2. Noregulējuma mērķi ir šādi:
|
a)
|
aizsargāt apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju un prasītāju kolektīvās intereses;
|
|
b)
|
saglabāt finanšu stabilitāti, jo īpaši novēršot kaitīgas ietekmes izplatīšanos un uzturot tirgus disciplīnu;
|
|
c)
|
garantēt kritisko funkciju nepārtrauktību;
|
|
d)
|
aizsargāt publiskā sektora līdzekļus, maksimāli samazinot paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem.
|
Īstenojot pirmās daļas c) apakšpunktā minēto noregulējuma mērķi, noregulējuma iestādes attiecībā uz kritiskām funkcijām izvēlas tās pieejas, kas vislabāk saglabā apdrošinājuma ņēmēju apdrošināšanas seguma nepārtrauktību.
Tiecoties sasniegt pirmās daļas d) apakšpunktā minēto noregulējuma mērķi, noregulējuma iestādes, ciktāl iespējams, prioritāti piešķir tādu finansējuma avotu izmantošanai, kas nav dalībvalstu budžets, tostarp 81. pantā minēto finansēšanas mehānismu un apdrošināšanas garantiju sistēmu izmantošanai, ja tie saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem šim nolūkam ir pieejami.
Dalībvalstis nodrošina, ka, tiecoties sasniegt noregulējuma mērķus, noregulējuma iestādes cenšas maksimāli samazināt noregulējuma izmaksas un neiznīcināt vērtību, ja vien tas nav nepieciešams minēto noregulējuma mērķu sasniegšanai.