|
+VI PIELIKUMS ENERGORESURSU FIZISKĀS PLŪSMAS KONTU MODULIS |
VI PIELIKUMS ENERGORESURSU FIZISKĀS PLŪSMAS KONTU MODULIS
VI PIELIKUMS ENERGORESURSU FIZISKĀS PLŪSMAS KONTU MODULIS 1. iedaļa MĒRĶI Energoresursu fiziskās plūsmas kontos pilnīgi saskaņā ar EKS sniedz datus par enerģijas fiziskajām plūsmām, ko izsaka teradžoulos. Energoresursu fiziskās plūsmas kontos reģistrē datus par energoresursiem saistībā ar valstu ekonomiku rezidentu vienību saimnieciskajām darbībām saimniecisko darbību dalījumā. Tajos sniegts dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumu piedāvājums un izlietojums. Saimnieciskās darbības ietver ražošanu, patēriņu un uzkrājumus. Šajā pielikumā noteikts, kādi dati dalībvalstīm jāvāc, jāapkopo, jānosūta un jānovērtē energoresursu fiziskās plūsmas kontiem. 2. iedaļa APTVĒRUMS Energoresursu fiziskās plūsmas kontiem ir tās pašas sistēmas robežas kā EKS, un to pamatā tāpat ir rezidences princips. Saskaņā ar EKS vienību uzskata par valsts rezidentu vienību, ja tai minētās valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs, proti, ja tā ilgstoši (vienu gadu vai ilgāk) minētajā teritorijā veic saimniecisko darbību. Energoresursu fiziskās plūsmas kontos reģistrē visu rezidentu vienību darbību rezultātā radušās energoresursu plūsmas neatkarīgi no tā, kurā ģeogrāfiskajā vietā šīs plūsmas faktiski radušās. Energoresursu fiziskās plūsmas kontos reģistrē energoresursu fiziskās plūsmas no vides uz ekonomiku, ekonomikā un no ekonomikas atpakaļ vidē. 3. iedaļa RAKSTURLIELUMU SARAKSTS Dalībvalstis sagatavo statistiku par energoresursu fiziskās plūsmas kontiem saskaņā ar šādiem raksturlielumiem:
—
energoresursu fiziskās plūsmas konti sagrupēti trijās vispārējās kategorijās:
i)
dabas energoresursu ielaide;
ii)
energoprodukti;
iii)
energoresursu atlikumi,
—
energoresursu fizisko plūsmu izcelsme sagrupēta piecās kategorijās: ražošana, patēriņš, uzkrājumi, pārējā pasaule un vide,
—
fizisko plūsmu galamērķi sagrupēti tajās pašās kategorijās kā energoresursu fizisko plūsmu izcelsme.
Visus datus norāda teradžoulos. 4. iedaļa PIRMAIS PĀRSKATA GADS, PERIODISKUMS UN NOSŪTĪŠANAS TERMIŅI 1. Statistiku apkopo un nosūta par gadu. 2. Statistiku nosūta 21 mēneša laikā pēc pārskata gada beigām. 3. Lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc pilnīgām un savlaicīgām datu kopām, Komisija (Eurostat), tiklīdz ir pieejami pietiekami valstu dati, sagatavo aplēses par šā moduļa galvenajiem apkopotajiem rādītājiem ►M3 ES27 ◄ dalībvalstīm kopā. Komisija (Eurostat), kad vien iespējams, sagatavo un publicē aplēses par datiem, ko dalībvalstis nav nosūtījušas 2. punktā noteiktajā termiņā. 4. Pirmais pārskata gads ir 2015. gads. 5. Pirmajā datu nosūtīšanā dalībvalstis iekļauj gada datus par laikposmu no 2014. gada līdz pirmajam pārskata gadam. 6. Katrā sekojošā datu nosūtīšanā Komisijai dalībvalstis sniedz gada datus par n – 2, n – 1 un n gadu, kur n ir pārskata gads. Dalībvalstis var sniegt jebkādus pieejamos datus par gadiem pirms 2014. gada. 5. iedaļa DATU SNIEGŠANAS TABULAS 1. Attiecībā uz 3. iedaļā minētajiem raksturlielumiem sniedz šādus datus fiziskajās vienībās:
—
piedāvājuma tabulu par energoresursu plūsmām. Šajā tabulā reģistrē dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumu piedāvājumu (rindās) pēc izcelsmes, proti, “piegādātājs” (slejās),
—
izlietojuma tabulu par energoresursu plūsmām. Šajā tabulā reģistrē dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumu (rindās) izlietojumu pēc galamērķa, proti, “lietotājs” (slejās),
—
tabulu par energoresursu plūsmu izlietojumu saistībā ar emisijām. Šajā tabulā reģistrē ar emisijām saistītu dabas energoresursu ielaides un energoproduktu izlietojumu (rindās), pēc izmantojošās un emistējošās vienības (slejās),
—
pārskata tabulu, kurā izklāstīti vairāki elementi, kas skaidro starpību starp energoresursu kontiem un energobilancēm.
2. Energoresursu plūsmu piedāvājuma un izlietojuma tabulām (ieskaitot plūsmas saistībā ar emisijām) rindu un sleju ziņā ir kopīgs izkārtojums. 3. Slejās norādīta fizisko plūsmu izcelsme (piedāvājums) vai galamērķis (izlietojums). Slejas ir sagrupētas piecās kategorijās:
—
“ražošana” attiecas uz preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Ražošanas darbības klasificē saskaņā ar NACE 2. red., un datus ziņo A*64 agregācijas līmenī,
—
“patēriņš” (sniegts vienā slejā kopumā un sadalīts arī trīs apakšklasēs (transports, apkure/dzesēšana, pārējie)) attiecas uz privāto mājsaimniecību galapatēriņu,
—
“uzkrājumi” attiecas uz energoproduktu pārmaiņām krājumos ekonomikā.
—
“pārējā pasaule” reģistrē importēto un eksportēto produktu plūsmas.
—
“vide” reģistrē dabas ielaides plūsmu izcelsmi un atlikumu plūsmu galamērķi.
4. Rindās apraksta fizisko plūsmu veidus, kas klasificēti 3. iedaļas pirmajā ievilkumā. 5. Dabas energoresursu ielaides, energoproduktu un energoresursu atlikumi ir šādi:
—
dabas energoresursu ielaide sagrupēta neatjaunojamo dabas energoresursu ielaidē un atjaunojamo dabas energoresursu ielaidē,
—
energoprodukti sagrupēti saskaņā ar preču klasifikāciju, ko izmanto Eiropas enerģētikas statistikā,
—
energoresursu atlikumos ietverti atkritumi (bez monetārās vērtības); zudumi ieguvē/izstrādē, izplatīšanā/transportēšanā, pārveidošanā/pārvēršanā un uzglabāšanā; un balanspozīcijas, lai sabalansētu piedāvājuma un izlietojuma tabulas.
6. “Tilts” no rezidences principa rādītāja uz rādītāju, kas balstās uz teritorijas principu, ir sniegts valsts ekonomikai kopumā (bez nozaru dalījuma) un tiek iegūts šādi: rezidentu vienību kopējais energopatēriņš
–
rezidentu vienību kopējais energopatēriņš ārpus valsts
+
nerezidentu energopatēriņš teritorijā
+
statistiskās atšķirības
=
bruto iekšzemes energopatēriņš (balstīts uz teritoriju) 6. iedaļa MAKSIMĀLAIS PĀREJAS PERIODU ILGUMS Maksimālais pārejas perioda ilgums, lai īstenotu šā pielikuma noteikumus, ir divi gadi pēc pirmā nosūtīšanas termiņa. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|