11. pants
Emitēšana un atpirkšana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka elektroniskās naudas emitenti, saņemot naudas līdzekļus, emitē elektronisko naudu par nominālvērtību.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka pēc turētāja pieprasījuma elektroniskās naudas emitenti jebkurā laikā un par nominālvērtību atpērk turējumā esošās elektroniskās naudas monetāro vērtību.
3. Elektroniskās naudas emitenta un elektroniskās naudas turētāja līgumā skaidri un nepārprotami norāda atpirkšanas nosacījumus, tostarp ar to saistītos maksājumus, un elektroniskās naudas turētāju informē par šiem nosacījumiem, pirms viņš uzņemas saistības saskaņā ar līgumu vai piedāvājumu.
4. Maksu par atpirkšanu var piemērot vienīgi tad, ja tas paredzēts līgumā saskaņā ar 3. punktu, un vienīgi kādā no šiem gadījumiem:
a) ja atpirkšanu prasa pirms līguma termiņa beigām;
b) ja līgumā paredzēta tā beigu diena un ja elektroniskās naudas turētājs izbeidzis līgumu pirms minētās dienas; vai
c) ja atpirkšanu prasa vairāk nekā vienu gadu pēc līguma termiņa beigu dienas.
Šāda maksa ir samērīga ar faktiskajām izmaksām, kas ir radušās elektroniskās naudas emitentam, un atbilstoša tām.
5. Ja atpirkšanu prasa pirms līguma termiņa beigām, elektroniskās naudas turētājs var prasīt elektroniskās naudas pilnīgu vai daļēju atpirkšanu.
6. Ja elektroniskās naudas turētājs atpirkšanu prasa viena gada laikā pēc līguma termiņa beigu dienas:
a) atpērk turējumā esošās elektroniskās naudas kopējo monetāro vērtību; vai
b) ja elektroniskās naudas iestāde veic vienu vai vairākas darbības, kas uzskaitītas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā, un ja nav iepriekš zināms, kādu daļu no līdzekļiem tā izmantos kā elektronisko naudu, – atpērk visus elektroniskās naudas turētāja pieprasītos līdzekļus.
7. Neskarot 4., 5. un 6. punktu, atpirkšanas tiesības personām, kuras nav patērētāji un kuras pieņem elektronisko naudu norēķiniem, nosaka līgumiska vienošanās starp elektroniskās naudas emitētāju un minētajām personām.