VIII NODAĻA

31. pants

Sagatavotība pārrobežu ārkārtas situācijām un tādu dalībvalstu reaģēšana, kuru jurisdikcijā ir naftas un gāzes nozares darbības jūrā

1.  Ja dalībvalsts uzskata, ka smags apdraudējums, kas saistīts ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, kurām jānotiek tās jurisdikcijā, var ievērojami ietekmēt citas dalībvalsts vidi, tā pirms šo darbību sākšanas potenciāli skartajai dalībvalstij nosūta attiecīgo informāciju un cenšas kopā ar minēto dalībvalsti pieņemt pasākumus, lai novērstu kaitējumu.

Dalībvalstis, kas sevi uzskata par potenciāli skartām, var pieprasīt, lai dalībvalsts, kuras jurisdikcijā notiek naftas un gāzes nozares darbība jūrā, pārsūta tām visu attiecīgo informāciju. Minētās dalībvalstis var kopīgi novērtēt pasākumu efektivitāti, neskarot tās kompetentās iestādes regulatīvās funkcijas, kuras jurisdikcijā ir attiecīgā darbība saskaņā ar 8. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu.

2.  Smagus apdraudējumus, kas apzināti, ievērojot 1. punktu, ņem vērā iekšējos un ārējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, lai veicinātu kopīgu efektīvu reaģēšanu uz smagu negadījumu.

3.  Ja ir paredzams risks, ka smagiem negadījumiem būs pārrobežu ietekme uz trešām valstīm, dalībvalstis uz abpusēja pamata dara informāciju pieejamu trešām valstīm.

4.  Dalībvalstis savstarpēji koordinē pasākumus, kas attiecas uz teritorijām ārpus Savienības, lai novērstu naftas un gāzes nozares darbību jūrā iespējamu negatīvu ietekmi.

5.  Dalībvalstis regulāri testē savu gatavību efektīvi reaģēt uz smagiem negadījumiem, sadarbojoties ar potenciāli skartajām dalībvalstīm, attiecīgajām Savienības aģentūrām un – uz abpusēja pamata – potenciāli skartajām trešām valstīm. Komisija var sniegt ieguldījumu pasākumos, kas vērsti uz pārrobežu ārkārtas situāciju mehānismu testēšanu.

6.  Ja ir noticis smags negadījums vai ja pastāv tūlītējs tā risks un ja šim negadījumam ir vai tā riskam var būt pārrobežu ietekme, tā dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir radusies šī situācija, nekavējoties informē Komisiju un tās dalībvalstis vai trešās valstis, ko šī situācija var skart, un nepārtraukti sniedz informāciju, kas ir lietderīga efektīvai reaģēšanai ārkārtas situācijā.

32. pants

Sagatavotība pārrobežu ārkārtas situācijām un tādu dalībvalstu reaģēšana, kuru jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā

1.  Dalībvalstis, kuru jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā, ieceļ kontaktpunktu, lai apmainītos ar informāciju ar attiecīgām blakus esošām dalībvalstīm.

2.  Dalībvalstis, kuru jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā, piemēro 29. panta 4. un 7. punktu, lai nodrošinātu pienācīgas reaģēšanas spējas gadījumā, ja tās skar smags negadījums.

3.  Dalībvalstis, kuru jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā, saskaņo savus valsts situatīvos plānus jūras vidē ar citām attiecīgajām dalībvalstīm, ciktāl vajadzīgs, lai nodrošinātu visefektīvākās spējas reaģēt uz smagu negadījumu.

4.  Ja dalībvalsti, kuras jurisdikcijā nav naftas un gāzes nozares darbības jūrā, skar smags negadījums, tā:

33. pants

Saskaņota pieeja naftas un gāzes nozares darbību jūrā drošumam starptautiskā līmenī

1.  Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un neskarot attiecīgus starptautiskos nolīgumus, veicina sadarbību ar trešām valstīm, kas veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā tajos pašos jūras reģionos, kuros šīs darbības veic dalībvalstis.

2.  Komisija veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kas veic naftas un gāzes nozares darbības jūrā, un blakus esošajām trešām valstīm, kas veic līdzīgas darbības, ar mērķi sekmēt preventīvus pasākumus un reģionālus plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

3.  Atbilstīgos pasaules un reģionālos forumos, tostarp tādos forumos, kas attiecas uz Arktikas ūdeņiem, Komisija starptautiskā līmenī popularizē augstus drošuma standartus saistībā ar naftas un gāzes nozares darbībām.