|
+14. pants ---+Article 14 1. ---+Article 14 2. ---+Article 14 3. ---+Article 14 4. ---+Article 14 5. ---+Article 14 6. ---+Article 14 7. ---+Article 14 8. ---+Article 14 9. ---+Article 14 10. |
14. pants14. pants 1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ►C4 universālā pakalpojuma ◄ sniedzēji veic uzskaiti saskaņā ar šo pantu. 2. ►C4 Universālā pakalpojuma ◄ sniedzēji savās iekšējās uzskaites sistēmās uztur atsevišķus kontus, lai skaidri nošķirtu pakalpojumus un produktus, kas ir daļa no ►C4 universālā pakalpojuma ◄ , un tos, kas nav. Šādu uzskaites nošķiršanu izmanto kā izejas datus, dalībvalstīm aprēķinot ►C4 universālā pakalpojuma ◄ tīrās izmaksas. Šādas iekšējās uzskaites sistēmas darbojas, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi pamatojamiem izmaksu uzskaites principiem. 3. Neskarot 4. punktu, 2. punktā minētajās uzskaites sistēmās izmaksas iedala šādi: a) izmaksas, ko var tieši attiecināt uz noteiktu pakalpojumu vai produktu, tā arī attiecina; b) kopējās izmaksas, proti, izmaksas, ko nevar tieši attiecināt uz noteiktu pakalpojumu vai produktu, iedala šādi: i) ja iespējams, kopējās izmaksas iedala, pamatojoties uz pašu izmaksu izcelsmes tiešu analīzi; ii) ja tieša analīze nav iespējama, kopējo izmaksu kategorijas iedala, pamatojoties uz netiešu saistību ar citu izmaksu kategoriju vai izmaksu kategoriju grupu, uz kurām ir iespējams tiešs attiecinājums vai iedalījums; netiešās saistības pamatā ir salīdzināmas izmaksu struktūras; iii) ja izmaksas nevar iedalīt ne ar tiešiem, ne netiešiem pasākumiem, izmaksu kategoriju iedala, pamatojoties uz vispārēju sadalījumu, ko aprēķina pēc attiecības starp visiem izdevumiem, kas tieši vai netieši attiecināti vai iedalīti, no vienas puses, uz katru ►C4 universālo pakalpojumu ◄ un, no otras puses, uz pārējiem pakalpojumiem; iv) kopējās izmaksas, kas ir vajadzīgas gan ►C4 universālā pakalpojuma ◄ , gan citu pakalpojumu sniegšanai, iedala atbilstīgi; tie paši izmaksu faktori ir jāpiemēro gan attiecībā uz ►C4 universālo pakalpojumu ◄ , gan citiem pakalpojumiem. 4. Citas izmaksu uzskaites sistēmas drīkst piemērot tikai tad, ja tās ir saderīgas ar 2. punktu un ir apstiprinātas dalībvalsts regulatīvajā iestādē. Pirms to piemērošanas par to jāinformē Komisija. 5. Dalībvalsts regulatīvās iestādes nodrošina to, ka atbilstību vienai no 3. vai 4. punktā aprakstītajām izmaksu uzskaites sistēmām pārbauda kompetenta struktūra, kas nav atkarīga no ►C2 universālā pakalpojuma ◄ sniedzēja. Dalībvalstis nodrošina to, ka paziņojumu, kas attiecas uz atbilstību, periodiski publicē. 6. Dalībvalsts regulatīvā iestāde glabā pieejamībai pietiekami sīki izstrādātu informāciju par izdevumu uzskaites sistēmām, ko lieto ►C2 universālā pakalpojuma ◄ sniedzējs, un pēc Komisijas lūguma iesniedz tai šo informāciju. 7. Pēc lūguma dalībvalsts regulatīvajai iestādei un Komisijai konfidenciāli dara pieejamu uzskaites informāciju, kas izriet no šīm sistēmām. 8. Ja kāda dalībvalsts nav izmantojusi ►C4 universālā pakalpojuma ◄ sniegšanas finansēšanas mehānismu, kā atļauts saskaņā ar 7. pantu, un ja attiecīgās valsts regulatīvā iestāde ir pārliecinājusies, ka neviens no attiecīgās dalībvalsts norādītajiem ►C4 universālā pakalpojuma ◄ sniedzējiem nesaņem netiešu vai citādu valsts palīdzību un ka tirgū pilnībā darbojas konkurence, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var izlemt nepiemērot šā panta prasības. 9. Šo pantu tomēr var piemērot ►C4 universālā pakalpojuma ◄ sniedzējam, kas norādīts līdz pilnīgas tirgus atvēršanas galīgajam termiņam, ja vien nav norādīti citi ►C4 universālā pakalpojuma ◄ sniedzēji. Valsts regulatīvā iestāde par šādu lēmumu iepriekš informē Komisiju. 10. Dalībvalstis var prasīt, lai pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir jāveic iemaksas kompensāciju fondā, ievieš attiecīgu uzskaites nošķiršanu, lai nodrošinātu fonda darbību. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|