5. pants Mazākumdalībnieku aizsardzība, obligātais piedāvājums un atbilstīgā cena

Ja ir ievēroti 3. panta 1. punktā minētie vispārējie principi, dalībvalstis var ļaut savām uzraudzības iestādēm pielāgot pirmajā daļā minēto cenu tādos apstākļos un saskaņā ar tādiem kritērijiem, kas ir skaidri noteikti. Tādēļ dalībvalstis var izveidot to apstākļu sarakstu, kādos augstāko cenu var pielāgot uz augšu vai leju, piemēram, ja augstākā cena ir bijusi noteikta, pārdevējam un pircējam vienojoties, ja ir notikušas manipulācijas ar attiecīgo vērtspapīru tirgus cenām, ja tirgus cenas vispār vai konkrētas tirgus cenas ir ietekmējuši ārkārtas apstākļi vai lai varētu saglabāt uzņēmumus, kam ir grūtības. Dalībvalstis var arī noteikt kritērijus, kas piemērojami šādos gadījumos, piemēram, vidējo tirgus cenu konkrētā laika posmā, uzņēmuma likvidācijas vērtību vai citus objektīvus novērtēšanas kritērijus, ko parasti izmanto finanšu analīzē.

Visus uzraudzības iestādes lēmumus pielāgot atbilstīgo cenu pamato un dara zināmu atklātībai.

Tomēr, ja piedāvātāja piedāvātā atlīdzība nav likvīdi vērtspapīri, ko atļauts laist apgrozībā regulētā tirgū, tā alternatīvi jāveic skaidrā naudā.

Katrā ziņā piedāvātājs piedāvā atlīdzību naudā vismaz kā alternatīvu, ja piedāvātājs vai personas, kas rīkojas saskaņoti ar piedāvātāju, termiņā, kas sākas tajā pašā laikā, kad termiņš, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 4. punktu, un beidzas vienlaicīgi ar piedāvājuma pieņemšanas termiņa beigām, ir par skaidru naudu nopircis vērtspapīrus, kas nodrošina 5 % vai vairāk balsstiesību mērķa sabiedrībā.

Dalībvalstis var noteikt, ka atlīdzība naudā vismaz kā alternatīva ir jāpiedāvā visos gadījumos.