IV NODAĻA

9. pants

Izsmidzināšana no gaisa

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka izsmidzināšana no gaisa ir aizliegta.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, izsmidzināšana no gaisa ir atļauta tikai īpašos gadījumos ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

3.  Dalībvalstis norāda iestādes, kuru kompetencē ir izstrādāt īpašus nosacījumus, saskaņā ar kuriem var pesticīdus izsmidzināt no gaisa, izskatīt iesniegumus atbilstoši 4. punktam un publicēt informāciju par augiem, teritorijām, apstākļiem un īpašām izsmidzināšanas prasībām, tostarp laika apstākļiem, kādos izsmidzināšana no gaisa var būt atļauta.

Kompetentās iestādes atļaujā nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai savlaicīgi brīdinātu iedzīvotājus un garāmgājējus, kā arī lai aizsargātu vidi vietās, kas ir tuvu teritorijai, kur izsmidzina pesticīdus.

4.  Profesionālie lietotāji, kas vēlas izsmidzināt pesticīdus no gaisa, iesniedz iesniegumu kompetentajai iestādei, lūdzot apstiprināt pesticīdu lietošanas plānu un pievienojot pierādījumus par to, ka ir izpildīti 2. un 3. punktā minētie nosacījumi. Kompetentajai iestādei savlaicīgi iesniedz iesniegumu, lai saņemtu atļauju veikt izsmidzināšanu no gaisa atbilstoši apstiprinātajam pesticīdu lietošanas plānam. Tajā iekļauj informāciju par plānoto izsmidzināšanas laiku, lietošanai paredzēto pesticīdu veidu un daudzumu.

Dalībvalstis var paredzēt, ka iesniegumi, ar ko lūdz atļauju veikt izsmidzināšanu no gaisa atbilstoši apstiprinātam pesticīdu lietošanas plānam un uz ko kompetento iestāžu noteiktajā laikposmā nav saņemta atbilde par pieņemto lēmumu, uzskata par apstiprinātiem.

Jo īpaši tādos apstākļos kā ārkārtas situācijas vai sevišķi sarežģītas situācijas apstiprināšanai var iesniegt arī vienreizējus iesniegumus veikt pesticīdu izsmidzināšanu no gaisa. Pamatotos gadījumos kompetentās iestādes var piemērot paātrinātu procedūru, lai pārbaudītu, vai ir izpildīti 2. un 3. punktā minētie nosacījumi, pirms tiek veikta pesticīdu izsmidzināšana no gaisa.

5.  Dalībvalstis veic 2. un 3. punktā minēto nosacījumu izpildes uzraudzību.

6.  Kompetentās iestādes saskaņā ar 4. punktu reģistrē visus saņemtos iesniegumus un izsniegtās atļaujas un nodrošina, ka attiecīgā tajos iekļautā informācija, piemēram, teritorija, kurā veicama izsmidzināšana, plānotais izsmidzināšanas datums un laiks un lietošanai paredzētā pesticīda veids, ir publiski pieejama saskaņā ar spēkā esošajiem valsts un Kopienas tiesību aktiem.

10. pants

Sabiedrības informēšana

Savos valsts rīcības plānos dalībvalstis var iekļaut noteikumus par to, kā informējamas personas, kuras varētu būt pakļautas pesticīdu nonesei ar vēju.

11. pants

Speciāli pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzībai

1.  Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieņemti atbilstīgi pasākumi, ar ko aizsargā ūdens vides un dzeramā ūdens apgādi no pesticīdu ietekmes. Ar šiem pasākumiem atbalsta un tie ir saderīgi ar attiecīgiem noteikumiem Direktīvā 2000/60/EK un Regulā (EK) Nr. 1107/2009.

2.  Šā panta 1. punktā paredzētie pasākumi ietver turpmāk norādīto:

12. pants

Pesticīdu lietojuma vai riska samazināšana konkrētās teritorijās

Dalībvalstis, ņemot vērā nepieciešamās higiēnas un sabiedrības veselības prasības un bioloģisko daudzveidību, kā arī attiecīgu riska novērtējuma rezultātus, nodrošina, ka konkrētās turpmāk minētās teritorijās pesticīdu lietošana ir samazināta līdz minimumam vai aizliegta. Veic attiecīgus riska pārvaldības pasākumus un pirmām kārtām apsver iespējas lietot augu aizsardzības līdzekļus, kas rada mazāku risku, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1107/2009, kā arī veikt kaitēkļu bioloģiskās ierobežošanas pasākumus. Konkrētās teritorijas ir šādas:

13. pants

Darbības ar pesticīdiem un to uzglabāšana, un pesticīdu iepakojumu un atlieku apstrāde

1.  Dalībvalstis paredz visus nepieciešamos pasākumus, lai turpmāk uzskaitītās profesionālo lietotāju un, attiecīgā gadījumā, izplatītāju darbības neapdraudētu cilvēku veselību vai drošību un nekaitētu videi:

2.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu bīstamas darbības ar pesticīdiem, ko atļauts lietot neprofesionālajiem lietotājiem. Šādi pasākumi var būt zema toksiskuma pesticīdu, gatavu preparātu un ierobežota izmēra konteineru vai iepakojuma lietošana.

3.  Dalībvalstis nodrošina, lai profesionālai lietošanai paredzētu pesticīdu uzglabāšanas vietas būtu būvētas tā, lai novērstu pesticīdu nevēlamu noplūdi. Īpaša uzmanība jāpievērš atrašanās vietai, izmēram un celtniecības materiāliem.

14. pants

Integrētā augu aizsardzība

1.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu augu aizsardzību, kurā lieto maz pesticīdu, pēc iespējas dodot priekšroku risinājumiem, kas neprasa lietot ķīmiskus līdzekļus, lai profesionālie pesticīdu lietotāji pārietu uz citādiem līdzekļiem un paņēmieniem, kas rada mazāku risku cilvēku veselībai un videi un kas pieejami vienas un tās pašas kaitēkļu radītās problēmas risināšanai. Augu aizsardzība, kurā lieto maz pesticīdu, ietver integrēto augu aizsardzību, kā arī bioloģisko lauksaimniecību saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu ( 4 ).

2.  Dalībvalstis rada vai atbalsta tos apstākļus, kas vajadzīgi, lai ieviestu integrēto augu aizsardzību. Tās jo īpaši nodrošina, lai profesionālo lietotāju rīcībā būtu informācija un instrumenti kaitīgo organismu monitoringam un lēmumu pieņemšanai, kā arī konsultāciju dienesti, kas dod padomus par integrēto augu aizsardzību.

3.  Līdz 2013. gada 30. jūnijam dalībvalstis ziņo Komisijai par 1. un 2. punkta ieviešanu un jo īpaši par to, vai ir radīti vajadzīgie integrētās augu aizsardzības ieviešanas apstākļi.

4.  Dalībvalstis savos rīcības plānos apraksta, kā tās nodrošina, lai līdz 2014. gada 1. janvārim visi profesionālie lietotāji ieviestu III pielikumā izklāstītos vispārīgos integrētās augu aizsardzības principus.

▼M3

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20.a pantu, lai grozītu III pielikumu nolūkā ņemt vērā zinātnes un tehnikas attīstību.

▼B

5.  Dalībvalstis rada atbilstīgus stimulus, lai mudinātu profesionālos lietotājus brīvprātīgi īstenot integrētās augu aizsardzības pamatnostādnes konkrētiem kultūraugiem vai nozarēm. Šādas pamatnostādnes var izstrādāt valsts dienesti un/vai organizācijas, kas pārstāv konkrētus profesionālos lietotājus. Rīcības plānos dalībvalstis atsaucas uz tām pamatnostādnēm, ko tās uzskata par piemērotām un pareizām.