II PIELIKUMS

1.1.1.

Primārās atlīdzināšanas mērķis ir atjaunot izpostītos dabas resursus un/vai pakalpojumus līdz pamatstāvoklim vai tuvojoties tam.

Papildu atlīdzināšanas mērķis

1.1.2.

Ja izpostītie dabas resursi un/vai pakalpojumi nav atjaunoti līdz pamatstāvoklim, jāveic papildu atlīdzināšanas pasākumi. Papildu atlīdzināšanas mērķis ir sasniegt līmeni, kas līdzīgs dabas resursu un/vai pakalpojumu līmenim, pēc vajadzības – alternatīvā teritorijā, kāds tas būtu, ja izpostītā teritorija būtu atjaunota līdz tās pamatstāvoklim. Ja tas ir iespējams un ir lietderīgi, alternatīvā teritorija ģeogrāfiski jāsaista ar izpostīto teritoriju, ņemot vērā skartās populācijas intereses.

Kompensējošās atlīdzināšanas mērķis

1.1.3.

Kompensējošā atlīdzināšana jāveic, lai kompensētu dabas resursu un pakalpojumu iekšējos zudumus līdz tam, kamēr notiek atjaunošanās. Šo kompensāciju veido papildu uzlabojumi aizsargājamajiem dabiskajiem biotopiem un sugām vai ūdenim vai nu izpostītajā teritorijā, vai alternatīvajā teritorijā. Tā nav finansiāla kompensācija sabiedrības locekļiem.

1.2.1.

Izskata pasākumos paredzētās iespējas, lai tieši atjaunotu dabas resursus un pakalpojumus līdz pamatstāvoklim paātrinātā tempā vai dabiskās atjaunošanās ceļā.

Papildu un kompensējošu stāvokļa izlabošanas pasākumu identifikācija

1.2.2.

Nosakot papildu un kompensējošo izlīdzinošo pasākumu mērogu, vispirms izvērtē līdzvērtīgas pieejas katram atsevišķajam resursam vai pakalpojumam. Atbilstoši šīm pieejām vispirms izskata darbības, kas paredz tādu pašu dabas resursu un/vai pakalpojumu veidu, kvalitāti un kvantitāti. Ja tas nav iespējams, jānodrošina alternatīvi dabas resursi un/vai pakalpojumi. Piemēram, kvalitātes samazinājums jākompensē ar stāvokļa izlīdzināšanas pasākumu kvantitāti.

1.2.3.

Ja nav iespējams izmantot pirmo izvēli – atsevišķu resursu vai pakalpojumu pieeju –, tad lieto alternatīvas novērtēšanas metodes Kompetentā iestāde var noteikt metodi, piemēram, novērtēšana naudā, lai noteiktu nepieciešamo papildu un kompensācijas izlīdzinošo pasākumu apjomu. Ja zudušo resursu un/vai pakalpojumu novērtēšana ir praktiski iespējama, bet dabas resursu un/vai pakalpojumu aizstāšanas vērtēšanu saprātīga termiņā vai par saprātīgām izmaksām nevar veikt, tad kompetentā iestāde var izvēlēties stāvokļa izlabošanas pasākumus, kuru izmaksas ir līdzvērtīgas zudušo dabas resursu un/vai pakalpojumu naudā aprēķinātajai vērtībai.

Papildu un kompensējošie pasākumi jāplāno tā, lai tie nodrošinātu papildu dabas resursus un/vai pakalpojumus, atspoguļojot stāvokļa izlabošanas pasākumu priekšrocības un raksturojumu laikā. Piemēram, ilgāko laikposmu, kamēr sasniedz pamatstāvokli, lielāko to kompensējošo stāvokļa izlabošanas pasākumu apmēru, kas tiks veikti (ar vienādiem pārējiem rādītājiem).

1.3.1.

Saprātīgas koriģējošās iespējas jānovērtē, izmantojot vislabākās pieejamās metodes, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

1.3.2.

Veicot dažādu noteiktu koriģējošu darbību novērtēšanu, var izvēlēties primāros atlīdzināšanas pasākumus, ar kuriem pilnībā līdz pamatstāvoklim neatjaunos izpostītos ūdeņus vai aizsargājamās sugas vai dabiskos biotopus vai ar kuriem atjaunošana notiks daudz lēnāk. Tādu lēmumu var pieņemt tikai tad, ja dabas resursi un/vai pakalpojumi, kas iepriekš bija iespējami primārajā teritorijā, šā lēmuma rezultātā tiek kompensēti ar pastiprinātām papildu vai kompensējošām darbībām, lai nodrošinātu līdzīgu dabas resursu un/vai pakalpojumu līmeni, kāds bija iepriekš. Tas varētu būt gadījums, kad, piemēram, līdzvērtīgus dabas resursus un/vai pakalpojumus citur varētu nodrošināt par zemākām izmaksām. Šie papildu stāvokļa izlabošanas pasākumi jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 1.2.2. iedaļā.

1.3.3.

Neskarot 1.3.2. iedaļā paredzētos noteikumus un saskaņā ar 7. panta 3. punktu, kompetentajām iestādēm ir tiesības nolemt, ka nav jāveic turpmāki stāvokļa izlabošanas pasākumi šādos gadījumos: