22. pants Tīkla izvērsuma ģeogrāfiskā apsekošana

Līdz 2023. gada 21. decembrim valsts regulatīvās un/vai citas kompetentās iestādes apseko, kur ģeogrāfiski iesniedzas elektronisko sakaru tīkli, kas spēj nodrošināt platjoslu (“platjoslas tīkli”), un pēc tam atjaunina ne retāk kā reizi trijos gados.

Ģeogrāfiskais apsekojums ietver apsekojumu par platjoslas tīklu pašreizējo ģeogrāfisko aptvērumu savā teritorijā, kas nepieciešams to uzdevumu izpildei, kas šajā direktīvā paredzēti valsts regulatīvajām un/vai citām kompetentajām iestādēm, un to apsekojumu veikšanai, kuri vajadzīgi valsts atbalsta normu piemērošanai.

Ģeogrāfiskajā apsekojumā var ietvert arī savas teritorijas platjoslas tīklu, tostarp ļoti augstas veiktspējas tīklu, aptvēruma prognozi attiecīgās iestādes noteiktam laikposmam.

Šādā prognozē iekļauj visu attiecīgo informāciju, tostarp informāciju par jebkura uzņēmuma vai publiskas iestādes plānotu ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanu un tīklu nozīmīgiem pilnveidojumiem vai paplašinājumiem vismaz līdz 100 Mbiti/s lejupielādes ātrumam. Tādēļ valsts regulatīvās un/vai citas kompetentās iestādes prasa no uzņēmumiem un publiskām iestādēm šādu informāciju, ciktāl tā ir pieejama un var tikt sniegta bez pārmērīgiem pūliņiem.

Valsts regulatīvā iestāde attiecībā uz uzdevumiem, kas tai konkrēti uzticēti saskaņā ar šo direktīvu, pieņem lēmumu par to, ciktāl ir lietderīgi paļauties uz visu informāciju, kas savākta saistībā ar šādu prognozi, vai daļu no tās.

Ja ģeogrāfisko apsekojumu neveic valsts regulatīvā iestāde, to īsteno sadarbībā ar minēto iestādi, ciktāl tas var attiekties uz tās uzdevumiem.

Ģeogrāfiskajā apsekojumā savāktajai informācijai jābūt pietiekami detalizētai un jāsatur pietiekamas ziņas par pakalpojuma kvalitāti un tās parametriem, un to apstrādā saskaņā ar 20. panta 3. punktu.

Valsts regulatīvās un/vai citas kompetentās iestādes var apzīmēt teritoriāli skaidri norobežotu zonu, kurā, pamatojoties uz informāciju, kas savākta, un jebkādu prognozi, kas sagatavota, ievērojot 1. punktu, tiek konstatēts, ka attiecīgajā prognozes periodā neviens uzņēmums vai publiska iestāde nav izvērsuši un neplāno izvērst ļoti augstas veiktspējas tīklu vai ievērojami pilnveidot vai paplašināt savu tīklu vismaz līdz 100 Mbiti/s lejupielādes ātrumam. Valsts regulatīvās un/vai citas kompetentās iestādes publicē apzīmētās zonas.

Apzīmētajā zonā attiecīgās iestādes var aicināt uzņēmumus un publiskas iestādes deklarēt nodomu attiecīgajā prognozes periodā izvērst ļoti augstas veiktspējas tīklus. Ja šā aicinājuma rezultātā kāds uzņēmums vai publiska iestāde deklarē nodomu to darīt, attiecīgā iestāde var prasīt, lai citi uzņēmumi un publiskas iestādes deklarētu jebkādus nodomus šajā zonā izvērst ļoti augstas veiktspējas tīklus vai ievērojami pilnveidot vai paplašināt savu tīklu vismaz līdz 100 Mbiti/s lejupielādes ātrumam. Attiecīgā iestāde nosaka, kādas ziņas iekļaujams šādā pieteikumā, lai nodrošinātu vismaz tādu pašu detalizācijas pakāpi, kāda ievērota jebkurā 1. punktā paredzētajā prognozē. Katram uzņēmumam vai publiskai iestādei, kas pauž interesi, tā arī dara zināmu, vai apzīmēto zonu aptver vai varētu aptvert nākamās paaudzes piekļuves tīkls, kas pēc atbilstoši 1. punktam savāktajām ziņām piedāvā lejupielādes ātrumu zem 100 Mbiti/s.

Pasākumus saskaņā ar 3. punktu īsteno saskaņā ar iedarbīgu, objektīvu, pārredzamu un nediskriminējošu procedūru, no kuras a priori netiek izslēgts neviens uzņēmums.

Dalībvalstis gādā, lai valsts regulatīvās un citas kompetentās iestādes, un pašvaldības, reģionu un valsts pārvaldes iestādes, kas atbild par publiskā sektora līdzekļu piešķiršanu elektronisko sakaru tīklu izvēršanai, valsts platjoslas plānu izstrādi, radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām piesaistāmo pārklājuma nodrošināšanas pienākumu definēšanu un vispārējā pakalpojuma nodrošināšanas pienākumā ietilpstošo pakalpojumu pieejamību to teritorijā, ņemtu vērā saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu veiktā ģeogrāfiskā apsekojuma rezultātus un visas apzīmētās zonas.

Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas veic ģeogrāfisko apsekojumu, piegādā minētos rezultātus tā, ka saņēmēja iestāde nodrošina tādu pašu komercnoslēpuma pakāpi kā nosūtītāja iestāde, un informētu puses, kas sniedza šādu informāciju. Minētos rezultātus ar tādiem pašiem nosacījumiem dara zināmus arī BEREC un Komisijai pēc to pieprasījuma.

Ja attiecīgā informācija nav pieejama tirgū, kompetentās iestādes iegūst datus no ģeogrāfiskajiem apsekojumiem, uz kuriem neattiecas komercnoslēpums un kuri ir tieši pieejami saskaņā ar Direktīvu 2003/98/EK, kas ļauj tos izmantot atkārtoti. Ja šādi rīki tirgū nav pieejami, tās arī dara pieejamus informācijas rīkus, kas galalietotājiem dod iespēju noteikt savienojamības pieejamību atšķirīgās zonās tādā detalizācijas pakāpē, kas ir noderīga, lai palīdzētu izvēlēties operatoru vai pakalpojumu sniedzēju.

Lai veicinātu ģeogrāfiskās apsekošanas un prognozēšanas konsekventu piemērošanu, BEREC pēc apspriešanās ar ieinteresētām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju un attiecīgajām valsts iestādēm līdz 2020. gada 21. jūnijam izdod pamatnostādnes, kam jāpalīdz valsts regulatīvajām un/vai citām kompetentajām iestādēm atbilstoši šim pantam konsekventi īstenot savus pienākumus.