|
+2. pants Definīcijas |
2. pants Definīcijas2. pants Definīcijas Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
1)
“ar enerģiju saistīts ražojums” (“ražojums”) ir jebkura prece, kas lietošanas laikā ietekmē enerģijas patēriņu un ko laiž tirgū un/vai nodod ekspluatācijā, tostarp sastāvdaļas, kuras paredzēts iestrādāt ar enerģiju saistītos ražojumos, uz ko attiecas šī direktīva, un kuras laistas tirgū un/vai nodotas ekspluatācijā kā atsevišķas sastāvdaļas, kas paredzētas tiešajiem lietotājiem; to ekoloģiskos raksturlielumus var izvērtēt atsevišķi;
2)
“sastāvdaļas un mezgli” ir daļas, kuras paredzēts iestrādāt ražojumos un kuras nav laistas tirgū un/vai nodotas ekspluatācijā kā atsevišķas daļas tiešajiem lietotājiem vai kuru ekoloģiskos raksturlielumus nevar izvērtēt atsevišķi;
3)
“īstenošanas pasākumi” ir saskaņā ar šo direktīvu pieņemti pasākumi, ar kuriem nosaka konkrētu ražojumu ekodizaina prasības vai to vides aspektus;
4)
“laišana tirgū” ir process, ar ko ražojumu pirmo reizi dara pieejamu Kopienas tirgū nolūkā to izplatīt vai lietot Kopienas teritorijā, saņemot vai nesaņemot atlīdzību, neatkarīgi no pārdošanas metodes;
5)
“nodošana ekspluatācijā” ir ražojuma pirmā lietošana tā paredzētajam mērķim, ko veic tiešais lietotājs Kopienā;
6)
“ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ražo ražojumus, uz kuriem attiecas šī direktīva, un kas ir atbildīga par to atbilstību šai direktīvai, ņemot vērā laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, savā vārdā vai ar savu preču zīmi, vai ražotāja paša lietošanai. Ja nav ražotāja, kā tas definēts šā punkta pirmajā teikumā, vai importētāja, kā tas definēts 8. punktā, par ražotāju uzskata jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas laiž tirgū un/vai nodod ekspluatācijā ražojumu, uz ko attiecas šī direktīva;
7)
“pilnvarots pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un kas ir saņēmusi rakstisku pilnvaru no ražotāja, lai viņa vārdā pildītu visus vai daļu no pienākumiem un formalitātēm, kas saistītas ar šo direktīvu;
8)
“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un kas ražojumu no trešās valsts laiž Kopienas tirgū, veicot savu uzņēmējdarbību;
9)
“materiāli” ir visi materiāli, kas tiek izmantoti ražojuma aprites cikla laikā;
10)
“ražojuma dizains” ir to procesu kopums, ar ko ražojuma tehniskajā specifikācijā transponē juridiskās, tehniskās, drošības, funkcionālās, tirgus vai citas prasības, kam jāatbilst ražojumam;
11)
“vides aspekts” ir ražojuma elements vai funkcija, kas ražojuma aprites cikla laikā var mijiedarboties ar vidi;
12)
“ietekme uz vidi” ir jebkādas vides izmaiņas, ko pilnīgi vai daļēji radījis ražojums tā aprites cikla laikā;
13)
“aprites cikls” ir secīgi un saistīti ražojuma posmi, sākot ar jēlmateriāla izmantošanu un beidzot ar galīgo apglabāšanu;
14)
“atkārtota izmantošana” ir jebkura darbība, ar kuru ražojumi vai to sastāvdaļas, sasniedzot to pirmās izmantošanas beigas, tiek izmantoti tādam pašam nolūkam, kādam tie paredzēti, ietverot ilgstošu tā ražojuma izmantošanu, kas tiek atgriezts savākšanas punktā, izplatītājam, pārstrādātājam vai ražotājam, kā arī atkārtota ražojuma izmantošana pēc renovācijas;
15)
“pārstrādāšana” ir pārstrāde, kura notiek atkritumu materiālu ražošanas procesā sākotnējam mērķim vai citā nolūkā, bet neietverot enerģijas reģenerēšanu;
16)
“enerģijas reģenerēšana” ir kurināmo atkritumu izmantošana, lai radītu enerģiju tiešas dedzināšanas rezultātā kopā ar citiem atkritumiem vai bez tiem, bet ar siltuma reģenerēšanu;
17)
“reģenerācija” ir jebkura no piemērojamām operācijām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/12/EK (2006. gada 5. aprīlis) par atkritumiem ( 21 ) II B pielikumā;
18)
“atkritumi” ir jebkura viela vai priekšmets, kas ietverts Direktīvas 2006/12/EK I pielikumā minētajās kategorijās un ko īpašnieks izmet vai vēlas izmest, vai ir lūgts izmest;
19)
“bīstamie atkritumi” ir jebkuri atkritumi, uz ko attiecas 1. panta 4. punkts Padomes Direktīvā 91/689/EEK (1991. gada 12. decembris) par bīstamajiem atkritumiem ( 22 );
20)
“ekoloģisks profils” ir to izejvielu un produkcijas (piemēram, materiāli, emisijas un atkritumi) apraksts, kas saistīti ar ražojumu visā ražojumu aprites ciklā, saskaņā ar ražojumam piemērojamo īstenošanas pasākumu. Šis apraksts ir svarīgs no vides aspekta, un to izsaka fiziskā daudzumā, ko var izmērīt;
21)
ražojumu “ekoloģiskie raksturlielumi” ir ražojumu vides aspektu pārvaldības rezultāti, ko panācis ražotājs un kas ir atspoguļoti ražojuma tehniskajā dokumentācijā;
22)
“ekoloģisko raksturlielumu uzlabošana” ir ražojuma ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanas process secīgās paaudzēs, lai gan ne vienmēr attiecībā uz visiem ražojuma vides aspektiem vienlaikus;
23)
“ekodizains” ir vides aspektu integrācija ražojuma dizainā ar mērķi uzlabot ražojuma ekoloģiskos raksturlielumus visā tā aprites ciklā;
24)
“ekodizaina prasība” ir jebkura prasība saistībā ar ražojumu vai ražojuma dizainu ar mērķi uzlabot tā ekoloģiskos raksturlielumus vai jebkura informācijas sniegšanas prasība saistībā ar ražojuma vides aspektiem;
25)
“vispārēja ekodizaina prasība” ir ekodizaina prasība, kas balstīta uz ekoloģisku ražojuma profilu kopumā un ar ko nenosaka robežvērtības attiecībā uz atsevišķiem vides aspektiem;
26)
“īpaša ekodizaina prasība” ir skaitliska un izmērāma ekodizaina prasība, kas saistīta ar ražojuma konkrētu vides aspektu, piemēram, enerģijas patēriņu lietošanas laikā, kas aprēķināts attiecībā uz konkrētu izejas parametra vienību;
27)
“saskaņotais standarts” ir tehniska specifikācija, kuras ievērošana nav obligāta un kuru Eiropas līmeņa prasības izveidošanas nolūkā pieņēmusi atzīta standartizācijas iestāde saskaņā ar Komisijas pilnvarojumu un procedūrām, kas aprakstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā ( 23 ). 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|