KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2024/856 (2023. gada 1. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti uzraudzības satricinājuma scenāriji, kopējie modelēšanas un parametru pieņēmumi un tas, kas ir ievērojams samazinājums (Dokuments attiecas uz EEZ)
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2024/856
(2023. gada 1. decembris),
ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti uzraudzības satricinājuma scenāriji, kopējie modelēšanas un parametru pieņēmumi un tas, kas ir ievērojams samazinājums
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (1), un jo īpaši tās 98. panta 5.a punkta trešo daļu,
tā kā:
(1)
Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) ir noteikusi uzraudzības satricinājuma scenārijus (2), un tie ir atspoguļoti Eiropas Banku iestādes Pamatnostādnēs par procentu likmes riska pārvaldību, kas izriet no netirdzniecības portfeļa darbībām (3), kuras piemēro no 2019. gada 30. jūnija. Ir lietderīgi šajā regulā izklāstītos uzraudzības satricinājumu scenārijus balstīt uz minēto specifikāciju un metodiku.
(2)
Lai aprēķinātu pašu kapitāla ekonomisko vērtību un neto procentu ienākumus, ir jāprecizē kopēji modelēšanas un parametru pieņēmumi, kas iestādēm būtu jāizmanto. Šajā nolūkā, lai aprēķinātu neto procentu ienākumus, būtu jāizmanto pieņēmums par nemainīgu bilanci viena gada laikposmā, savukārt, lai aprēķinātu pašu kapitāla ekonomisko vērtību, būtu jāizmanto pieņēmums par vērtības samazināšanas bilanci, ja pozīcijas, kuru termiņš beidzas, netiek aizstātas. Šo pieņēmumu mērķis ir nodrošināt labu līdzsvaru attiecībā uz aprēķinu precizitāti, aplēšu ticamību un darbības sarežģītību.
(3)
Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp rezultātu salīdzināmības nodrošināšanu un elastības nodrošināšanu, kas nepieciešams ilgtermiņa perspektīvas un raksturīgās darbības sarežģītības dēļ, neto procentu ienākumu aprēķinā būtu jāiekļauj komerciālās rezerves un likmju starpību sastāvdaļas, bet pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķināšanai iestādēm būtu jāievēro sava iekšējās pārvaldības un mērīšanas pieeja procentu likmju riskam netirdzniecības portfelī.
(4)
Saskaņā ar BCBS standartiem visās anomālo vērtību pārbaudēs, kas noteiktas papildus pašu kapitāla ekonomiskās vērtības pārbaudei, – nolūkā noteikt anomālas bankas –, būtu jāizmanto tāda robežvērtība, kas ir vismaz tikpat stingra kā tā, ko piemēro pašu kapitāla ekonomiskās vērtības pārbaudei (15 % no pirmā līmeņa kapitāla). Minētajai robežvērtībai faktiski būtu jāatspoguļo pašreizējie apstākļi prudenciāli pamatotā un samērīgā veidā, tādējādi veicinot juridisko noteiktību un panākot saskaņošanu visā Savienībā, ņemot vērā arī to, ka pašu kapitāla ekonomiskās vērtības un neto procentu ienākumu robežvērtību pārsniegšana anomālo vērtību pārbaudēs neliks iestādēm obligāti pārkalibrēt savus iekšējos pasākumus, procesus vai mehānismus un atbilstošos modeļus un pieejas, ne arī nozīmēs uzraudzības pilnvaru automātisku īstenošanu, ja iestādes veiktā procentu likmju riska pārvaldība, ko rada netirdzniecības portfeļa darbības, ir atbilstoša un samērīga ar uzņēmējdarbības modeli un iestāde nav pārmērīgi pakļauta šādam riskam.
(5)
Lai anomālo vērtību uzraudzības pārbaudei nodrošinātu saskaņotas metodikas attiecībā uz to, kas ir neto procentu ienākumu ievērojams samazinājums pēkšņu un negaidītu procentu likmju izmaiņu rezultātā, būtu jāievieš atsauces robežvērtība, kas ir vismaz tikpat stingra kā robežvērtība pašu kapitāla ekonomiskās vērtības anomālo vērtību uzraudzības pārbaudei, kā arī neto procentu ienākumu aprēķināšanas specifikācija.
(6)
Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.
(7)
Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Ņemot vērā attiecībā uz katru valūtu c noteikto paralēlu, īstermiņa un ilgtermiņa “bezriska” procentu likmes satricinājumu apmēru, piemēro šādu sešu uzraudzības satricinājumu scenāriju parametrizāciju:
(2)SRP – Uzraudzības pārbaudes process – SRP31 – Procentu likmju risks bankas portfelī (saite).
(3) EBA/GL/2018/02, 2018. gada 18. jūlijs (saite).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/857 (2023. gada 1. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē standartizēto metodiku un vienkāršotu standartizēto metodiku tādu risku novērtēšanai, kas izriet no iespējamām procentu likmju izmaiņām, kuras ietekmē gan pašu kapitāla ekonomisko vērtību, gan iestādes netirdzniecības portfeļa darbību neto procentu ienākumus (OV L, 2024/857, 24.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2024/857/oj).
B daļa. Procentu likmju satricinājumu kalibrēšana valūtām, kas nav minētas A daļā
1)
Iestādes vispirms aprēķina dienas vidējo procentu likmi, apkopojot dienas bezriska procentu likmju 16 gadu laikrindas bez instrumentam vai uzņēmumam specifiskas kredītriska starpības vai likviditātes starpības katrai valūtai ar termiņu 3M, 6M, 1G, 2G, 5G, 7G, 10G, 15G un 20G, un pēc tam aprēķina vidējo aritmētisko procentu likmi katrai valūtai c visos novērojumos laikrindās un visiem termiņiem. Rezultāts ir viens mērs katrai valūtai.
2)
Ja saskaņā ar 1. punktu aprēķinātā vidējā procentu likme pirmajiem septiņiem gadiem ir lielāka par 700 bāzes punktiem, izmanto datus par pēdējiem 10 gadiem atkarībā no datu pieejamības. Ja saskaņā ar 1. punktu aprēķinātā vidējā procentu likme pirmajiem septiņiem gadiem ir vienāda ar vai mazāka par 700 bāzes punktiem, izmanto pilnas datu 16 gadu laikrindas.
3)
Paralēlo, īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmju satricinājumu valūtu dalījumā iegūst, piemērojot 1. tabulas attiecīgo globālā satricinājuma parametru vidējai procentu likmei, kas aprēķināta saskaņā ar 1. un 2. punktu.
Iestādes īstermiņa satricinājumam piemēro 100 bāzes punktu minimālo vērtību, kā arī mainīgo maksimālo robežvērtību 500 bāzes punktu apmērā, 400 bāzes punktu apmērā paralēlajam satricinājumam un 300 bāzes punktus ilgtermiņa satricinājumam.
5)
Pēc tam procentu likmju satricinājumu kopumu valūtu dalījumā noapaļo līdz tuvākajiem 50 bāzes punktiem.