6. pants Preventīvo atveseļošanas plānu pārskatīšana un novērtēšana, ko veic uzraudzības iestādes

1.   Uzraudzības iestādes deviņu mēnešu laikā pēc katra preventīvā atveseļošanas plāna iesniegšanas pārskata minēto plānu un novērtē, ciktāl tas atbilst 5. pantā noteiktajām prasībām, kā arī visiem turpmāk minētajiem elementiem:

2.   Uzraudzības iestādes noregulējuma iestādēm iesniedz visus preventīvos atveseļošanas plānus, ko tās saņēmušas. Noregulējuma iestādes var izskatīt preventīvo atveseļošanas plānu, lai preventīvajā atveseļošanas plānā identificētu darbības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību noregulējamību, un par minētajiem jautājumiem 1. punktā minētajā laikposmā sniegt ieteikumus uzraudzības iestādei.

3.   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība veic nozīmīgas pārrobežu darbības, piederības valsts uzraudzības iestāde pēc uzņēmējas valsts uzraudzības iestādes pieprasījuma iesniedz minētajai uzņēmējas valsts uzraudzības iestādei preventīvo atveseļošanas plānu. Uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde var izskatīt preventīvo atveseļošanas plānu, lai preventīvajā atveseļošanas plānā identificētu darbības, kas var nelabvēlīgi ietekmēt apdrošinājuma ņēmējus, reālo ekonomiku vai finanšu stabilitāti tās dalībvalstī, un par minētajiem jautājumiem sniegt ieteikumus piederības valsts uzraudzības iestādei. Piederības valsts uzraudzības iestāde sniedz pamatotu atbildi par savu lēmumu ievērot vai neievērot ieteikumus. Ja piederības valsts uzraudzības iestāde pienācīgi neņem vērā uzņēmējas valsts uzraudzības iestādes ieteikumus, uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EAFPI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

4.   Uzraudzības iestādes, kas pēc preventīvā atveseļošanas plāna novērtēšanas secina, ka minētajā plānā ir būtiskas nepilnības vai būtiski šķēršļi tā īstenošanai, paziņo attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai sava novērtējuma saturu un pieprasa attiecīgajai sabiedrībai divu mēnešu laikā iesniegt pārskatītu plānu, kurā ir izklāstīts, kā šīs nepilnības vai šķēršļi tiek novērsti. Minēto divu mēnešu termiņu pēc attiecīgās sabiedrības pieprasījuma var pagarināt par vienu mēnesi, ja tam piekrīt uzraudzības iestāde.

Pirms pieprasīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai atkārtoti iesniegt preventīvu atveseļošanas plānu, uzraudzības iestāde nodrošina tai iespēju izteikt savu viedokli par šo prasību.

Uzraudzības iestāde, kas konstatē, ka pārskatītajā plānā izklāstītā nepilnību un šķēršļu novēršana nav pienācīga, var uzdot sabiedrībai plānā izdarīt konkrētas izmaiņas.

5.   Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neiesniedz pārskatītu preventīvu atveseļošanas plānu vai ja uzraudzības iestāde secina, ka ar pārskatīto preventīvo atveseļošanas plānu netiek pienācīgi novērsti tās sākotnējā novērtējumā identificētās nepilnības vai šķēršļi, un ja, uzdodot plānā izdarīt konkrētas izmaiņas, nav iespējams pienācīgi novērst nepilnības vai šķēršļus, uzraudzības iestāde pieprasa sabiedrībai pieņemamā laikposmā identificēt izmaiņas, ko sabiedrība var veikt savā uzņēmējdarbībā, lai novērstu preventīvajā atveseļošanas plānā izklāstītās nepilnības vai šķēršļus minētā plāna īstenošanai.

Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība neidentificē šādas izmaiņas uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā vai ja uzraudzības iestāde secina, ka sabiedrības ierosinātās darbības pienācīgi nenovērstu nepilnības vai šķēršļus, uzraudzības iestāde var pieņemt pamatotu lēmumu uzdot sabiedrībai veikt jebkādus pasākumus, ko uzraudzības iestāde uzskata par vajadzīgiem un samērīgiem, ņemot vērā nepilnību un šķēršļu nopietnību un šo pasākumu ietekmi uz sabiedrības uzņēmējdarbību.

Šo lēmumu rakstiski paziņo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, un to var pārsūdzēt.