|
+II PIELIKUMS ENERGOINFRASTRUKTŪRAS KATEGORIJAS |
II PIELIKUMS ENERGOINFRASTRUKTŪRAS KATEGORIJAS
II PIELIKUMS ENERGOINFRASTRUKTŪRAS KATEGORIJAS Lai īstenotu I pielikumā uzskaitītās energoinfrastruktūras prioritātes, jāattīsta šādas energoinfrastruktūras kategorijas:
1)
elektroenerģija:
a)
augstsprieguma un ļoti augsta sprieguma gaisvadu elektropārvades līnijas, kas šķērso robežu vai stiepjas dalībvalsts teritorijā, tostarp ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās, ja tās projektētas 220 kV vai lielākam spriegumam, un apakšzemes un zemūdens elektropārvades kabeļlīnijas, ja tās projektētas 150 kV vai lielākam spriegumam. Dalībvalstīm un mazām izolētām sistēmām, kurās ir zemāka sprieguma vispārējā pārvades sistēma, minētās sprieguma robežvērtības ir vienādas ar augstāko sprieguma līmeni to attiecīgajās elektroenerģijas sistēmās;
b)
jebkurš aprīkojums vai iekārta, uz ko attiecas a) apakšpunktā minētā energoinfrastruktūras kategorija un kas nodrošina atkrastes atjaunīgās elektroenerģijas pārvadi no atkrastes energoražošanas objektiem (atkrastes atjaunīgās elektroenerģijas energoinfrastruktūra);
c)
individuāli vai agregēti enerģijas uzkrāšanas kompleksi, kas paredzēti enerģijas pastāvīgai vai pagaidu uzkrāšanai virszemes vai apakšzemes infrastruktūrā vai ģeoloģiskos objektos, ar noteikumu, ka tie ir tieši pieslēgti augstsprieguma elektropārvades līnijām un sadales elektrolīnijām, kas projektētas 110 kV vai lielākam spriegumam. Dalībvalstīm un mazām izolētām sistēmām, kurās ir zemāka sprieguma vispārējā pārvades sistēma, minētās sprieguma robežvērtības ir vienādas ar augstāko sprieguma līmeni to attiecīgajās elektroenerģijas sistēmās;
d)
jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai a), b) un c) apakšpunktā minētās sistēmas būtu ekspluatācijā drošas, neapdraudētas un efektīvas, tostarp aizsardzības, uzraudzības un vadības sistēmas visiem sprieguma līmeņiem un apakšstacijām;
e)
viedie elektrotīkli: jebkāds aprīkojums vai instalācija, digitālās sistēmas un komponenti, kas integrē informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), izmantojot operatīvas digitālās platformas, kontroles sistēmas un sensoru tehnoloģijas gan pārvades, gan vidējā un augstsprieguma sadales līmenī, lai nodrošinātu efektīvāku un intelektiskāku elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu, palielinātu spēju integrēt jaunus ražošanas, enerģijas uzkrāšanas un patēriņa veidus un veicinātu jaunus uzņēmējdarbības modeļus un tirgus struktūras, tostarp investīcijas salās un salu sistēmās, lai samazinātu enerģētisko izolāciju, atbalstītu inovatīvus un citus risinājumus, kuros iesaistītas vismaz divas dalībvalstis un kuriem ir būtiska pozitīva ietekme uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, un lai būtiski veicinātu salu un Savienības energosistēmas ilgtspēju;
f)
jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ietilpst a) apakšpunktā minētajā energoinfrastruktūras kategorijā un kam ir duāla funkcionalitāte: starpsavienojumu un atkrastes tīkla pieslēguma sistēma no atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanas objektiem uz divām vai vairākām dalībvalstīm un trešām valstīm, kas piedalās Savienības sarakstā esošajos projektos, tostarp šā aprīkojuma pagarināšana uz sauszemes līdz pirmajai sauszemes pārvades sistēmas apakšstacijai, kā arī jebkāds aprīkojums vai iekārta atkrastes tuvumā, kas ir būtisks drošai, neapdraudētai un efektīvai ekspluatācijai, ietverot aizsardzības, uzraudzības un vadības sistēmas un vajadzīgās apakšstacijas, ja tās arī nodrošina tehnoloģiju sadarbspēju, t.sk. saskarņu saderību starp dažādām tehnoloģijām (atjaunīgās enerģijas atkrastes tīkli);
2)
viedie gāzes tīkli: jebkurš turpmāk nosauktais aprīkojums vai iekārta, kuras mērķis ir darīt iespējamu un sekmēt daudzveidīgu mazoglekļa un jo īpaši atjaunīgo gāzu. tostarp biometāna vai ūdeņraža, integrāciju gāzes tīklā: digitālas sistēmas un komponenti, kas ietver IKT, kontroles sistēmas un sensoru tehnoloģijas, lai būtu iespējama gāzes ražošanas, pārvades, sadales, uzglabāšanas un patēriņa gāzes tīklā interaktīva un intelektiska uzraudzība, mērījumi, kvalitātes kontrole un vadība. Turklāt šādi projekti var ietvert arī aprīkojumu, kas nodrošina reversās plūsmas no sadales uz pārvades līmeni, tostarp saistīto fizisko modernizāciju, ja tas ir nepieciešams aprīkojuma un iekārtu darbībai mazoglekļa un jo īpaši atjaunīgo gāzu integrēšanai;
3)
ūdeņradis:
a)
pārvades cauruļvadi ūdeņraža transportēšanai, galvenokārt augstsprieguma apstākļos, tostarp šim nolūkam pārveidota dabasgāzes infrastruktūra, kas nodrošina pārredzamu un nediskriminējošu piekļuvi vairākiem tīkla lietotājiem;
b)
uzglabāšanas kompleksi, kas savienoti ar a) apakšpunktā minētajiem augstspiediena ūdeņraža cauruļvadiem;
c)
sašķidrināta ūdeņraža un citās ķīmiskās vielās esoša ūdeņraža pieņemšanas, uzglabāšanas un regazifikācijas vai dekompresijas kompleksi ūdeņraža ievadīšanai, attiecīgā gadījumā, tīklā;
d)
jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai ūdeņraža sistēma būtu ekspluatācijā droša, neapdraudēta un efektīva vai lai nodrošinātu divvirzienu plūsmas jaudu, tostarp kompresoru stacijas;
e)
jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ļauj izmantot ūdeņradi vai no ūdeņraža iegūtas degvielas transporta nozarē TEN-T pamattīklā, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 ( 11 ) III nodaļu. Jebkurš no a) līdz d) apakšpunktā minētajiem aktīviem var būt no jauna būvēts aktīvs vai aktīvs, kas pārprofilēts no dabasgāzei uz ūdeņradim vai abām minētajām gāzēm paredzētu aktīvu;
4)
elektrolīzeru iekārtas:
a)
elektrolīzeri:
i)
ar vismaz 50 MW jaudu, ko nodrošina viens elektrolīzeris vai vairāku elektrolīzeru kopums, kurš veido vienu, koordinētu projektu;
ii)
kuros ražošana atbilst prasībai dzīves ciklā aiztaupīt 70 % siltumnīcefekta gāzu emisiju attiecībā pret fosilo kurināmo komparatoru 94g CO2eq/MJ, kā noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 2. punktā un V pielikumā. Dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu aprēķina, izmantojot metodiku, kas minēta Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 5. punktā vai, alternatīvi, izmantojot ISO 14067 vai ISO 14064-1. Dzīves cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām ir jāietver netiešās emisijas. Attiecīgā gadījumā kvantificētus aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus verificē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantu vai tos verificē neatkarīga trešā persona; un
iii)
tiem ir ar tīklu saistīta funkcija, jo īpaši ņemot vērā vispārējo sistēmas elastību un elektroenerģijas un ūdeņraža tīklu vispārējo sistēmas efektivitāti;
b)
saistītais aprīkojums, tostarp cauruļvadu savienojumi ar gāzes tīklu;
5)
oglekļa dioksīds:
a)
specializēti cauruļvadi – izņemot sākumposma cauruļvadu tīklu –, ko izmanto, lai no vairāk nekā viena avota transportētu oglekļa dioksīdu tā pastāvīgai ģeoloģiskai uzglabāšanai saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK;
b)
stacionāri kompleksi oglekļa dioksīda sašķidrināšanai, buferkrātuvēm un pārveidotājiem, ņemot vērā tā tālāku transportēšanu pa cauruļvadiem un īpašiem transporta veidiem, piemēram, kuģiem, baržām, kravas automobiļiem un vilcieniem;
c)
neskarot aizliegumu ģeoloģiskai oglekļa dioksīda uzglabāšanai dalībvalstī, virszemes un iesūknēšanas kompleksi, kas saistīti ar infrastruktūru ģeoloģiskā veidojumā, ko saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK izmanto oglekļa dioksīda pastāvīgai ģeoloģiskai uzglabāšanai, ja tie nav saistīti ar oglekļa dioksīda izmantošanu ogļūdeņražu pastiprinātai atgūšanai un ir vajadzīgi, lai nodrošinātu oglekļa dioksīda pārrobežu transportēšanu un uzglabāšanu;
d)
jebkāds aprīkojums vai iekārta, kas ir būtiska, lai attiecīgā sistēma darbotos pareizi un būtu ekspluatācijā neapdraudēta un efektīva, tostarp aizsardzības, uzraudzības un kontroles sistēmas. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|