+II PIELIKUMS VIDES KVALITĀTES STANDARTI UPES BASEINAM SPECIFISKĀM PIESĀRŅOJOŠĀM VIELĀM

II PIELIKUMS VIDES KVALITĀTES STANDARTI UPES BASEINAM SPECIFISKĀM PIESĀRŅOJOŠĀM VIELĀM




II PIELIKUMS

VIDES KVALITĀTES STANDARTI UPES BASEINAM SPECIFISKĀM PIESĀRŅOJOŠĀM VIELĀM

A DAĻA. UPES BASEINAM SPECIFISKAS PIESĀRŅOJOŠAS VIELAS: ORIENTĒJOŠS KATEGORIJU SARAKSTS

1. Halogēnorganiskie savienojumi un vielas, kuras šādus savienojumus var veidot ūdens vidē.

2. Fosfororganiskie savienojumi.

3. Alvorganiskie savienojumi.

4. Vielas un preparāti, vai to sadalīšanās produkti, kuriem ir pierādītas kancerogēnas vai mutagēnas īpašības vai īpašības, kas ūdens vidē vai ar tās starpniecību var ietekmēt steroidogēnās, tiroīdās, reproduktīvās vai citas ar endokrīno sistēmu saistītas organisma funkcijas.

5. Noturīgi ogļūdeņraži un noturīgas un bioakumulatīvas organiskas toksiskās vielas.

6. Cianīdi.

7. Metāli un to savienojumi.

8. Arsēns un tā savienojumi.

9. Biocīdi un augu aizsardzības līdzekļi.

10. Suspendēti materiāli, arī mikro/nanoplastmasa.

11. Mikroorganismi, gēni vai ģenētiskais materiāls, kas uzrāda pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu klātbūtni un it sevišķi cilvēkam vai lauksaimniecības dzīvniekiem patogēnu mikroorganismu klātbūtni.

B DAĻA. UPES BASEINAM SPECIFISKAS PIESĀRŅOJOŠAS VIELAS: VIDES KVALITĀTES STANDARTU IEGŪŠANAS PROCEDŪRA

Metodes, ko izmanto, lai noteiktu upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu VKS, ietver šādus posmus:

a) 

to receptoru un segmentu vai matricu identificēšana, kurus problemātiskā viela apdraud;

b) 

uz problemātiskās vielas īpašībām, arī uz tās (eko)toksicitāti attiecošos datu kritiska salīdzināšana un kvalitātes novērtēšana, sevišķi ziņojumos par laboratoriskiem, mezokosma un lauka pētījumiem, kas aptver gan hronisku, gan akūtu ietekmi uz saldūdens un sāļūdens vidi;

c) 

(eko)toksicitātes datu ekstrapolēšana uz beziedarbības vai līdzīgām koncentrācijām, izmantojot deterministiskas vai varbūtiskas metodes, un piemērotu novērtēšanas faktoru atlasīšana un piemērošana, lai mazinātu nenoteiktību un iegūtu VKS;

d) 

dažādu receptoru un segmentu VKS salīdzināšana un kritisko VKS izvēle, resp., tādu VKS izvēle, kuri nodrošina visjutīgākā receptora aizsardzību visnozīmīgākajā segmentā vai matricā.

C DAĻA. UPES BASEINAM SPECIFISKAS PIESĀRŅOJOŠĀS VIELAS: SASKAŅOTO VIDES KVALITĀTES STANDARTU REPOZITORIJS



Ieraksts Nr.

Vielas nosaukums

Vielu kategorija

CAS numurs (1)

ES numurs (2)

GVL-VKS (3)

iekšējiem virszemes ūdeņiem (4)

[μg/l]

GVL-VKS (3)

citiem virszemes ūdeņiem

[μg/l]

MPK-VKS (5)

iekšējiem virszemes ūdeņiem (4)

[μg/l]

MPK-VKS (5)

citiem virszemes ūdeņiem

[μg/l]

VKS

biotai (6)

[μg/kg mitrā svara] vai VKS sedimentiem, ja tā norādīts [μg/kg sausā svara]

1

Alahlors (7)

Pesticīdi

15972-60-8

240-110-8

0,3

0,3

0,7

0,7

 

2

Tetrahlorogleklis (7)

Rūpniecībā lietotas vielas

56-23-5

200-262-8

12

12

Nepiemēro

Nepiemēro

 

3

Hlorfenvinfoss (7)

Pesticīdi

470-90-6

207-432-0

0,1

0,1

0,3

0,3

 

4

Simazīns (7)

Pesticīdi

122-34-9

204-535-2

1

1

4

4

 

5

Trihlorbenzoli (7)

Rūpniecībā lietotas vielas – šķīdinātājs

12002-48-1

234-413-4

0,4

0,4

Nepiemēro

Nepiemēro

 

6

Atrazīns (7)

Pesticīdi – herbicīdi

1912-24-9

217-617-8

0,6

0,6

2,0

2,0

 

(1)   

CAS – Informatīvais ķīmijas dienests [Chemical Abstracts Service].

(2)   

ES numurs – Eiropas ķīmisko komercvielu saraksta (EINECS) vai Eiropā reģistrēto ķīmisko vielu saraksta (ELINCS) numurs.

(3)   

Šis parametrs ir vides kvalitātes standarts, kas izteikts ar gada vidējo vērtību (GVL-VKS). Ja nav citu norādījumu, tas attiecas uz visu vielu un izomēru kopējo koncentrāciju.

(4)   

Iekšējie virszemes ūdeņi ir upes un ezeri un ar tiem saistīti mākslīgi vai stipri pārveidoti ūdens objekti.

(5)   

Šis parametrs ir vides kvalitātes standarts, kas izteikts ar maksimālo pieļaujamo koncentrāciju (MPK-VKS). Ja MPK-VKS ailē norādīts “nepiemēro”, uzskata, ka GVL-VKS vērtības, būdamas ievērojami mazākas nekā vērtības, ko iegūst akūtas toksicitātes gadījumā, aizsargā pret īslaicīgu piesārņojuma maksimumu, kas rodas pastāvīgās izplūdēs.

(6)   

Ja ir dots biotas VKS, piemēro to, nevis ūdens VKS. Tas neskar šīs direktīvas 3. panta 3. punktu, kurš – ar noteikumu, ka piemērotais VKS nodrošina līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, – ļauj monitorēt alternatīvu biotas taksonu vai citu matricu. Ja nav norādīts citādi, biotas VKS attiecas uz zivīm.

(7)   

Iepriekš kā prioritāra viela iekļauts Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā vai Direktīvas 2008/105/EK I pielikumā.

1. Pārskats

,
Nosaukums Regulējums

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots Prasība
  • Builddate: 10.05.2026 00:00:00 -Doknr: CELEX:32008L0105
  • EULAW -

    EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.

    DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.