|
+61. pants 3. |
61. pants 3.Jo īpaši un neskarot 1. un 2. punktu, valsts regulatīvās iestādes var uzlikt pienākumus pēc pamatota pieprasījuma dot piekļuvi vadojumam un kabeļiem, un ar tiem saistītajām iekārtām ēkās vai līdz pirmajam koncentrācijas vai sadales punktam, kā noteikusi valsts regulatīvā iestāde, ja minētais punkts atrodas ārpus ēkas. Pamatojoties uz to, ka šādu tīkla elementu replicēšana būtu ekonomiski neefektīva vai fiziski neiespējama, šādus pienākumus var uzlikt elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem vai šāda vadojuma un kabeļu, un saistīto iekārtu īpašniekiem, ja minētie īpašnieki nav elektronisko sakaru tīklu nodrošinātāji. Noteiktie piekļuves nosacījumi var ietvert īpašus noteikumus par piekļuvi šādiem tīkla elementiem un ar tiem saistītām iekārtām un saistītiem pakalpojumiem, par pārredzamību un nediskrimināciju un par piekļuves izmaksu dalīšanu, paredzot, ka piekļuves izmaksas attiecīgā gadījumā var pielāgot, lai ņemtu vērā riska faktorus. Ja valsts regulatīvā iestāde secina, attiecīgā gadījumā ņemot vērā no jebkādas attiecīgas tirgus analīzes izrietošus pienākumus, ka ar pienākumiem, kas uzlikti saskaņā ar pirmo daļu, netiek pietiekami labi novērsti lieli un ilglaicīgi replicēšanas fiziskie vai ekonomiskie šķēršļi, ko rada esošā vai no jauna radusies tirgus situācija, kas ievērojami ierobežo konkurētspējīgu iznākumu galalietotāju interesēs, tā var uzlikt pienākumu ar taisnīgiem un samērīgiem noteikumiem nodrošināt šādu piekļuvi arī aiz pirmā koncentrācijas vai sadales punkta, līdz punktam, ko tā nosaka par vistuvāko galalietotājiem un kas spēj izmitināt pietiekamu skaitu galalietotāju savienojumu, lai būtu komerciāli dzīvotspējīgs efektīviem piekļuves prasītājiem. Nosakot to, ciktāl piekļuve jānodrošina arī aiz pirmā koncentrācijas vai sadales punkta, valsts regulatīvā iestāde maksimāli ņem vērā attiecīgas BEREC pamatnostādnes. Ja tas ir pamatoti tehnisku vai ekonomisku iemeslu dēļ, valsts regulatīvās iestādes var uzlikt pienākumus nodrošināt aktīvu vai virtuālu piekļuvi. Valsts regulatīvās iestādes neuzliek elektronisko sakaru tīklu sniedzējiem pienākumus saskaņā ar otro daļu, ja tās konstatē, ka:
a)
pakalpojumu sniedzējs atbilst 80. panta 1. punktā minētajām raksturīgām iezīmēm un jebkuram uzņēmumam dara pieejamus darbspējīgus un līdzīgus alternatīvus līdzekļus, ar ko sasniegt galalietotājus, ar taisnīgiem, nediskriminējošiem un samērīgiem noteikumiem sniedzot piekļuvi ļoti augstas veiktspējas tīklam; valsts regulatīvās iestādes minēto atbrīvojumu var piemērot arī citiem sniedzējiem, kas ar taisnīgiem, nediskriminējošiem un samērīgiem noteikumiem un nosacījumiem piedāvā piekļuvi ļoti augstas veiktspējas tīklam; vai
b)
pienākumu uzlikšana apdraudētu jauna tīkla izvietošanas ekonomisko vai finansiālo dzīvotspēju, jo īpaši mazu vietēju projektu gadījumā. Atkāpjoties no trešās daļas a) punkta, valsts regulatīvās iestādes var uzlikt pienākumus elektronisko sakaru tīklu sniedzējiem, kas atbilst minētajā punktā minētajiem kritērijiem, ja attiecīgais tīkls tiek finansēts publiski. Līdz 2020. gada 21. decembrim BEREC publisko pamatnostādnes ar mērķi sekmēt konsekventu šā punkta piemērošanu, paredzot attiecīgus kritērijus, pēc kuriem nosaka:
a)
pirmo koncentrācijas vai sadales punktu;
b)
punktu, kurš atrodas aiz pirmā koncentrācijas vai sadales punkta un kurā ir pietiekams galalietotāju savienojumu skaits, lai ļautu efektīvam uzņēmumam pārvarēt konstatētos ievērojamus replicēšanas šķēršļus;
c)
kādu tīkla izvietošanu var uzskatīt par jaunu;
d)
kādus projektus var uzskatīt par maziem; un
e)
kuri ekonomiskie un fiziskie replicēšanas šķēršļi ir lieli un ilglaicīgi. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|