|
+2. pants 6. |
2. pants 6.Dalībvalstis var noteikt, ka tikai 1., 2., 3., 7., 8., 11., 19. un 20. pantu, 21. panta 1. punkta pirmās daļas a)–h) un l) apakšpunktu, 21. panta 3. punktu un 23., 25. un 28.–50. pantu piemēro kredītlīgumiem, ko noslēdz organizācijas, kurās dalība ir iespējama tikai personām, kas dzīvo vai strādā noteiktā vietā, vai konkrēta darba devēja darbiniekiem un pensionētiem darbiniekiem, vai personām, kas atbilst citiem kritērijiem, kuri noteikti valsts tiesību aktos kā pamats kopīgas saiknes pastāvēšanai starp biedriem, un kuras atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
a)
ir iedibinātas savu biedru savstarpējam labumam;
b)
gūst peļņu vienīgi saviem biedriem;
c)
darbojas sociāla mērķa labā atbilstīgi valsts tiesību aktu prasībām;
d)
saņem un pārvalda savu biedru uzkrājumus un sniedz tiem kredīta iespējas;
e)
nodrošina kredītu, pamatojoties uz gada procentu likmi, kura ir zemāka par tirgū pārsvarā pastāvošo likmi vai arī uz kuru attiecas valsts tiesību aktos noteiktā maksimālā robeža. Dalībvalstis šīs direktīvas piemērošanu var neattiecināt uz kredītlīgumiem, ko noslēgušas pirmajā daļā minētās organizācijas, ja visu organizācijas noslēgto spēkā esošo kredītlīgumu kopējā vērtība ir neievērojama attiecībā pret visu spēkā esošo kredītlīgumu kopējo vērtību tajā dalībvalstī, kurā ir organizācijas mītne, un visu šādu organizāciju noslēgto spēkā esošo kredītlīgumu kopējā vērtība minētajā dalībvalstī nepārsniedz 1 % no visu konkrētajā dalībvalstī noslēgto spēkā esošo kredītlīgumu kopējās vērtības. Dalībvalstis katru gadu pārskata, vai joprojām ir izpildīti nosacījumi šāda otrajā daļā minētā atbrīvojuma piemērošanai, un veic pasākumus, lai atceltu atbrīvojumu, ja tās uzskata, ka nosacījumi vairs netiek ievēroti. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|