III NODAĻA

14. pants

Uzraudzības sistēma

1.  Astoņpadsmit mēnešu laikā no Savienības saraksta pieņemšanas dalībvalstis ievieš sistēmu invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, uzraudzībai vai arī šādu sistēmu iekļauj esošā sistēmā, ar kuru, veicot apsekojumus, monitoringu vai citas procedūras, tiek vākti un reģistrēti dati par invazīvu svešzemju sugu sastopamību vidē, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu introdukciju vai izplatīšanos Savienībā.

2.  Uzraudzības sistēma, kas minēta šā panta 1. punktā:

15. pants

Oficiālās kontroles

1.  Dalībvalstis līdz 2016. gada 2. janvārim ievieš pilnībā funkcionējošas struktūras, lai veiktu oficiālās kontroles, kas nepieciešamas, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, apzinātu introdukciju Savienībā. Minētās oficiālās kontroles veic preču kategorijām, kas atbilst tiem kombinētās nomenklatūras kodiem, uz kuriem saskaņā ar 4. panta 5. punktu izdarīta atsauce Savienības sarakstā.

2.  Kompetentās iestādes veic šā panta 1. punktā minēto preču attiecīgu uz risku analīzi balstītu kontroli, pārbaudot, ka:

3.  Kontrole, kas minēta šā panta 2. punktā, sastāv no dokumentu, identitātes un vajadzības gadījumā fiziskas pārbaudes un tiek veikta, kad šā panta 1. punktā minētās preces tiek ievestas Savienībā. Ja Savienības tiesību akti par oficiālām kontrolēm jau paredz šā panta 1. punktā minētajām preču kategorijām īpašu oficiālu kontroli robežkontroles vienībās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 un Direktīvām 91/496/EEK un 97/78/EK vai ievešanas punktos saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK, dalībvalstis atbildību par šā panta 2. punktā minētās kontroles veikšanu uztic kompetentajām iestādēm, kam uzdots veikt minēto kontroli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. pantu vai Direktīvas 2000/29/EK 2. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

4.  Brīvajās zonās vai brīvajās noliktavās veicot darbības ar 1. punktā minētajām precēm un pakļaujot tās muitas procedūrām laišanai brīvā apgrozībā, tranzītam, glabāšanai muitas noliktavā, ievešanai pārstrādes nolūkā, pārstrādei muitas uzraudzībā un pagaidu ievešanai, muitas iestādēm deklarē:

Minētos dokumentus var iesniegt arī elektroniski.

5.  Ja kontrolē konstatē neatbilstību šai regulai:

Ja preces tiek aizturētas, tās uztic kompetentajai iestādei, kas atbild par šīs regulas piemērošanu. Minētā iestāde rīkojas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Dalībvalstis var deleģēt konkrētas funkcijas citām iestādēm.

6.  Izmaksas, kas rodas, kamēr tiek veikta pārbaude, un izmaksas, kas rodas jebkura pārkāpumu dēļ, sedz tā fiziskā vai juridiskā persona Savienībā, kura ievedusi preces Savienībā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nenosaka citādi.

7.  Dalībvalstis ievieš procedūras, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas apmaiņu un visu iesaistīto iestāžu patiesu un efektīvu koordināciju un sadarbību saistībā ar 2. punktā minētajām pārbaudēm.

8.  Pamatojoties uz paraugpraksi, Komisija kopā ar visām dalībvalstīm izstrādā pamatnostādnes un mācību programmas, lai atvieglotu invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, identifikāciju un atklāšanu, kā arī reālas un efektīvas kontroles veikšanu.

9.  Ja ir izdotas atļaujas saskaņā ar 8. pantu, muitas deklarācijā vai attiecīgos paziņojumos, ko sniedz robežkontroles vienībām, atsaucas uz derīgu dalībvalsts izdotu atļauju, kas attiecas uz deklarētajām precēm.

16. pants

Paziņojumi par agrīnu atklāšanu

1.  Dalībvalstis izmanto saskaņā ar 14. pantu izveidoto uzraudzības sistēmu un 15. pantā paredzētajās oficiālajās kontrolēs savākto informāciju, lai apstiprinātu invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, introdukcijas vai klātbūtnes agrīnu atklāšanu.

2.  Dalībvalstis nekavējoties rakstiski paziņo Komisijai un informē pārējās dalībvalstis par invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, introdukcijas vai klātbūtnes agrīnu atklāšanu, jo īpaši:

17. pants

Ātra izskaušana agrīnā invāzijas stadijā

1.  Pēc agrīnas atklāšanas un trīs mēnešos pēc 16. pantā minētā paziņojuma par agrīnu atklāšanu dalībvalstis veic izskaušanas pasākumus un paziņo par šiem pasākumiem Komisijai, un informē pārējās dalībvalstis.

2.  Veicot izskaušanas pasākumus, dalībvalstis nodrošina, ka ar izmantotajām metodēm faktiski ir panākta attiecīgās invazīvās svešzemju sugas populācijas pilnīga un pastāvīga iznīcināšana, pienācīgi ņemot vērā cilvēku veselību un vidi, īpaši nemērķa sugas un to dzīvotnes, un nodrošinot, ka dzīvniekiem netiek nodarītas sāpes, mokas vai ciešanas, no kurām var izvairīties.

3.  Dalībvalstis uzrauga izskaušanas efektivitāti. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot 14. pantā paredzēto uzraudzības sistēmu. Veicot uzraudzību, attiecīgā gadījumā izvērtē arī ietekmi uz nemērķa sugām.

4.  Dalībvalstis informē Komisiju par veikto pasākumu efektivitāti un paziņo Komisijai, kad invazīvas svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, populācija ir izskausta. Minēto informāciju tās sniedz arī citām dalībvalstīm.

18. pants

Atkāpes no ātras izskaušanas pienākuma

1.  Balstoties uz drošiem zinātniskiem pierādījumiem, dalībvalsts divos mēnešos pēc 16. pantā minētās invazīvās svešzemju sugas konstatēšanas var izlemt nepiemērot izskaušanas pasākumus, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties rakstiski paziņo Komisijai par savu lēmumu. Paziņojumam pievieno visus pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos pierādījumus.

2.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt lēmumu noraidīt lēmumu, par ko paziņots saskaņā ar 1. punkta otro daļu, ja nav izpildīti tajā paredzētie nosacījumi.

3.  Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Īstenošanas akta projektu divos mēnešos pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas iesniedz komitejai, kas minēta 27. panta 1. punktā.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja saskaņā ar 1. punktu izskaušanas pasākumi netiek piemēroti, ir ieviesti ierobežošanas pasākumi, lai novērstu invazīvās svešzemju sugas tālāku izplatīšanos uz citām dalībvalstīm.

5.  Ja Komisija noraida lēmumu, kas paziņots saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu, attiecīgā dalībvalsts nekavējoties piemēro 17. pantā minētos izskaušanas pasākumus.

6.  Ja Komisija nenoraida lēmumu, kas paziņots saskaņā ar šā panta 1. punkta otro daļu, invazīvajai svešzemju sugai piemēro 19. pantā minētos pārvaldības pasākumus.