|
+IV PIELIKUMS IEVĒROJAMU UN STABILU AUGŠUPEJOŠU TENDENČU NOTEIKŠANA UN MAIŅA |
IV PIELIKUMS IEVĒROJAMU UN STABILU AUGŠUPEJOŠU TENDENČU NOTEIKŠANA UN MAIŅA
IV PIELIKUMS IEVĒROJAMU UN STABILU AUGŠUPEJOŠU TENDENČU NOTEIKŠANA UN MAIŅA A daļa Ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču noteikšana Dalībvalstis nosaka ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences visos gruntsūdeņu objektos vai objektu grupās, ko saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK II pielikumu raksturo kā riska objektus vai grupas, ņemot vērā šādas prasības:
1)
saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 2.4. iedaļu monitoringa programmu izstrādā tā, lai var noteikt ievērojamas un stabilas augšupejošas tendences to piesārņojošo vielu koncentrācijai, kuras noteiktas saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu;
2)
ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču noteikšanas procedūras pamatā ir šāda procedūra:
a)
monitoringa biežumu un monitoringa vietas izvēlas tā, lai ar to būtu pietiekami:
i)
lai sniegtu vajadzīgo informāciju, nodrošinot, ka ar pietiekamu pārliecību un precizitāti šādas augšupejošas tendences varētu atšķirt no dabiskas izcelsmes svārstībām;
ii)
lai dotu iespēju savlaicīgi noteikt šādas augšupejošas tendences, dodot iespēju īstenot pasākumus ar mērķi novērst vai vismaz mazināt, ciktāl tas ir praktiski, videi nozīmīgu gruntsūdeņu kvalitātes pasliktināšanos. Šo noteikšanu pirmo reizi veic līdz 2009. gadam, ja iespējams, un, ņemot vērā esošos datus sakarā ar ziņojumu par tendenču noteikšanu pirmajā upes baseina apsaimniekošanas plānā, kas izklāstīts Direktīvas 2000/60/EK 13. pantā, un pēc tam vismaz reizi sešos gados;
iii)
ņem vērā gruntsūdeņu objekta īslaicīgos fiziskos un ķīmiskos raksturojumus, tostarp gruntsūdeņu plūsmas īpatnības un atjaunošanās ātrumu, un izsūkšanās laiku caur augsni vai augsnes apakškārtu;
b)
izmanto tādas monitoringa un analīžu metodes, kuras atbilst starptautiskajiem kvalitātes kontroles principiem, tostarp atbilstošās CEN vai valstu standarta metodes, lai nodrošinātu sniegto datu līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti un salīdzināmību;
c)
novērtējumam atsevišķās monitoringa vietās laikrindās tendenču analīzei izmanto statistisko metodi, piemēram, regresijas analīzi;
d)
lai izvairītos no novirzēm tendenču noteikšanā, visiem tiem mērījumiem, kas ir zem kvantitatīvās noteikšanas robežas, laikrindās piešķir vērtību, kas ir vienāda ar pusi no augstākās kvantitatīvās noteikšanas robežas, izņemot pesticīdiem kopā;
3)
Ievērojamu un stabilu augšupejošu tendenču noteikšanā attiecībā uz to vielu koncentrāciju, kas rodas gan dabiski, gan cilvēku darbības rezultātā, ņem vērā bāzes līnijas līmeņus un datus, ja tādi ir pieejami, kuri ir apkopoti pirms monitoringa programmas sākuma, lai ziņotu par tendenču noteikšanu saistībā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantā minēto pirmo upes baseina apsaimniekošanas plānu. B daļa Tendenču maiņas sākumpunkti Saskaņā ar 5. pantu dalībvalstis maina noteiktās ievērojamās un stabilās augšupejošās tendences, ņemot vērā šādas prasības:
1)
sākumpunkts pasākumu īstenošanai, lai mainītu nozīmīgas un ilgstoši augšupejošas tendences, ir brīdis, kad piesārņojošas vielas koncentrācija sasniedz 75 % no gruntsūdeņu kvalitātes standartu parametru vērtībām, kas izklāstītas I pielikumā, un no robežvērtībām, kas minētas 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ja vien:
a)
nav nepieciešams agrāks sākumpunkts, lai dotu iespēju tendences maiņas pasākumiem finansiāli pēc iespējas izdevīgākā veidā novērst vai vismaz mazināt, ciktāl tas ir iespējams, jebkādas nozīmīgas gruntsūdeņu kvalitātes izmaiņas, kas kaitīgas videi;
b)
nav attaisnojams cits sākumpunkts gadījumā, ja konstatējamās robežas nedod iespēju noteikt tendences 75 % vērtību no parametra vērtības; vai
c)
tendences pieauguma un maiņas ātrums nav tāds, ka vēlāks tendences maiņas sākumpunkts joprojām dotu iespēju šādiem pasākumiem finansiāli pēc iespējas izdevīgākā veidā novērst vai vismaz mazināt, ciktāl tas ir iespējams, jebkādas nozīmīgas gruntsūdeņu kvalitātes izmaiņas, kas kaitīgas videi. Šāds vēlāks sākumpunkts nedrīkst nekādā veidā aizkavēt mērķu sasniegšanas termiņus, kas noteikti vides jomā. Direktīvas 91/676/EEK kompetencē esošām darbībām sākumpunktu pasākumu īstenošanai, lai mainītu nozīmīgas un ilgstoši augšupejošas tendences, nosaka saskaņā ar šo direktīvu un Direktīvu 2000/60/EK un, jo īpaši, ievērojot vides mērķus ūdens aizsardzībai, kas noteikti Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā;
2)
kad gruntsūdeņu objektiem, kuri saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 2.4.4. punktu un atbilstīgi šīs daļas 1. punktam raksturoti kā riska objekti, sākumpunkts ir noteikts, to nemaina upju baseinu apsaimniekošanas plāna sešu gadu cikla laikā, ko nosaka Direktīvas 2000/60/EK 13. pants;
3)
tendenču maiņas demonstrē, ņemot vērā attiecīgos monitoringa nosacījumus, kas iekļauti A daļas 2. punktā. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|