I PIELIKUMS ENERGOINFRASTRUKTŪRAS PRIORITĀRIE KORIDORI UN JOMAS

1. Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā (NSI West Electricity): starpsavienojumi starp reģiona dalībvalstīm un Vidusjūras reģionu, tostarp Pireneju pussalu, jo īpaši lai integrētu no atjaunīgās enerģijas ražotu elektroenerģiju, stiprinātu iekšējā tīkla infrastruktūras ar mērķi veicināt reģiona tirgus integrāciju un izbeigt Īrijas izolētību, un lai nodrošinātu vajadzīgos atkrastes energotīklu pagarinājumus uz sauszemes un iekšzemes tīkla pastiprinājumus nolūkā nodrošināt pienācīgu un uzticamu pārvades tīklu un piegādāt atkrastē saražoto elektroenerģiju dalībvalstīm, kurām ir tikai sauszemes robežas.

2. Ziemeļu–dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos (NSI East Electricity): starpsavienojumi starp reģiona dalībvalstīm un Vidusjūras reģionu, lai integrētu no atjaunīgās enerģijas ražotu elektroenerģiju ar mērķi izbeigt Kipras izolētību, un lai nodrošinātu vajadzīgos atkrastes energotīklu pagarinājumus uz sauszemes un iekšzemes tīkla pastiprinājumus nolūkā nodrošināt pienācīgu un uzticamu pārvades tīklu un piegādāt atkrastē saražoto elektroenerģiju dalībvalstīm, kurām ir tikai sauszemes robežas.

3. Baltijas jūras enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns elektroenerģijas jomā (BEMIP Electricity): starpsavienojumi starp dalībvalstīm un iekšējām līnijām Baltijas jūras reģionā, lai sekmētu tirgus integrāciju, vienlaikus palielinot no atjaunīgās enerģijas ražotās enerģijas īpatsvaru reģionā.

4. Ziemeļu jūru atkrastes energotīkli (NSOG): atkrastes elektrotīkla pilnveidošana, integrēta atkrastes elektroenerģija, kā arī attiecīgā gadījumā ūdeņraža tīkla pilnveidošana un saistītie starpsavienotāji Ziemeļjūrā, Īrijas jūrā, Ķeltu jūrā, Lamanšā un kaimiņu ūdeņos, lai pārvadītu elektroenerģiju vai attiecīgā gadījumā ūdeņradi, kas iegūti no atjaunojamiem atkrastes energoavotiem, uz patēriņa centriem un krātuvēm vai palielinātu atjaunīgās enerģijas pārrobežu apmaiņu.

5. Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna atkrastes energotīkli (BEMIP offshore): atkrastes elektrotīkla pilnveidošana, integrēta atkrastes elektroenerģija, kā arī attiecīgā gadījumā ūdeņraža tīkla pilnveidošana un saistītie starpsavienotāji Baltijas jūrā un kaimiņu ūdeņos, lai pārvadītu elektroenerģiju vai attiecīgā gadījumā ūdeņradi, kas iegūti no atjaunojamiem atkrastes energoavotiem, uz patēriņa centriem un krātuvēm vai palielinātu atjaunīgās enerģijas pārrobežu apmaiņu.

6. Dienvidu un rietumu atkrastes energotīkli (SW offshore): atkrastes elektrotīkla pilnveidošana, integrēta atkrastes elektroenerģija, kā arī attiecīgā gadījumā ūdeņraža tīkla pilnveidošana un saistītie starpsavienotāji Vidusjūrā, tostarp Kadisas līcī, un kaimiņu ūdeņos, lai pārvadītu elektroenerģiju vai attiecīgā gadījumā ūdeņradi, kas iegūti no atjaunojamiem atkrastes energoavotiem, uz patēriņa centriem un krātuvēm vai palielinātu atjaunīgās enerģijas pārrobežu apmaiņu.

7. Dienvidu un austrumu atkrastes energotīkli (SE offshore): atkrastes elektrotīkla pilnveidošana, integrēta atkrastes elektroenerģija, kā arī attiecīgā gadījumā ūdeņraža tīkla pilnveidošana un saistītie starpsavienotāji Vidusjūrā, Melnajā jūrā un kaimiņu ūdeņos, lai pārvadītu elektroenerģiju vai attiecīgā gadījumā ūdeņradi, kas iegūti no atjaunojamiem atkrastes energoavotiem, uz patēriņa centriem un krātuvēm vai palielinātu atjaunīgās enerģijas pārrobežu apmaiņu.

8. Atlantijas okeāna atkrastes energotīkli: atkrastes elektrotīkla pilnveidošana vai integrēta atkrastes elektrotīkla pilnveidošana un saistītie starpsavienotāji Ziemeļatlantijas okeāna ūdeņos, lai pārvadītu elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem atkrastes energoavotiem, uz patēriņa centriem un krātuvēm un palielinātu elektroenerģijas pārrobežu apmaiņu.

9. Ūdeņraža starpsavienojumi Rietumeiropā (HI West): ūdeņraža infrastruktūra un gāzes infrastruktūras pārprofilēšana, kas tieši vai netieši (ar starpsavienojumu ar trešo valsti) veicina integrētas ūdeņraža maģistrāles izveidi, kura savieno reģiona valstis un nodrošina to konkrētās ūdeņraža infrastruktūras vajadzības, atbalstot Savienības mēroga tīkla izveidi ūdeņraža transportēšanai, un turklāt, attiecībā uz salām un salu sistēmām, samazinot to enerģētisko izolāciju, atbalstot inovatīvus un citus risinājumus, kuros iesaistītas vismaz divas dalībvalstis un kuriem ir būtiska pozitīva ietekme uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, un sniedzot būtisku ieguldījumu salu un Savienības energosistēmas ilgtspējā.

10. Ūdeņraža starpsavienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos (HI East): ūdeņraža infrastruktūra un gāzes infrastruktūras pārprofilēšana, kas tieši vai netieši (ar starpsavienojumu ar trešo valsti) veicina integrētas ūdeņraža maģistrāles izveidi, savieno reģiona valstis un nodrošina to konkrētās ūdeņraža infrastruktūras vajadzības, atbalsta Savienības mēroga tīkla izveidi ūdeņraža transportēšanai, un turklāt attiecībā uz salām un salu sistēmām samazina to enerģētisko izolāciju, atbalsta inovatīvus un citus risinājumus, kuros iesaistītas vismaz divas dalībvalstis un kuriem ir būtiska pozitīva ietekme uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, un sniedz būtisku ieguldījumu salu un Savienības energosistēmas ilgtspējā.

11. Baltijas jūras enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns ūdeņraža jomā (BEMIP Hydrogen): ūdeņraža infrastruktūra un gāzes infrastruktūras pārprofilēšana, kas tieši vai netieši (ar starpsavienojumu ar trešo valsti)veicina integrētas ūdeņraža maģistrāles izveidi, kura savieno reģiona valstis un nodrošina to konkrētās ūdeņraža infrastruktūras vajadzības, atbalstot Savienības mēroga tīkla izveidi ūdeņraža transportēšanai, un turklāt attiecībā uz salām un salu sistēmām samazina to enerģētisko izolāciju, atbalsta inovatīvus un citus risinājumus, kuros iesaistītas vismaz divas dalībvalstis un kuriem ir būtiska pozitīva ietekme uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, un sniedz būtisku ieguldījumu salu un Savienības energosistēmas ilgtspējā.

12. Viedo elektrotīklu ieviešana: ievieš viedo tīklu tehnoloģijas visā Savienībā, lai efektīvi integrētu visu elektrotīklam pieslēgto lietotāju paradumus un rīcību, jo īpaši elektroenerģijas ražošana lielos apjomos no atjaunojamiem vai decentralizētiem enerģijas avotiem un patērētāju pieprasījumreakcija, enerģijas uzkrāšana, elektriskie transportlīdzekļi un citi elastības avoti, un turklāt attiecībā uz salām un salu sistēmām samazina to enerģētisko izolāciju, atbalsta inovatīvus un citus risinājumus, kuros iesaistītas vismaz divas dalībvalstis un kuriem ir būtiska pozitīva ietekme uz 2030. gadam izvirzītajiem 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, un sniedz būtisku ieguldījumu salu un Savienības energosistēmas ilgtspējā.

13. Oglekļa dioksīda pārrobežu tīkls: tādas infrastruktūras izveide, kas paredzēta oglekļa dioksīda transportēšanai un uzglabāšanai starp dalībvalstīm un kaimiņu trešām valstīm un kas uztver un uzglabā oglekļa dioksīdu no rūpnieciskām iekārtām pastāvīgai ģeoloģiskai uzglabāšanai, kā arī oglekļa dioksīda izmantošanai sintētiskajām degvielgāzēm, tādējādi pastāvīgi neitralizējot oglekļa dioksīdu.

14. Gāzes viedie tīkli: viedo tīklu tehnoloģiju ieviešana visā Savienībā, lai gāzes tīklā efektīvi integrētu daudzus mazoglekļa, bet jo īpaši atjaunīgas gāzes avotus, atbalstītu tīkla pārvaldības inovatīvu un digitālu risinājumu apguvi un sekmētu viedu enerģētikas nozares integrāciju un pieprasījumreakciju, tostarp ar to saistīto fizisko modernizāciju, ja tas ir nepieciešams, lai darbotos aprīkojums un iekārtas mazoglekļa un jo īpaši atjaunīgo gāzu integrēšanai.