidētām strukturētajām sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansu uzskaites vērtība un turēto parāda vērtspapīru, kurus emitējušas nekonsolidētas strukturētās sabiedrības, uzskaites vērtība.

287. “Pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi pārskata periodā” ir pārskatus sniedzošās iestādes zaudējumi vērtības samazinājumu rezultātā un visi citi pārskata atsauces perioda zaudējumi saistībā ar pārskatus sniedzošās iestādes līdzdalību nekonsolidētās strukturētajās sabiedrībās.

288. Iestādes uzrāda summas vai darījumus, kas attiecas uz bilances un ārpusbilances riska darījumiem, kuros darījuma partneris ir saistīta persona, kā minēts 24. SGS.

289. Izslēdz prudenciālās grupas iekšējos darījumus un iekšējos neapmaksātos atlikumus. Postenī “Meitasuzņēmumi un citas tās pašas grupas sabiedrības” iestādes uzrāda atlikumus un darījumus ar meitasuzņēmumiem, kuri nav izslēgti tāpēc, ka attiecīgie meitasuzņēmumi nav pilnā apmērā konsolidēti saskaņā ar prudenciālās konsolidācijas tvērumu, vai tāpēc, ka saskaņā ar KPR 19. pantu šie meitasuzņēmumi nav ietverti prudenciālās konsolidācijas tvērumā, jo tie nav būtiski, vai tāpēc, ka lielākā grupā ietilpstošu iestāžu gadījumā tie ir nevis iestādes, bet galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi. Postenī “Asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi” iestādes iekļauj ar proporcionālās konsolidācijas metodi neizslēgtās atlikumu un darījumu daļas ar kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas ietilpst grupā, kurai pieder attiecīgā sabiedrība.

290. Postenī “Saņemtās aizdevumu apņemšanās, finanšu garantijas un citas apņemšanās” uzrādāmā summa ir summa, ko veido saņemto aizdevumu un citu apņemšanos “nominālvērtība” un saņemto finanšu garantiju “garantijas maksimālā vērā ņemamā vērtība”, kā noteikts 119. punktā.

291. “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu uzkrāto vērtības samazinājumu un patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā” uzrāda tikai ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, kā noteikts šīs daļas 69.–71. punktā. “Uzkrājumi ieņēmumus nenesošiem ārpusbilances riska darījumiem” ietver šīs daļas 11., 106. un 111. punktā noteiktos uzkrājumus riska darījumiem, kuri saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir ieņēmumus nenesoši.

292. “Peļņa vai zaudējumi, pārtraucot atzīt nefinanšu aktīvus” ietver visu ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem. Šajā postenī iekļauj ar saistītām personām noslēgto darījumu radīto peļņu un zaudējumus saistībā ar atzīšanas pārtraukšanu nefinanšu aktīviem, kas ietilpst kādā no šiem peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem:

293. “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu vērtības samazinājums vai (–) vērtības samazinājuma apvērse” ietver šīs daļas 51.–53. punktā noteiktos ar vērtības samazinājumu saistītos zaudējumus par riska darījumiem, kuri saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu ir ieņēmumus nenesoši. “Ieņēmumus nenesošo riska darījumu uzkrājumi vai (–) uzkrājumu apvērse” ietver šīs daļas 50. punktā noteiktos uzkrājumus ārpusbilances riska darījumiem, kuri ir ieņēmumus nenesoši, kā minēts šīs daļas 213.–239. punktā.

294. Iestādes, atspoguļojot stāvokli pārskata sniegšanas datumā, sniedz sīku informāciju par meitasuzņēmumiem, kopuzņēmumiem un asociētajiem uzņēmumiem, kas atbilstoši grāmatvedības konsolidācijas tvērumam tiek pilnā apmērā vai proporcionāli konsolidēti, kā arī par sabiedrībām, kas saskaņā ar šīs daļas 4. punktu figurē postenī “Ieguldījumi meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos”, tostarp sabiedrības, kurās veiktie ieguldījumi tiek turēti pārdošanai atbilstoši 5. SFPS. Datus sniedz par visām sabiedrībām neatkarīgi no darbības, ko tās veic.

295. Šajā veidnē neuzrāda kapitāla vērtspapīru instrumentus, kas neatbilst kritērijiem klasificēšanai par ieguldījumiem meitasuzņēmumos, kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos un pārskatus sniedzošās iestādes īpašumā esošajām šīs iestādes akcijām (“Pašu akcijas”).

296. Par katru sabiedrību sniedz turpmāk minēto informāciju (III un IV pielikumā, kā arī šajā pielikumā turpmāk minētajām prasībām ir šeit sniegtā nozīme):

297. Par katru instrumentu sniedz šādu informāciju:

298. Šajā veidnē sniedz informāciju par amortizētajās izmaksās novērtēto finanšu instrumentu patieso vērtību, izmantojot 13. SFPS 72., 76., 81. un 86. punkta hierarhiju. Ja valsts VPGP, kuru pamatā ir BPD, arī ir paredzēts patiesajā vērtībā novērtētos aktīvus sadalīt pa dažādiem patiesās vērtības līmeņiem, iestādes, uz kurām attiecas valsts VPGP, arī izmanto šo veidni.

299. Šajā veidnē sniedz informāciju par iespējas novērtēt patiesajā vērtībā izmantojumu attiecībā uz finanšu aktīviem un saistībām, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

300. “Hibrīdlīgumi” attiecībā uz saistībām ietver hibrīdu finanšu instrumentu uzskaites vērtību, kuri kopumā klasificēti finanšu saistību uzskaites portfelī, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tādējādi šajā postenī uzrāda visus nesadalītos hibrīdinstrumentus.

301. Postenī “Kredītriska pārvaldība” uzrāda uzskaites vērtību instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo to kredītrisks tiek ierobežots ar kredītu atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā saskaņā ar 9. SFPS 6.7. punktu.

302. Posteņos “Pamatlīdzekļi”, “Ieguldījumu īpašums” un “Citi nemateriālie aktīvi” vērtības uzrāda, ievērojot to novērtējumā izmantotos kritērijus.

303. “Citi nemateriālie aktīvi” ietver visus tos nemateriālos aktīvus, kas nav nemateriālā vērtība (goodwill). Programmatūras aktīvus uzrāda postenī “Citi nemateriālie aktīvi” vai postenī “Pamatlīdzekļi” saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu.

303i. Ja iestāde uzņemas nomnieka lomu, tā sniedz atsevišķu informāciju par nomas aktīviem (lietošanas tiesību aktīvi).

304. Šajā veidnē atspoguļo posteņa “Uzkrājumi” izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā un perioda beigās pa izmaiņu veidiem, izņemot atbilstoši 9. SFPS novērtētos uzkrājumus, kurus uzrāda 12. veidnē.

305. Postenī “Citas sniegtās apņemšanās un garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 37. SGS, un sniegtās garantijas, kas novērtētas saskaņā ar 4. SFPS” uzrāda uzkrājumus, kas novērtēti atbilstoši 37. SGS, un kredītzaudējumus par finanšu garantijām, kas atbilstoši 4. SFPS tiek uzskatītas par apdrošināšanas līgumiem.

306. Šajās veidnēs sniedz apkopoto informāciju par visiem iestādes definēto pabalstu plāniem. Ja ir vairāk nekā viens definēto pabalstu plāns, uzrāda kopsummu par visiem plāniem.

307. Veidnē “Definētu pabalstu plānu neto aktīvu un saistību komponenti” atspoguļo saskaņošanu attiecībā uz kopējo pašreizējo vērtību visām definēto pabalstu neto saistībām (aktīviem), kā arī atlīdzības tiesībām (19. SGS 140. a), b)).

308. “Neto definētu pabalstu aktīvi” to pārpalikuma gadījumā ir pārpalikuma summas, ko atzīst bilancē, jo tās neietekmē limiti, kas noteikti 19. SGS 63. punktā. Šā posteņa summu un summu, kas atzīta izziņas postenī “Par aktīviem atzīto atlīdzības tiesību patiesā vērtība”, iekļauj bilances postenī “Citi aktīvi”.

309. Veidnē “Izmaiņas definēto pabalstu plānu saistībās” atspoguļo izmaiņas starp visu iestādes definēto pabalstu saistību kopējās pašreizējās vērtības sākuma un beigu saldo. Katra 19. SGS 141. punktā uzskaitītā elementa ietekmi attiecīgajā periodā uzrāda atsevišķi.

310. Summai, kas definēto pabalstu saistību izmaiņu veidnē uzrādīta postenī “Beigu atlikums (pašreizējā vērtība)”, ir jābūt vienādai ar summu “Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība”.

311. Uzrādot personāla izdevumus pēc pabalstu veidiem, jēdzieniem ir šādas nozīmes:

311i. Uzrādot personāla izdevumus pēc atalgojuma kategorijas un personāla kategorijas, izmanto šādas definīcijas:

311ii. “Personāla skaits” ietver personāla skaitu atsauces datumā, kas izteikts pilnslodzes ekvivalentos (FTE), plus locekļu skaits vadības struktūrā, kas izteikts kā darbinieku skaits prudenciālai (KPR) konsolidācijai. No minētajiem atsevišķi uzrāda identificēto darbinieku skaitu un vadības struktūras kā pārvaldības veicējas un tās augstākā līmeņa vadības pārstāvju skaitu, kā arī pārstāvju skaitu vadības struktūrā kā uzraudzības veicējā.

312. “Finanšu saistības, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā” ietver peļņu vai zaudējumus, ko rada emitentu pašu kredītriska izmaiņas attiecībā uz saistībām, kas tiek novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tikai tādā gadījumā, ja pārskatus sniedzošā iestāde ir izvēlējusies atzīt tos peļņas vai zaudējumu aprēķinā, jo atzīšana pārējos apvienotajos ienākumos radītu vai palielinātu uzskaites neatbilstību.

313. Peļņu vai zaudējumus saistībā ar nefinanšu aktīvu atzīšanas pārtraukšanu uzrāda sadalījumā pa aktīvu veidiem. Katrā rindā uzrāda peļņu vai zaudējumus no aktīviem, kuru atzīšana pārtraukta. Postenī “Citi aktīvi” uzrāda citus materiālo aktīvus, nemateriālos aktīvus un ieguldījumus, kas nav uzrādīti citur.

314. Citus darbības ienākumus un izdevumus uzrāda sadalījumā pa šādiem posteņiem: patiesās vērtības korekcijas materiālajiem aktīviem, kas tiek novērtēti, izmantojot patiesās vērtības modeli; ieguldījumu īpašumu nomas ienākumi un tiešie operacionālie izdevumi; ienākumi un izdevumi par operatīvo nomu, izņemot ieguldījumu īpašumus; pārējie darbības ienākumi un izdevumi.

315. Postenī “Operatīvā noma, izņemot ieguldījumu īpašumus” ailē “Ienākumi” uzrāda ieņēmumus, ko iestāde guvusi, un ailē “Izdevumi” – izmaksas, kas iestādei radušās iznomātājas statusā operatīvās nomas darbībās ar aktīviem, kuri nav klasificēti kā ieguldījumu īpašums. Izmaksas, kas iestādei radušās nomnieces statusā, iekļauj postenī “Citi administratīvie izdevumi”.

316. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas, pārtraucot atzīt un pārvērtējot turēto zeltu, citus dārgmetālus un citas preces, kuru novērtējums ir patiesā vērtība mīnus pārdošanas izmaksas, uzrāda posteņos “Citi darbības ienākumi – citi” vai “Citi darbības izdevumi – citi”.

317. Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā katram pašu kapitāla komponentam atspoguļo izmaiņas starp uzskaites vērtību perioda sākumā (sākuma atlikums) un perioda beigās (beigu atlikums).

318. “Pārvedumi starp pašu kapitāla komponentiem” ietver visas pašu kapitāla ietvaros pārvestās summas, tostarp tādas atzīšanas pārtraukšanas rezultātā uz citiem pašu kapitāla komponentiem pārvestās summas kā peļņa un zaudējumi, ko paša kredītrisks rada attiecībā uz saistībām, kas novērtētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un patiesās vērtības kumulatīvās izmaiņas kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos.

319. 23. veidnē ir sniegta papildu informācija par aizdevumiem un avansiem, izņemot aizdevumus un avansus, kas klasificēti kā naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi, kā tirdzniecībai turēti aktīvi, kā tirdzniecības finanšu aktīvi un kā tirdzniecībai turēti parāda instrumenti.

320. Lai noteiktu “instrumentu skaitu”, par instrumentu uzskata banku produktu ar atlikumu un attiecīgā gadījumā – kredītlimitu, kas parasti ir saistīts ar kontu. Riska darījumu ar konkrētu darījuma partneri var veidot vairāki instrumenti. Instrumentu skaitu nosaka, balstoties uz veidu, kādā attiecīgā iestāde pārvalda riska darījumus. Instrumentu skaitu norāda atsevišķi riska darījumiem, kas ir pirmstiesas statusā, un riska darījumiem, par kuriem uzsākta tiesvedība, kā definēts šīs daļas 321. un 322. punktā.

321. Riska darījums ir “pirmstiesas statusā”, ja debitoram ir oficiāli paziņots, ka iestāde uzsāks tiesvedību pret debitoru konkrētā laikposmā, ja netiks izpildītas konkrētas līgumiskās vai citas maksājumu saistības. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad līgumu ir izbeigusi pārskatus sniedzošā iestāde, jo debitors ir formāli pārkāpis attiecīgā līguma noteikumus, un tam par to ir attiecīgi paziņots, bet iestāde vēl nav oficiāli uzsākusi tiesvedību pret debitoru. Riska darījumus, kas klasificēti “pirmstiesas statusā” var pārklasificēt, ja atlikumi ir samaksāti vai ja tie nonāk tiesvedības statusā, kā definēts nākamajā punktā.

322. Riska darījums ir “tiesvedības statusā”, ja pret debitoru ir uzsākta oficiāla tiesvedība. Tas ietver gadījumus, kad procedūras tiesa ir apstiprinājusi, ka ir notikusi oficiāla tiesvedība, vai tiesu sistēmai ir paziņots par nodomu uzsākt tiesvedību.

323. “Nenodrošināti aizdevumi un avansi bez garantijām” attiecas uz riska darījumiem, par kuriem nav nedz ieķīlāts nodrošinājums, nedz saņemtas finanšu garantijas; nav ietverta daļēji nodrošināta vai daļēji garantēta riska darījuma nenodrošinātā daļa.

324. Aizdevumus un avansus, kuru uzkrātais seguma rādītājs pārsniedz 90 %, uzrāda atsevišķi. Šajā nolūkā “uzkrātais seguma rādītājs” ir attiecība starp uzkrāto samazināto vērtību, tas ir, skaitītājs ir patiesās vērtības uzkrātās negatīvās izmaiņas kredītriska dēļ saistībā ar aizdevumu vai avansu, un saucējs – minētā aizdevuma vai avansa bruto uzskaites vērtība.

325. Aizdevumus, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kā definēts šīs daļas 86. punkta a) apakšpunktā un 87. punktā, kā arī komerciālos nekustamā īpašuma aizdevumus, kā definēts šīs daļas 239ix. punktā, uzrāda sadalījumā pēc aizdevuma/nodrošinājuma attiecības (aizdevuma un ķīlas vērtības attiecība), kā definēts šīs daļas 239x. punktā.

326. Informāciju par turēto nodrošinājumu un saņemtajām garantijām par aizdevumiem un avansiem uzrāda saskaņā ar šīs daļas 239. punktu. Līdz ar to gan nodrošinājuma, gan garantiju uzrādīto summu kopsummas maksimālā robežvērtība ir attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtība. Papildus un atsevišķi uzrāda nekustamo īpašumu, kas ieķīlāts kā nodrošinājums.

327. Atkāpjoties no iepriekšējā punkta, “saņemtais nodrošinājums par aizdevumiem un avansiem – neierobežotas summas” atspoguļo saņemtā nodrošinājuma pilnu vērtību, kur attiecīgā riska darījuma uzskaites vērtībai maksimālā robežvērtība nav piemērota.

328. 24.1. veidnē ir sniegta saskaņošana starp aizdevumu un avansu krājumu sākuma un beigu bilanci, izņemot aizdevumus un avansus, kuri klasificēti kā naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi, kā tirdzniecības finanšu aktīvi un kā tirdzniecības vai pārdošanas nolūkā turēti aktīvi, kas ir klasificēti kā ieņēmumus nenesoši saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu vai 260. punktu, un kuri ir uzrādīti 18. veidnē. Ieņēmumus nenesošo aizdevumu un avansu ienākošās un izejošās naudas plūsmas sadala pa ienākošās vai izejošās naudas plūsmas veidiem.

329. Ieņēmumus nenesošo riska darījumu kategorijas ienākošās naudas plūsmas uzrāda saskaņā ar šīs daļas 239ii. līdz 239iii. punktu un 239vi. punktu, izņemot ienākošās naudas plūsmas kategorijā “pārdošanai turēti”, kas neietilpst šīs veidnes tvērumā. Ienākošās naudas plūsmas sadala pa ienākošās naudas plūsmas (izcelsmes) veidiem. Šajā kontekstā:

330. Atsevišķās rindās uzrāda šādus riska darījumus:

331. Izejošās naudas plūsmas no ieņēmumus nenesošo riska darījumu kategorijas uzrāda saskaņā ar šīs daļas 239iii. līdz 239vi. punktu un sadala pa izejošās naudas plūsmas veidiem (iemesliem). Šajā kontekstā “izejošā naudas plūsma norakstījumu rezultātā” atspoguļo norakstījumu summu, kas veikti attiecīgajā periodā, ko nevar saistīt ne ar vienu citu konkrētu izejošās naudas plūsmas veidu, un tā ietver arī norakstījumus saistībā ar to, ka pilnā apmērā beidzas visas pārskatus sniedzošās iestādes tiesības, beidzoties noilgumam, atlaižot parādu vai citādi attiecīgajā periodā.

332. Gadījumos, kad riska darījuma atzīšana tiek daļēji pārtraukta un atlikusī daļa ir pārklasificēta kā ieņēmumus nesoša, izejošo naudas plūsmu, kas attiecas uz pārklasifikāciju, un izejošo naudas plūsmu, kas attiecas uz atzīšanas pārtraukšanu, uzrāda kā atsevišķas izejošās naudas plūsmas. Attiecībā uz izejošajām naudas plūsmām, kuras rada nodrošinājuma likvidācija, riska darījumu pārdošana, riska pārvešana un nodrošinājuma iegūšana, uzrāda iegūtās neto kumulētās atgūtās summas. Ja brīdī, kad notika nodrošinājuma likvidācijas, riska darījumu pārdošana, riska pārvešana un nodrošinājuma iegūšana, tika veikta norakstīšana, minēto summu uzrāda kā daļu no attiecīgā izejošās naudas plūsmas veida.

333. “Neto kumulētās atgūtās summas” ir i) attiecīgi iekasētā naudas vai naudas ekvivalentu summa, no kuras atņemtas attiecīgās izmaksas (saistībā ar nodrošinājuma likvidācijām), riska darījumu pārdošanas summa un riska pārvešanas summa, ii) tāda nodrošinājuma vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī, kā definēts šīs daļas 175i. punktā, kas iegūts saistībā ar izejošajām naudas plūsmām, kas izriet no nodrošinājuma iegūšanas.

334. Izejošo naudas plūsmu, kas attiecas uz aizdevumiem un avansiem, kas kļuva ieņēmumus nenesoša attiecīgajā periodā un pēc tam vairs neatbilda kritērijiem, lai to klasificētu kā ieņēmumus nenesošu, uzrāda atsevišķi.

335. 24.2. veidnē ir ietverta saskaņošana starp atskaitījumu kontu sākuma un beigu bilanci un to krājumu patiesās vērtības uzkrātajām negatīvajām izmaiņām kredītriska rezultātā, kas attiecas uz aizdevumiem un avansiem, kuri ir vai bija pārklasificēti kā ieņēmumus nenesoši saskaņā ar šīs daļas 213. līdz 239. punktu vai 260. punktu, izņemot aizdevumus un avansus, kas klasificēti kā naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi vai kā pārdošanai turēti.

336. “Pieaugumi attiecīgajā periodā” ietver:

337. Papildus un atsevišķi norāda to pieauguma daļu, kas saistīts ar vērtības samazināšanos un uzkrātajām negatīvajām izmaiņām patiesajā vērtībā, kas iegrāmatota attiecībā pret uzkrātajiem procentiem.

338. “Samazinājumi attiecīgajā periodā” ietver:

339. Atsevišķi uzrāda šādus posteņus:

340. 24.3. veidni izmanto, lai uzrādītu norakstījumus, kā definēts šīs daļas 74. punktā tiktāl, ciktāl tie i) tika veikti attiecīgajā periodā (ienākošās naudas plūsmas) un ii) attiecas uz aizdevumiem un avansiem, kas klasificēti kā ieņēmumus nenesoši saskaņā ar šīs daļas 213.–239. punktu vai 260. punktu, izņemot aizdevumus un avansus, kas klasificēti kā tirdzniecībai turēti, tirdzniecības finanšu aktīvi vai pārdošanai turēti. Uzrāda gan daļējus, gan pilnīgos norakstījumus. No minētajiem norakstījumiem atsevišķi uzrāda tos, kas attiecināmi uz tiem, par kuriem zaudētas tiesības juridiski atgūt riska darījumu vai tā daļu.

341. “Nodrošinājums, kas iegūts ar pārņemšanu”, ietver gan aktīvus, kurus debitors bija ieķīlājis kā nodrošinājumu, gan aktīvus, kurus debitors nebija ieķīlājis kā nodrošinājumu, bet kuri tika iegūti apmaiņā pret parāda dzēšanu – brīvprātīgi vai tiesvedības ietvaros.

342. 25.1. veidni izmanto, lai uzrādītu sākuma bilances saskaņošanu finanšu gada sākumā un nodrošinājuma, kas iegūts ar pārņemšanu, krājumu beigu bilanci, kas nav nodrošinājums, kurš klasificēts kā pamatlīdzekļi. Turklāt minētajā veidnē sniedz informāciju par attiecīgo “parāda atlikuma samazinājumu” un tāda nodrošinājuma vērtību sākotnējās atzīšanas brīdī, kas iegūts ar pārņemšanu.

343. “Parāda atlikuma samazinājums” ir tāda riska darījuma bruto uzskaites vērtība, kura atzīšana bilancē tika pārtraukta apmaiņā pret nodrošinājumu, kas iegūts ar pārņemšanu, konkrētajā apmaiņas brīdī, un saistītie vērtības samazinājumi un patiesās vērtības negatīvās izmaiņas kredītriska rezultātā, kas uzkrātas attiecīgajā brīdī. Ja apmaiņas brīdī tika veikts norakstījums, minēto summu uzskata arī par daļu no parāda atlikuma samazinājuma. Atzīšanas pārtraukšanu bilancē, kas notikusi citu iemeslu dēļ, piemēram, naudas iekasēšana, neuzrāda.

344. Postenim “Vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī” ir tāda pati nozīme, kas aprakstīta šīs daļas 175i. punktā.

345. Attiecībā uz “ienākošajām naudas plūsmām attiecīgajā periodā”

346. Attiecībā uz “izejošajām naudas plūsmām attiecīgajā periodā”

347. Ja nodrošinājums tika pārdots par naudu, postenis “Izejošā naudas plūsma, par kuru tika iekasēta nauda” ir līdzvērtīgs posteņu “Iekasētā nauda bez izmaksām” un “Peļņa/(-)zaudējumi no nodrošinājuma pārdošanas, kas iegūts ar pārņemšanu” summai. “Iekasētā nauda bez izmaksām” nozīmē saņemto naudas summu bez darījuma izmaksām, piemēram, aģentiem maksātajiem honorāriem un komisijas, nodokļu un nodevu maksājumiem. “Peļņa/(-) zaudējumi no nodrošinājuma pārdošanas, kas iegūts ar pārņemšanu” nozīmē starpību starp nodrošinājuma uzskaites vērtību, kas novērtēta atzīšanas pārtraukšanas dienā, un saņemto naudas summu bez darījuma izmaksām. Ja ir veikta nodrošinājuma aizstāšana ar finanšu instrumentiem, kā aprakstīts šīs daļas 346. punktā, uzrāda piešķirtā finansējuma uzskaites vērtību.

348. Nodrošinājumu, kas iegūts ar pārņemšanu, uzrāda, to sadalot pēc laika, kopš kura nodrošinājums ir atzīts iestādes bilancē.

349. Uzrādot nodrošinājumu, kas iegūts pēc laika, kopš kura nodrošinājums ir atzīts iestādes bilancē, nodrošinājuma “novecošanu” bilancē, tas ir, pāreju starp iepriekš definētām laika grupām, neuzrāda ne kā ienākošo, ne kā izejošo naudas plūsmu.

350. 25.2. veidnē ietver nodrošinājuma, kas iegūts ar pārņemšanu, sadalījumu, kā definēts šīs daļas 341. punktā, pēc iegūtā nodrošinājuma veida. Minētā veidne atspoguļo nodrošinājumu, kas atsauces datumā ir atzīts bilancē, neatkarīgi no tā, kurā laika brīdī tas tika iegūts. Turklāt minētā veidne sniedz informāciju par saistīto “parāda atlikuma samazinājumu” un “vērtību sākotnējā atzīšanas brīdī”, kā definēts šīs daļas 343. un 344. punktā, un par nodrošinājumu skaitu, kas iegūts ar pārņemšanu un atsauces datumā atzīts bilancē. Nodrošinājumu skaitu, kuri iegūti ar pārņemšanu, aprēķina neatkarīgi no nodrošinājuma uzskaites vērtības, un tas var būt viens vai vairāki katram riska darījumam, kura atzīšana bilancē tika pārtraukta apmaiņā pret nodrošinājumu, kas iegūts ar pārņemšanu.

351. Nodrošinājuma veidi ir tie, kas minēti šīs daļas 173. punktā, izņemot b) apakšpunkta i) punktā minētos.

352. Attiecībā uz nodrošinājumu nekustamā īpašuma veidā, atsevišķās rindās uzrāda šādu informāciju:

353. 25.3.veidnē sniedz informāciju par nodrošinājumu, kas iegūts ar pārņemšanu, kurš klasificēts kā pamatlīdzekļi. Turklāt minētajā veidnē sniedz informāciju par saistīto “parāda atlikuma samazinājumu” un “nodrošinājuma vērtību sākotnējās atzīšanas brīdī”, kā definēts šīs daļas 343. un 344. punktā.

354. Informāciju sniedz par nodrošinājuma krājumu atsauces datumā, neatkarīgi no tā, kurā laika brīdī tas tika iegūts, un par ienākošajām naudas plūsmām saistībā ar jauno nodrošinājumu, kas iegūts ar pārņemšanu, periodā starp atsauces perioda sākumu un beigām, un kas atsauces datumā joprojām ir atzīts bilancē. Attiecībā uz “parāda atlikuma samazinājumu”“kopsumma” atspoguļo parāda atlikuma samazinājumu saistībā ar nodrošinājumu atsauces datumā, un “ienākošās naudas plūsmas saistībā ar jaunu nodrošinājumu, kas iegūts ar pārņemšanu” atspoguļo parāda atlikuma samazinājumu saistībā ar nodrošinājumu, kas tika iegūts attiecīgajā periodā.

355. 26. veidnē ietver detalizētu informāciju par aizdevumiem un avansiem, kas klasificēti kā pārskatīti saskaņā ar šīs daļas 240. līdz 268. punktu, izņemot instrumentus, kas klasificēti kā naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi vai kā pārdošanai turēti. Pārskatītus riska darījumus, kuri attiecas vai nu uz iepriekšējo noteikumu grozījumiem vai uz grūtību skarta parāda līguma pilnīgu vai daļēju refinansēšanu, kā definēts šīs daļas 241. punktā, sadala pa konkrētākiem pārskatīšanas pasākumu veidiem.

356. “Instrumentu skaitu” nosaka, kā definēts šīs daļas 320. punktā.

357. Riska darījumu, kuriem piemēro pārskatīšanas pasākumus, bruto uzskaites vērtību ietver kategorijā, kas atspoguļo pārskatīšanas pasākuma veidu. Ja riska darījumam ir piemēroti vairāki pārskatīšanas pasākumi, riska darījumu, kuriem piemēro pārskatīšanas pasākumus, bruto uzskaites vērtību piešķir visbūtiskākajam pārskatīšanas pasākuma veidam. To nosaka, pamatojoties uz pārskatīšanas pasākuma veidu, kuram ir vislielākā ietekme uz pārskatītā riska darījuma neto pašreizējo vērtību, vai izmantojot citas metodes, kuras uzskata par piemērojamām.

358. Pārskatīšanas pasākumu veidi ir šādi:

359. Ja pārskatīšanas pasākumi ietekmē kāda riska darījuma bruto uzskaites vērtību, uzrāda minēto bruto uzskaites vērtību atsauces datumā, t. i., pēc pārskatīšanas pasākuma piemērošanas. Refinansēšanas gadījumā uzrāda bruto uzskaites vērtību, kāda ir jaunajam līgumam (“refinansēšanas parāds”), kas noslēgts uzskatāma refinansēšanas darījuma ietvaros, kā arī vecā, atmaksātā līguma bruto uzskaites vērtību, kas vēl nav nokārtota.

360. Atsevišķās rindās uzrāda šādus posteņus:

361. Riska darījumus, kuriem pārskatīšanas pasākumi ir piešķirti kopš pēdējā finanšu gada beigām, uzrāda atsevišķās ailēs.

362. 47. veidnē sniegtā informācija attiecas uz aizdevumiem un avansiem, izņemot aizdevumus un avansus, kuri klasificēti kā naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi, kas tirdzniecībai turēti, tirdzniecības finanšu aktīvi vai pārdošanai turēti.

363. “Vidējo svērto laiku kopš termiņa datuma (gados)” aprēķina kā tādu riska darījumu kavēto maksājumu dienu skaita vidējo svērto lielumu, kuri klasificēti kā ieņēmumus nenesoši saskaņā ar šīs daļas 213. līdz 239. punktu vai 260. punktu atsauces datumā. Attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem riska darījumiem, kuriem nav kavēts maksāšanas termiņš, šajā aprēķinā kavētās dienas ir nulle. Riska darījumus sver ar bruto uzskaites vērtību, kas novērtēta atsauces datumā. Vidējo svērto laiku kopš kavētā datuma izsaka gados (ar decimāldaļām).

364. Uzrāda turpmāk minēto informāciju par tiesvedības procedūru rezultātiem attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem aizdevumiem un avansiem, kas pabeigtas attiecīgajā periodā:

1. 2. un 3. tabulā ir atspoguļots savietojums starp riska darījumu kategorijām, kuras jāizmanto kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar KPR, un darījuma partneru sektoriem, kas izmantoti FINREP tabulās.