|
+II PIELIKUMS ROBEŽVĒRTĪBAS GRUNTSŪDEŅUS PIESĀRŅOJOŠĀM VIELĀM UN PIESĀRŅOJUMA RĀDĪTĀJIEM |
II PIELIKUMS ROBEŽVĒRTĪBAS GRUNTSŪDEŅUS PIESĀRŅOJOŠĀM VIELĀM UN PIESĀRŅOJUMA RĀDĪTĀJIEM
II PIELIKUMS ROBEŽVĒRTĪBAS GRUNTSŪDEŅUS PIESĀRŅOJOŠĀM VIELĀM UN PIESĀRŅOJUMA RĀDĪTĀJIEM A Daļa Pamatnostādnes dalībvalstīm robežvērtību noteikšanai saskaņā ar 3. Pantu Dalībvalstis nosaka robežvērtības visām piesārņojošām vielām un piesārņojuma rādītājus, kuri saskaņā ar novērtēšanas procedūru, kas veikta atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 5. pantam, raksturo gruntsūdeņu objektus vai objektu grupas kā tādas, kas var nesasniegt gruntsūdeņu labu ķīmisko kvalitāti. Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 15. pantu dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes informē Komisiju par piesārņojošo vielu robežvērtībām un piesārņojuma rādītājiem. Robežvērtības nosaka tādā veidā, ka – ja monitoringa rezultāti raksturīgās monitoringa vietās pārsniedz robežvērtības – tas norāda risku, ka viens vai vairāki gruntsūdeņu labas ķīmiskās kvalitātes nosacījumi, kas minēti 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii), iii) un iv) punktā, nav izpildīti. Nosakot robežvērtības, dalībvalstis ņem vērā šādas pamatnostādnes:
1)
Robežvērtību noteikšanai būtu jābalstās uz:
a)
mijiedarbības apjomu starp gruntsūdeņiem un ar tiem saistītajiem virszemes ūdeņiem un atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;
b)
traucēkļiem esošai vai nākotnē paredzamai gruntsūdeņu funkciju likumīgai izmantošanai;
c)
visām piesārņojošām vielām, kuras gruntsūdeņu objektus raksturo kā riska objektus, ņemot vērā obligātos sarakstus, kas izklāstīti šā pielikuma B daļā;
d)
hidroģeoloģisko raksturojumu, tostarp informāciju par fona līmeņiem un ūdens bilanci.
2)
Nosakot robežvērtības, būtu jāņem vērā arī piesārņojošo vielu izcelsme, to iespējamā sastopamība dabā, to toksiskums un izplatīšanās tendence, to noturība un bioakumulācijas potenciāls.
3)
Ja paaugstināti vielu vai jonu vai to rādītāju fona līmeņi rodas dabīgu hidroģeoloģisku iemeslu dēļ, minētos fona līmeņus attiecīgajā gruntsūdens objektā ņem vērā, nosakot robežvērtības. Nosakot fona līmeņus, jāņem vērā šādi principi:
a)
fona līmeņu noteikšanā par pamatu jāņem gruntsūdeņu objektu raksturojums atbilstoši Direktīvas 2000/60/EK II pielikumam un gruntsūdeņu monitoringa rezultāti atbilstoši minētās direktīvas V pielikumam. Monitoringa stratēģijā un datu interpretācijā jāņem vērā fakts, ka plūsmas apstākļi un gruntsūdeņu ķīmiskais sastāvs atšķiras gan laterāli, gan vertikāli;
b)
ja ir pieejams maz gruntsūdeņu monitoringa datu, jāsavāc vairāk datu, un tikmēr, izmantojot minētos pieejamos monitoringa datus, jānosaka fona līmeņi, attiecīgā gadījumā ar vienkāršotu pieeju, proti, izmantojot tādu paraugu apakškopu, kuru rādītāji neuzrāda nekādu cilvēka darbības ietekmi. Jāņem vērā informācija par ģeoķīmiskajām pārnesēm un procesiem, ja tāda ir pieejama;
c)
ja gruntsūdeņu monitoringa datu ir maz un informācija par ģeoķīmiskajām pārnesēm un procesiem ir ļoti nepilnīga, jāsavāc vairāk datu un informācijas, un tikmēr jāaprēķina fona līmeņi, attiecīgā gadījumā par pamatu izmantojot to pašu ūdens nesējslāņu tipu statistiskos atsauces rezultātus citās teritorijās, kur ir pietiekami monitoringa dati.
4)
Nosakot robežvērtības, būtu jāparedz arī savākto datu kontroles mehānismi, pamatojoties uz datu kvalitātes novērtējumu, analītiskiem apsvērumiem un to vielu, kurām var būt gan dabiska, gan antropogēna izcelsme, fona līmeni. B Daļa To piesārņojošo vielu un rādītāju obligātie saraksti, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm saskaņā ar 3. Pantu ir jāapsver iespēja noteikt robežvērtības 1. Ķīmiskās vielas vai joni vai to rādītāji, kam var būt dabiska izcelsme un/vai izcelsme cilvēku darbības rezultātā Arsēns
Kadmijs
Svins
Dzīvsudrabs
Amonijs
Hlorīdi
Sulfāti
Nitrīti
Fosfors (kopējais)/Fosfāti (
12
)
2. Cilvēka radītas sintētiskas vielas ( 13 ) Trihloretilēns
Tetrahloretilēns
3. Parametri, kas norāda uz sālsūdens vai citu vielu intrūziju ( 14 ) Elektrovadītspēja
C Daļa Informācija, kas dalībvalstīm ir jāsniedz saistībā ar tām piesārņojošajām vielām un piesārņojuma rādītājiem, kurām dalībvalstis ir noteikušas robežvērtības Dalībvalstis upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas jāiesniedz saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, iekļauj informāciju par to, kā ievērota šā pielikuma A daļā izklāstītā procedūra. Konkrēti, dalībvalstis norāda:
a)
informāciju par visiem gruntsūdeņu objektiem vai gruntsūdeņu objektu grupām, kas raksturoti kā riska objekti vai riska objektu grupas, tostarp šādu:
i)
objektu lielums;
ii)
visas piesārņojošās vielas vai piesārņojuma rādītāji, kas attiecīgos gruntsūdeņu objektus raksturo kā riska objektus;
iii)
vides kvalitātes mērķi, ar kuriem risks saistīts, tostarp attiecīgo gruntsūdeņu objektu faktiskie vai potenciālie lietojuma veidi vai funkcijas un saikne starp attiecīgajiem gruntsūdeņu objektiem un saistītajiem virszemes ūdeņiem un tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;
iv)
dabā sastopamu vielu gadījumā – dabīgie fona līmeņi attiecīgajos gruntsūdeņu objektos;
v)
ja ir pārsniegtas robežvērtības – informācija par pārsniegumu;
b)
robežvērtības – neatkarīgi no tā, vai tās piemēro valsts mērogā, upes baseina apgabala mērogā vai starptautiska upes baseina apgabala daļā, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, vai gruntsūdeņu objekta vai objektu grupu mērogā;
c)
saikni starp robežvērtībām un visu turpmāk minēto:
i)
dabā sastopamo vielu gadījumā – fona līmeņiem;
ii)
saistītajiem virszemes ūdeņiem un tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;
iii)
vides kvalitātes mērķiem un citiem ūdens aizsardzības standartiem, kas ir spēkā valstu, Savienības vai starptautiskajā mērogā;
iv)
jebkādu attiecīgu informāciju par piesārņojošo vielu toksiskumu, ekotoksiskumu, noturību, bioakumulācijas potenciālu un izplatīšanās tendenci;
d)
fona līmeņu noteikšanas metodes, kuru pamatā ir A daļas 3. punktā minētie principi;
e)
iemeslus, kāpēc nevienai no B daļā minētajām piesārņojošajām vielām un rādītājiem nav noteiktas robežvērtības;
f)
gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtējuma galvenos elementus, tostarp monitoringa rezultātu apkopojuma līmeni, metodi un periodu, pārsnieguma pieļaujamā līmeņa definīciju un tā aprēķināšanas metodi atbilstīgi 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktam un III pielikuma 3. punktam. Ja kādi no a) līdz f) apakšpunktā minētajiem datiem netiek iekļauti upju baseinu apsaimniekošanas plānos, dalībvalstis minētajos plānos norāda tā iemeslus. D daļa Valsts, reģionālā vai vietējā mērogā problemātiskas cilvēka radītas sintētiskas vielas ( *1 ) gruntsūdeņos: saskaņoto robežvērtību repozitorijs
1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|
||||||||||||||||||||||||||||||