PIELIKUMS

kopsavilkums par plāna galvenajiem elementiem un kopsavilkums par kopējo atveseļošanas jaudu;

apkopojums par būtiskām izmaiņām, kas skārušas iestādi kopš pēdējā iesniegtā atveseļošanas plāna;

komunikācijas un izziņošanas plāns ar īsu izklāstu par to, kā uzņēmums plāno tikt galā ar potenciāli negatīvām tirgus reakcijām;

vairākas kapitāla un likviditātes darbības, kas nepieciešamas, lai saglabātu vai atjaunotu iestādes dzīvotspēju un finansiālo stāvokli;

visu būtisko plāna aspektu izpildes paredzamo termiņu;

sīks apraksts par būtiskiem šķēršļiem plāna efektīvai un laicīgai izpildei, apsverot ietekmi uz visu grupu, klientiem un darījumu partneriem;

kritiski svarīgo funkciju identifikācija;

detalizēts apraksts par vērtības un tirgspējas noteikšanas procedūrām attiecībā uz iestādes galvenajām darbības jomām, darbībām un aktīviem;

detalizēts apraksts par to, kā atveseļošanas plānošana ir integrēta iestādes korporatīvās vadības struktūrā, kā arī politika un procedūras, kas reglamentē atveseļošanas plāna apstiprināšanu, un to organizācijas personu identificēšana, kuras atbild par plāna sagatavošanu un ieviešanu;

sagatavošanas darbi un pasākumi, lai saglabātu vai atjaunotu iestādes pašu līdzekļus;

sagatavošanas darbi un pasākumi, kas nodrošina iestādei atbilstošu piekļuvi ārkārtas gadījumiem paredzēto līdzekļu avotiem, tostarp potenciālajiem likviditātes avotiem, pieejamā nodrošinājuma novērtējums un novērtējums par likviditātes pārvešanas iespējām starp grupas uzņēmumiem un darbības jomām, lai nodrošinātu, ka iestāde var turpināt tās darbības un pildīt tās saistības paredzētajā termiņā;

riska un piesaistīto līdzekļu samazināšanas mehānismi un pasākumi;

saistību pārstrukturēšanas mehānismi un pasākumi;

darbības jomu pārstrukturēšanas mehānismi un pasākumi;

nepieciešamie mehānismi un pasākumi, kas saglabā nepārtrauktu piekļuvi finanšu tirgu infrastruktūrām;

mehānismi un pasākumi, kas vajadzīgi, lai pastāvīgi uzturētu iestādes operacionālos procesus, tostarp tīklu un informācijas sistēmu, kas ir ieviesti un tiek pārvaldīti saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2554, nepārtrauktu darbību;

sagatavošanas darbi, kas sekmē aktīvu vai darbības jomu pārdošanu finanšu stabilitātes atjaunošanai piemērotā termiņā;

citas vadības darbības vai stratēģijas, lai atjaunotu finanšu stabilitāti, un šādu darbību vai stratēģiju paredzamā finansiālā ietekme;

iestādes veiktie vai plānotie sagatavošanas pasākumi, kas sekmē atveseļošanas plāna īstenošanu, tostarp iestādes laicīgai rekapitalizācijai nepieciešamie pasākumi;

rādītāju sistēma, kurā nosaka brīžus, kuros var būt veicamas plānā minētās atbilstīgās darbības.

iestādes organizatoriskās struktūras detalizēts apraksts, kā arī visu tās juridisko personu saraksts;

tiešo īpašnieku un katras juridiskās personas balsstiesību un tiesību bez balss procentuālā daudzuma identificēšana;

par katru juridisko personu – atrašanās vieta, korporācijas jurisdikcija, licencēšana un galvenā vadība;

iestādes kritiski svarīgo darbību un galveno darbības jomu pārskats, tostarp ar šādām darbībām un darbības jomām saistītie materiālo aktīvu turējumi un saistības attiecībā uz katru juridisko personu;

detalizēts apraksts par iestādes un visu tās juridisko personu saistību elementiem, kas ir vismaz sadalīti pēc īstermiņa un ilgtermiņa parāda, nodrošināto, nenodrošināto un pakārtoto saistību veida un daudzuma;

iestādes ►M3  iekšēji rekapitalizējamo saistību ◄ apraksts;

to procesu identificēšana, kas ir nepieciešami, lai noteiktu, kam iestāde ir ieķīlājusi nodrošinājumu, personu, kura tur nodrošinājumu, un jurisdikciju, kurā atrodas nodrošinājums;

iestādes un tās juridisko personu ārpusbilances riska darījumu apraksts, tostarp to kritiski svarīgo darbību un galveno darbības jomu pārskats;

iestādes materiālie nodrošinājumi, tostarp pārskats attiecībā uz juridisko personu;

iestādes lielāko vai nozīmīgāko darījumu partneru identificēšana, kā arī analīze par lielāko darījumu partneru bankrota ietekmi uz iestādes finansiālo situāciju;

visas sistēmas, kurās iestāde veic ievērojamu skaitu tirdzniecības darījumu vai ievērojamas vērtības tirdzniecības darījumus, tostarp pārskats attiecībā uz iestādes juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;

visas tās maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmas, kurās iestāde tieši vai netieši ir locekle, tostarp attiecinājums uz iestādes juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;

detalizēts inventāra apraksts un galveno informācijas sistēmu apraksts, tostarp attiecībā uz riska pārvaldību, grāmatvedību un finanšu un reglamentēto pārskatu, ko izmanto iestāde, tostarp attiecinājums uz iestādes juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;

13) punktā norādīto sistēmu īpašnieku identificēšana, ar tām saistīto pakalpojumu līmeņa līgumu un programmatūras un sistēmu vai licenču identificēšana, tostarp to juridisko personu, kritiski svarīgo darbību un galveno darbības jomu kartēšana, kā arī Regulas (ES) 2022/2554 3. panta 23) punktā definēto kritiski svarīgu trešo personu, kas sniedz IKT pakalpojumus, identificēšana;

iestāžu digitālās darbības noturības testēšanas rezultāti saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2554;

juridisko personu un dažādu juridisko personu savstarpējās saistības un savstarpējās atkarības identificēšana un pārskats, piemēram:

kompetentā un noregulējuma iestāde attiecībā uz katru juridisko personu;

vadības struktūras loceklis, kas atbild par iestādes noregulējuma plāna sagatavošanai nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, kā arī tā atbildīgā persona (ja atšķiras), kas atbild par dažādām juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;

to mehānismu apraksts, ko iestāde jau pieņēmusi, lai nodrošinātu, ka noregulējuma gadījumā noregulējuma iestādei ir visa nepieciešamā informācija, kā to noteikusi noregulējuma iestāde, noregulējuma instrumentu un pilnvaru piemērošanai;

visi līgumi, ko iestādes un to juridiskās personas ir noslēgušas ar trešām personām un kuru izbeigšanu var ierosināt ar iestāžu lēmumu piemērot noregulējuma instrumentu un ar lēmumu par to, vai izbeigšanas sekas var ietekmēt noregulējuma instrumenta piemērošanu;

apraksts par iespējamiem likviditātes avotiem noregulējuma atbalstam;

informācija par aktīvu apgrūtinājumiem, likvīdiem aktīviem, zembilances darbībām, riska ierobežošanas stratēģiju un iegrāmatošanas praksi.

to, ciktāl iestāde spēj izveidot pārskatu par juridisko personu galvenajām darbības jomām vai kritiski svarīgajām darbībām;

to, ciktāl juridiskās un korporatīvās struktūras ir pielāgotas galvenajām darbības jomām un kritiski svarīgajām darbībām;

to, ciktāl ir ieviesti mehānismi, kas nodrošina nepieciešamo personālu, infrastruktūru, finansējumu, likviditāti un kapitālu galveno darbības jomu un kritiski svarīgo darbību atbalstam un uzturēšanai;

to, ciktāl iestādes uzturētie pakalpojumu līgumi, tostarp līgumiskas vienošanās par IKT pakalpojumu izmantošanu, ir stingri un pilnībā izpildāmi iestādes noregulējuma gadījumā;

to tīklu un informācijas sistēmu digitālā darbības noturība, kas atbalsta iestādes kritiski svarīgās funkcijas un galvenos darbības virzienus, ņemot vērā ziņojumus par būtiskiem incidentiem, kas saistīti ar IKT, un digitālās darbības noturības testēšanas rezultātus saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2554;

to, ciktāl iestādes pārvaldes struktūra ir piemērota vadīšanai un atbilstības nodrošināšanai ar iestādes iekšējo politiku attiecībā uz tās pakalpojumu līmeņa līgumiem;

to, ciktāl iestādei ir izveidota procedūra, lai kritiski svarīgo funkciju vai galveno darbības jomu nodalīšanas gadījumā nodotu trešām personām pakalpojumus, kas tiek sniegti saskaņā ar pakalpojumu līmeņa līgumiem;

to, ciktāl ir pieņemti ārkārtas rīcības plāni un ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi maksājumu un norēķinu sistēmām;

vadības informācijas sistēmu piemērotība, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādes var iegūt precīzu un pilnu informāciju par galvenajām darbības jomām un kritiski svarīgajām darbībām ar mērķi nodrošināt ātrāku lēmumu pieņemšanu.

vadības informācijas sistēmu spēju vienmēr sniegt informāciju, kas ir būtiska iestādes efektīvam noregulējumam, arī strauji mainīgos apstākļos;

to, ciktāl iestāde ir pārbaudījusi savas vadības informācijas sistēmas noregulējuma iestādes definētajos spriedzes scenārijos;

to, ciktāl iestāde var nodrošināt savu vadības informācijas sistēmu nepārtrauktu darbību gan attiecībā uz iesaistīto iestādi, gan attiecībā uz jaunu iestādi gadījumā, ja kritiski svarīgās darbības un galvenās darbības jomas tiek atdalītas no pārējām darbībām un darbības jomām;

to, ciktāl iestāde ir izveidojusi piemērotas procedūras, lai nodrošinātu, ka tās sniedz noregulējuma iestādēm informāciju, kas nepieciešama noguldītāju un to summu identificēšanai, uz ko attiecas noguldījumu garantiju sistēmas;

ja grupa izmanto grupas iekšējās garantijas – to, ciktāl šīs garantijas tiek sniegtas attiecīgajos tirgus apstākļos un cik uzticamas ir riska vadības sistēmas attiecībā uz šīm garantijām;

ja grupa iesaistās kompensējošos darījumos – to, ciktāl šie darījumi tiek veikti attiecīgajos tirgus apstākļos un cik uzticamas ir riska vadības sistēmas, kas attiecas uz šiem darījumiem;

to, ciktāl grupas iekšējo garantiju vai kompensējošo grāmatvedības darījumu izmantošana palielina kaitīgo ietekmi visā grupā;

to, ciktāl grupas juridiskā struktūra kavē noregulējuma instrumentu piemērošanu saistībā ar juridisko personu skaitu, grupas struktūras sarežģītību vai grūtībām pielāgot darbības jomas grupas uzņēmumiem;

iestādes ►M3  iekšēji rekapitalizējamo saistību ◄ daudzumu un veidu;

ja novērtējums ir saistīts ar jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību – to, ciktāl to grupas uzņēmumu noregulējums, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, varētu negatīvi ietekmēt grupas nefinanšu daļu;

pakalpojumu līmeņa līgumu esamību un pamatīgumu;

to, vai trešo valstu iestādēm ir noregulējuma instrumenti, kas vajadzīgi, lai atbalstītu Savienības noregulējuma iestāžu noregulējuma darbības, un cik plaša ir saskaņota rīcība starp Savienības un trešo valstu iestādēm;

iespējas noregulējuma instrumentus izmantot tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem, ņemot vērā pieejamos instrumentus un iestādes struktūru;

to, cik lielā mērā grupas struktūra ļauj noregulējuma iestādei noregulēt visu grupu vai vienu vai vairākas no grupas vienībām, neradot būtisku tiešu vai netiešu negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu, uzticēšanos tirgum vai ekonomiku, un nolūkā palielināt grupas vērtību kopumā;

noteikumus un līdzekļus, ar kuriem varētu atvieglot noregulējumu attiecībā uz grupām, kam ir meitasuzņēmumi, kuri atrodas atšķirīgā jurisdikcijā;

to, cik uzticama ir noregulējuma instrumentu izmantošana tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz kreditoriem, darījumu partneriem, klientiem un darbiniekiem un iespējamās darbības, kuras var veikt trešo valstu iestādes;

to, cik lielā mērā iestādes noregulējuma ietekmi uz finanšu sistēmu un uzticēšanos finanšu tirgum var pienācīgi novērtēt;

to, cik lielā mērā iestādes noregulējums varētu ievērojami tieši vai netieši negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu, uzticēšanos tirgum vai ekonomiku;

to, cik lielā mērā kaitīgo ietekmi uz citām iestādēm vai finanšu tirgiem varētu ierobežot, piemērojot noregulējuma instrumentus un pilnvaras;

to, cik lielā mērā iestādes noregulējumam varētu būt nozīmīga ietekme uz maksājumu un norēķinu sistēmu darbību.