2. pants 2.

centrālajai bankai;

publiskai iestādei, ja tā sniedz datus etalonu izstrādei, izstrādā etalonus vai kontrolē to izstrādi publiskas politikas nolūkā, tostarp saistībā ar pasākumiem nodarbinātības, saimnieciskās darbības un inflācijas jomā;

centrālajam darījumu partnerim (CCP), ja tas sniedz atsauces cenas vai norēķinu cenas, kuras izmanto CCP riska pārvaldības un norēķinu nolūkā;

Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļā uzskaitīto finanšu līgumu vienoto atsauces cenu noteikšanai;

presei, citiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem, ja tie etalonu tikai publicē vai tikai atsaucas uz to saistībā ar savu darbību žurnālistikas jomā, nekontrolējot šā etalona izstrādi;

fiziskai vai juridiskai personai, kas piešķir vai apsola piešķirt kredītu minētās personas ar tirdzniecību saistītās darbības, darījumdarbības vai profesionālās darbības gaitā, ja minētā persona publicē vai sabiedrībai dara pieejamu savas mainīgās vai fiksētās aizņēmuma likmes, kuras noteiktas ar iekšējiem lēmumiem un kuras piemēro tikai finanšu līgumiem, ko minētā persona ar attiecīgajiem klientiem noslēgusi tai pašā grupā;

preču etalonam, kas balstās uz tādu datu sniedzēju iesniegtajiem datiem, no kuriem lielākā daļa ir neuzraudzītās vienības, un attiecībā uz ko tādu finanšu instrumentu, kuros kā atsauce izmantots etalons, kopējā vidējā nominālā vērtība 12 mēnešu laikposmā nepārsniedz 200 miljonus EUR;

indeksa sniedzējam attiecībā uz tā izstrādātu indeksu, ja šis indeksa sniedzējs neapzinās un nav pamata pieņēmumam, ka tam būtu vajadzējis apzināties, ka minēto indeksu izmanto 3. panta 1. punkta 3. apakšpunktā minētajiem nolūkiem;

tūlītējam ārvalstu valūtas maiņas etalonam, ko Komisija izraudzījusies saskaņā ar 18.a panta 1. punktu.