21. pants 1

a)

nākamās paaudzes mobilo sakaru tīklu un tehnoloģiju izvēršanas un īstenošanas ietekmi uz viesabonēšanas tirgu;

b)

pakalpojumu kvalitātes saistību efektivitāti attiecībā uz viesabonentiem, pakalpojumu, tostarp to, kuri ir alternatīva regulētiem mazumtirdzniecības balss, īsziņu un datu viesabonēšanas pakalpojumiem, pieejamību un kvalitāti, īpaši ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un piekļuvi dažādajām tīkla tehnoloģijām un paaudzēm;

c)

konkurences pakāpi gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības viesabonēšanas tirgos, it sevišķi faktiskos vairumtirdzniecības tarifus, pēc kuriem operatori maksā, un mazo, neatkarīgo vai nesen darbību uzsākušo operatoru un MVNO konkurences situāciju, ieskaitot komerclīgumu, datplūsmu, ko tirgo tirdzniecības platformās un tamlīdzīgos instrumentos, un operatoru savienotības pakāpes ietekmi uz konkurenci;

d)

mašīnas–mašīnas viesabonēšanas attīstību, tostarp attiecībā uz viesabonēšanu IoT ierīcēm;

e)

to, kādā mērā ar 3. pantā paredzēto pasākumu īstenošanu un īpaši, pamatojoties uz valsts regulatīvo iestāžu sniegto informāciju, ar 3. panta 6. punktā noteikto iepriekšējas atļaujas procedūras īstenošanu ir gūti rezultāti konkurences attīstībā regulēto viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgū;

f)

pieejamo mazumtirdzniecības tarifu plānu attīstību;

g)

izmaiņām datu patēriņa ieradumos saistībā gan ar iekšzemes, gan ar viesabonēšanas pakalpojumiem, tostarp izmaiņas Eiropas galalietotāju ceļošanas modeļos, ko izraisījuši tādi apstākļi kā pandēmijas, piemēram, Covid-19, vai dabas katastrofas;

h)

vietējā sakaru tīkla operatoru spējām uzturēt iekšzemes maksas modeli un to, kādā mērā izņēmuma kārtā ir atļautas mazumtirdzniecības viesabonēšanas papildmaksas saskaņā ar 6. pantu;

i)

apmeklēto sakaru tīklu operatoru spējām atpelnīt regulēto vairumtirdzniecības viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanas faktiski radītās izmaksas, ņemot vērā jaunāko informāciju par tīkla izvēršanu, kā arī tehnisko spēju attīstību, cenu noteikšanas modeļus un tīklu ierobežojumus, piemēram, iespēju iekļaut izmaksu modeļa aprēķinus, kuru pamatā ir jauda, nevis patēriņš;

j)

ietekmi, tostarp uz galalietotāju patēriņu, ko rada godīgas izmantošanas politika, kuru operatori piemēro saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti, ievērojot 7. pantu, tostarp identificējot neatbilstības šādas godīgas izmantošanas politikas piemērošanā un īstenošanā, kā arī šādas politikas vispārējās piemērošanas efektivitāti un samērīgumu;

k)

to, cik lielā mērā viesabonenti un operatori saskaras ar problēmām saistībā ar papildvērtības pakalpojumiem un to, kā tiek ieviesta datubāze ar papildvērtības pakalpojumu numerācijas diapazoniem, kas izveidota, ievērojot 16. panta pirmās daļas a) punktu;

l)

šīs regulas pasākumu piemērošanu un sūdzībām saistībā ar ārkārtas gadījuma saziņas izmantošanu viesabonēšanā;

m)

sūdzībām saistībā ar netīšu viesabonēšanu.