61. pants Valsts regulatīvo un citu kompetento iestāžu tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi un starpsavienojumu

Valsts regulatīvās iestādes vai šā panta 2. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētajā gadījumā valsts regulatīvās iestādes vai citas kompetentās iestādes, darbojoties saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem mērķiem, veicina un attiecīgā gadījumā nodrošina, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, atbilstīgu piekļuvi pakalpojumiem un to starpsavienojumu un sadarbspēju, veicot savus pienākumus, veicinot efektivitāti, noturīgu konkurenci, ļoti augstas veiktspējas tīklu izvietošanu, efektīvus ieguldījumus un inovācijas un sniedzot maksimālu labumu galalietotājiem.

▼B

Tās sniedz norādes un publisko procedūras, kas piemērojamas, lai iegūtu piekļuvi un starpsavienojumu, nolūkā nodrošināt, ka mazie un vidējie uzņēmumi un operatori ar ierobežotu ģeogrāfisko tvērumu var gūt labumu no uzliktajiem pienākumiem.

Jo īpaši, neskarot pasākumus, kurus var veikt attiecībā uz uzņēmumiem, kas atzīti par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, saskaņā ar 68. pantu, valsts regulatīvās iestādes vai šā punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētajā gadījumā valsts regulatīvās iestādes vai citas kompetentās iestādes var uzlikt:

▼B

Pirmās daļas c) apakšpunktā minētos pienākumus var noteikt tikai:

Otrās daļas ii) punktā minētos īstenošanas pasākumus pieņem saskaņā ar 118. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Jo īpaši un neskarot 1. un 2. punktu, valsts regulatīvās iestādes var uzlikt pienākumus pēc pamatota pieprasījuma dot piekļuvi vadojumam un kabeļiem, un ar tiem saistītajām iekārtām ēkās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam, kā noteikusi valsts regulatīvā iestāde, ja minētais punkts atrodas ārpus ēkas. Pamatojoties uz to, ka šādu tīkla elementu replicēšana būtu ekonomiski neefektīva vai fiziski neiespējama, šādus pienākumus var uzlikt elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem vai šāda vadojuma un kabeļu, un saistīto iekārtu īpašniekiem, ja minētie īpašnieki nav elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji. Noteiktie piekļuves nosacījumi var ietvert īpašus noteikumus par piekļuvi šādiem tīkla elementiem un ar tiem saistītām iekārtām un saistītiem pakalpojumiem, par pārredzamību un nediskrimināciju un par piekļuves izmaksu dalīšanu, paredzot, ka piekļuves izmaksas attiecīgā gadījumā var pielāgot, lai ņemtu vērā riska faktorus.

Ja valsts regulatīvā iestāde secina, attiecīgā gadījumā ņemot vērā no jebkādas attiecīgas tirgus analīzes izrietošus pienākumus, ka ar pienākumiem, kas uzlikti saskaņā ar pirmo daļu, netiek pietiekami labi novērsti lieli un ilglaicīgi replicēšanas fiziskie vai ekonomiskie šķēršļi, ko rada esošā vai no jauna radusies tirgus situācija, kas ievērojami ierobežo konkurētspējīgu iznākumu galalietotāju interesēs, tā var uzlikt pienākumu ar taisnīgiem un samērīgiem noteikumiem nodrošināt šādu piekļuvi arī aiz pirmā koncentrācijas vai sadales punkta, līdz punktam, ko tā nosaka par vistuvāko galalietotājiem un kas spēj izmitināt pietiekamu skaitu galalietotāju savienojumu, lai būtu komerciāli dzīvotspējīgs efektīviem piekļuves prasītājiem. Nosakot to, ciktāl piekļuve jānodrošina arī aiz pirmā koncentrācijas vai sadales punkta, valsts regulatīvā iestāde maksimāli ņem vērā attiecīgas BEREC pamatnostādnes. Ja tas ir pamatoti tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ, valsts regulatīvās iestādes var uzlikt pienākumus nodrošināt aktīvu vai virtuālu piekļuvi.

Valsts regulatīvās iestādes neuzliek elektronisko sakaru tīklu sniedzējiem pienākumus saskaņā ar otro daļu, ja tās konstatē, ka:

Atkāpjoties no trešās daļas a) punkta, valsts regulatīvās iestādes var uzlikt pienākumus elektronisko sakaru tīklu sniedzējiem, kas atbilst minētajā punktā minētajiem kritērijiem, ja attiecīgais tīkls tiek finansēts publiski.

Līdz 2020. gada 21. decembrim BEREC publisko pamatnostādnes ar mērķi sekmēt konsekventu šā punkta piemērošanu, paredzot attiecīgus kritērijus, pēc kuriem nosaka:

Neskarot 1. un 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes ir pilnvarotas uzņēmumiem, kuri nodrošina vai kuriem ir atļauts nodrošināt elektronisko sakaru tīklus, noteikt pienākumus saistībā ar pasīvās infrastruktūras koplietošanu vai pienākumus noslēgt lokalizētus viesabonēšanas piekļuves līgumus, abos gadījumos, ja tieši vajadzīgs, lai uz vietas sniegtu pakalpojumus, kuri balstīti uz radiofrekvenču spektra lietošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ar noteikumu, ka nevienam uzņēmumam saskaņā ar taisnīgiem un samērīgiem noteikumiem un nosacījumiem nav darīti pieejami darbspējīgi un līdzīgi alternatīvi līdzekļi, ar ko nodrošina piekļuvi galalietotājiem. Kompetentās iestādes šādus pienākumus var uzlikt tikai tad, ja šī iespēja ir skaidri paredzēta, piešķirot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, un ja tas ir pamatoti, ņemot vērā to, ka teritorijā, uz ko attiecas šādi pienākumi, tirgus sekmēta infrastruktūras izvēršana tādu tīklu vai pakalpojumu nodrošināšanai, kuri balstās uz radiofrekvenču spektra lietošanu, saskaras ar nepārvaramiem ekonomiskiem vai fiziskiem šķēršļiem, kuru dēļ galalietotāju piekļuve tīkliem vai pakalpojumiem ir būtiski traucēta vai tās nav vispār. Šādos apstākļos, kad piekļuve pasīvajai infrastruktūrai un tās koplietošana nevar pietiekamā mērā atrisināt situāciju, valsts regulatīvās iestādes var noteikt pienākumus attiecībā uz aktīvās infrastruktūras koplietošanu.

Kompetentās iestādes ņem vērā:

Strīda izšķiršanas gadījumā kompetentās iestādes var cita starpā uzņēmumam, kas gūst labumu no koplietošanas vai piekļuves pienākuma, noteikt pienākumu koplietot radiofrekvenču spektru ar infrastruktūras saimnieku attiecīgajā apgabalā.

Pienākumi un nosacījumi, kas uzlikti saskaņā ar šā panta 1. līdz 4. punktu, ir objektīvi, pārredzami, samērīgi un nediskriminējoši, tos īsteno saskaņā ar procedūrām, kas minētas 23., 32. un 33. pantā. Valsts regulatīvās un citas kompetentās iestādes, kas ir uzlikušas šādus pienākumus un nosacījumus, novērtē to rezultātus piecus gadus pēc tāda iepriekšējā pasākuma pieņemšanas, kas pieņemts attiecībā uz tiem pašiem uzņēmumiem, un novērtē, vai būtu lietderīgi tos atcelt vai grozīt, ņemot vērā situācijas attīstību. Minētās iestādes paziņo sava novērtējuma rezultātus saskaņā ar procedūrām, kas minētas 23., 32. un 33. pantā.

Šā panta 1. un 2. punkta nolūkā, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvā iestāde ir pilnvarota iejaukties pēc savas iniciatīvas – pamatotos gadījumos, lai nodrošinātu politikas mērķus, kas minēti 3. pantā, saskaņā ar šo direktīvu un jo īpaši ar procedūrām, kas minētas 23. un 32. pantā.

Līdz 2020. gada 21. jūnijam nolūkā veicināt to, ka valsts regulatīvās iestādes konsekventi nosaka tīkla pieslēgumpunktu atrašanās vietu, BEREC pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ciešā sadarbībā ar Komisiju pieņem pamatnostādnes par kopēju pieeju tīkla pieslēgumpunktu identificēšanai dažādās tīkla topoloģijās. Valsts regulatīvās iestādes maksimāli ņem vērā minētās pamatnostādnes, kad tās nosaka tīkla pieslēgumpunktu atrašanās vietu.