15. pants Administratīvās procedūras, noteikumi un kodeksi

Dalībvalstis nodrošina, ka visi valsts noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vai siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas ražošanas stacijām un attiecīgajiem pārvades un sadales tīkliem, biomasas pārveidošanai par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo, biomasas kurināmo/degvielu vai citiem energoproduktiem, un kuras piemēro attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo kurināmo/degvielu, ir samērīgi un vajadzīgi un palīdz ievērot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”.

Dalībvalstis skaidri nosaka visas tehniskās specifikācijas, kuras attiecībā uz atjaunojamās enerģijas aprīkojumu un sistēmām ir jāievēro, lai varētu gūt labumu no atbalsta shēmām un kvalificēties publiskajam iepirkumam. Ja ir noteikti harmonizētie standarti vai Eiropas standarti, arī citas tehniskās atsauces sistēmas, ko izveidojušas Eiropas standartizācijas organizācijas, šādas tehniskās specifikācijas nosaka, atsaucoties uz šiem standartiem. Priekšroku dod harmonizētajiem standartiem, uz kuriem Savienības tiesību aktu vajadzībām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2017/1369 ( 14 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/125/EK ( 15 ), publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja šādu standartu nav, izmanto citus harmonizētos standartus un Eiropas standartus (tādā kārtībā). Šādās tehniskajās specifikācijās neparedz konkrētu vietu, kur aprīkojums un sistēmas sertificējamas, un tās nerada šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai.

Member States shall promote the testing of innovative renewable energy technology for producing, sharing and storing of renewable energy through pilot projects in a real-world environment, for a limited period, in accordance with the applicable Union law and accompanied by appropriate safeguards to ensure the secure operation of the energy system and avoid disproportionate impact on the functioning of the internal market, under the supervision of a competent authority.

Dalībvalstis nodrošina, ka nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes, plānojot – arī veicot agrīno telpisko plānošanu –, projektējot, būvējot un atjaunojot urbāno infrastruktūru, rūpnieciskos, komerciālos vai dzīvojamos rajonus, energoinfrastruktūru un transporta infrastruktūru, tostarp elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes, dabasgāzes un alternatīvo degvielu tīklus, paredz noteikumus par atjaunojamās enerģijas integrēšanu un ieviešanu, tostarp par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatēriņu un atjaunojamās enerģijas kopienām, un nenovēršama atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma izmantošanu. Konkrēti, dalībvalstis mudina vietējās un reģionālās administratīvās struktūras pilsētas infrastruktūras plānošanas procesā attiecīgā gadījumā iestrādāt atjaunīgo siltumapgādi un aukstumapgādi un apspriesties ar tīkla operatoriem, lai pārdomātu, kā energoefektivitātes un pieprasījumreakcijas programmas un īpašie noteikumi par atjaunojamo energoresursu pašpatēriņu un atjaunojamās enerģijas kopienām ietekmētu tīklu operatoru infrastruktūras attīstības plānus.

Dalībvalstis novērtē regulatīvos un administratīvos šķēršļus ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas pirkuma līgumiem un likvidē nepamatotus šķēršļus, kas traucē šādus līgumus noslēgt, un veicina šādu līgumu ieviešanos, cita starpā izpētot, kā mazināt ar tiem saistītos finansiālos riskus, jo īpaši ar kredīta garantijām. Dalībvalstis nodrošina, ka uz minētajiem līgumiem neattiecas nesamērīgas vai diskriminējošas procedūras vai maksas un ka visus saistītos izcelsmes apliecinājumus saskaņā ar atjaunīgās enerģijas pirkuma līgumu var nodot tās pircējam.

Līdz 2025. gada 21. novembrim Komisija izskata, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi – citu starpā indikatīvu galveno snieguma rādītāju izstrāde –, kas palīdzētu dalībvalstīm īstenot šajā direktīvā paredzētās atļauju piešķiršanas procedūras.