IX PIELIKUMS

aļģes, ja tās audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros;

jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, bet tas neattiecas uz dalītiem mājsaimniecības atkritumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie pārstrādes mērķi;

bioloģiski atkritumi, kas definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā un kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, uz kurām attiecas dalīta savākšana, kas definēta minētās direktīvas 3. panta 11. punktā;

rūpniecisko atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, tostarp materiāli no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības un lauksaimniecības pārtikas ražošanas, un zvejniecības un akvakultūras nozares, izņemot izejvielas, kas uzskaitītas šā pielikuma B daļā;

salmi;

kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas;

palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari;

taleļļas darva;

jēlglicerīns;

cukurniedru izspaidas;

vīnogu čagas un vīna nogulsnes;

riekstu čaumalas;

sēnalas;

vālītes, kas attīrītas no kukurūzas graudiem;

mežsaimniecības un uz mežsaimniecību balstītu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija, proti, mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru duļķes, lignīns un taleļļas darva;

cits nepārtikas celulozes materiāls;

cits lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus;

fūzeļeļļas no spirta destilācijas;

neapstrādāts metanols no kraftpulpas procesa, iegūts koksnes pulpas ražošanā;

starpkultūras, piemēram, uztvērējaugi un sedzējaugi, ko audzē platībās, kurās pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu ražošana īsa veģetācijas perioda dēļ nepārsniedz vienu ražu, ar nosacījumu, ka to izmantošana nerada pieprasījumu pēc papildu zemes un ka tiek saglabāts augsnes organiskās vielas saturs, ja šos augus izmanto aviācijas nozares biodegvielas ražošanai;

kultūraugi, ko audzē stipri degradētā zemē, izņemot pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugus, ja tos izmanto aviācijas nozares biodegvielas ražošanai;

zilaļģes.

lietota cepamā eļļa;

dzīvnieku tauki, ko klasificē 1. un 2. kategorijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009;

bojāti kultūraugi, kas nav derīgi izmantošanai pārtikas vai dzīvnieku barības ķēdē, izņemot vielas, kas tīši pārveidotas vai kontaminētas tā, lai tās atbilstu šai definīcijai;

sadzīves notekūdeņi un to derivāti, izņemot notekūdeņu dūņas;

kultūraugi, ko audzē stipri degradētā zemē, izņemot pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugus un izejvielas, kas norādītas šā pielikuma A daļā, ja tos neizmanto aviācijas nozares biodegvielas ražošanai;

starpkultūras, piemēram, uztvērējaugi un sedzējaugi – izņemot šā pielikuma A daļā norādītās izejvielas –, ko audzē platībās, kurās pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu ražošana īsa veģetācijas perioda dēļ nepārsniedz vienu ražu, ar nosacījumu, ka to izmantošana nerada pieprasījumu pēc papildu zemes un ka tiek saglabāts augsnes organiskās vielas saturs, ja šos augus neizmanto aviācijas nozares biodegvielas ražošanai.