37. pants Aizliegums personām, kas nav maksājumu pakalpojumu sniedzēji, sniegt maksājumu pakalpojumus, un paziņošanas pienākums

Dalībvalstis aizliedz fiziskām vai juridiskām personām, kas nav maksājumu pakalpojumu sniedzēji un ir nepārprotami izslēgtas no šīs direktīvas darbības jomas, sniegt maksājumu pakalpojumus.

Dalībvalstis prasa, lai pakalpojumu sniedzēji, kas veic kādu no 3. panta k) punkta i) vai ii) apakšpunktā minētajām darbībām vai abas, attiecībā uz ko iepriekšējo 12 mēnešu laikā izpildīto maksājumu darījumu kopējā vērtība pārsniedz EUR 1 miljonu, nosūtītu paziņojumu kompetentajām iestādēm, iekļaujot aprakstu par piedāvātajiem pakalpojumiem un norādot, saskaņā ar kuru no 3. panta k) punkta i) un ii) apakšpunktā minēto izslēgšanu darbība veicama.

Dalībvalstis prasa, lai pakalpojumu sniedzēji, kas veic 3. panta l) punktā minētās darbības, nosūtītu paziņojumu kompetentajām iestādēm un sniegtu kompetentajām iestādēm ikgadēju revīzijas atzinumu, apliecinot, ka darbība atbilst ierobežojumiem, kas izklāstīti 3. panta l) punktā.

Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, kompetentās iestādes informē EBI par pakalpojumiem, kas paziņoti, ievērojot 2. un 3. punktu, norādot, saskaņā ar kuru izslēgšanu šī darbība tiek sniegta.

Tās darbības aprakstu, kura paziņota saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu, dara publiski pieejamu 14. un 15. pantā paredzētajos reģistros.