44. pants Īpašā vadība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var iecelt īpašu vadītāju, nomainot noregulējamās sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru. Dalībvalstis turklāt nodrošina, ka īpašajam vadītājam ir viņa funkciju īstenošanai nepieciešamā kvalifikācija, spējas un zināšanas. Dalībvalstis var paredzēt, ka noregulējuma iestāde var iecelt vairākus īpašus vadītājus.

2.   Īpašajam vadītājam ir visas noregulējamās sabiedrības akcionāru un pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras pilnvaras. Īpašais vadītājs minētās pilnvaras īsteno noregulējuma iestādes kontrolē. Noregulējuma iestāde var ierobežot īpašā vadītāja darbības vai pieprasīt iepriekšēju piekrišanu konkrētām darbībām.

Noregulējuma iestāde publisko informāciju par 1. punktā minēto iecelšanu un ar šo iecelšanu saistītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

3.   Īpašajam vadītājam ir ar likumu noteikts pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu noregulējuma mērķu sasniegšanu un īstenotu noregulējuma iestādes veiktās noregulējuma darbības. Neatbilstības vai konflikta gadījumā ar jebkuru citu sabiedrības statūtos vai valsts tiesību aktos paredzēto vadības pienākumu minētais vadības pienākums prevalē pār šādu citu pienākumu.

4.   Dalībvalstis pieprasa, lai īpašais vadītājs savu pilnvaru sākumā un beigās, kā arī regulāros intervālos, ko nosaka noregulējuma iestāde, sagatavo ziņojumus noregulējuma iestādei,. Minētajos ziņojumos detalizēti izklāsta noregulējamās sabiedrības finansiālo stāvokli un norāda veikto pasākumu iemeslus.

5.   Īpašo vadītāju vai vadītājus ieceļ uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Minēto termiņu var atjaunot, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka joprojām pastāv nosacījumi īpašā vadītāja iecelšanai.

6.   Noregulējuma iestāde var jebkurā laikā atcelt īpašo vadītāju.