+13. pants Ēkas inženiertehniskās sistēmas
---+13. pants 1.
---+13. pants 2.
---+13. pants 3.
---+13. pants 4.
---+13. pants 5.
---+13. pants 6.
---+13. pants 7.
---+13. pants 8.
---+13. pants 9.
---+13. pants 10.
---+13. pants 11.
---+13. pants 12.
|
13. pants Ēkas inženiertehniskās sistēmas
1. Pārskats
| Nosaukums |
Regulējums |
|
13. pants 1.
|
Lai optimizētu ēkas inženiertehniskās sistēmas enerģijas izmantošanu, dalībvalstis nosaka sistēmas prasības, izmantojot enerģijas ietaupījumu tehnoloģijas, attiecībā uz jaunās vai esošajās ēkās ierīkoto inženiertehnisko sistēmu vispārējo energosniegumu, pareizu uzstādīšanu, pienācīgiem izmēriem, regulējumu un kontroli un attiecīgā gadījumā hidraulisko līdzsvarošanu. Nosakot prasības, dalībvalstis ņem vērā projektēšanas nosacījumus un tipiskos vai vidējos ekspluatācijas apstākļus. Sistēmas prasības nosaka jaunām ēku inženiertehniskajām sistēmām un esošo ēku inženiertehnisko sistēmu aizstāšanai un modernizēšanai, un tās piemēro, ciktāl tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli iespējams. Dalībvalstis var noteikt prasības attiecībā uz siltumģeneratoru siltumnīcefekta gāzu emisijām vai tajos izmantotā kurināmā veidu vai attiecībā uz to atjaunīgās enerģijas minimālo daļu, ko izmanto apkurei ēkas līmenī, ar nosacījumu, ka šādas prasības nerada nepamatotu tirgus šķērsli. Dalībvalstis nodrošina, ka prasības, ko tās noteikušas ēku inženiertehniskajām sistēmām, sasniedz vismaz jaunāko izmaksoptimālo līmeni.
|
|
13. pants 2.
|
Dalībvalstis var noteikt īpašas sistēmas prasības ēku inženiertehniskajām sistēmām, lai atvieglotu zemas temperatūras apkures sistēmu efektīvu uzstādīšanu un ekspluatāciju jaunās vai renovētās ēkās.
|
|
13. pants 3.
|
Dalībvalstis prasa, lai jaunas ēkas, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams, tiktu aprīkotas ar pašregulējošām ierīcēm temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā istabā vai, ja tas ir pamatoti, noteiktā apsildītā vai dzesētā ēkas vienības zonā, un attiecīgā gadījumā ar hidraulisko līdzsvarošanu. Šādas pašregulējošas ierīces un attiecīgā gadījumā hidraulisko līdzsvarošanu esošajās ēkās prasa ierīkot tad, kad tiek nomainīti siltumģeneratori vai aukstumģeneratori, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams.
|
|
13. pants 4.
|
Dalībvalstis nosaka prasības atbilstīgu iekštelpu vides kvalitātes standartu īstenošanai ēkās, lai uzturētu veselīgu telpu mikroklimatu.
|
|
13. pants 5.
|
Dalībvalstis pieprasa, lai nedzīvojamās bezemisiju ēkas būtu aprīkotas ar iekštelpu gaisa kvalitātes monitoringam un regulēšanai domātām mērierīcēm un vadības ierīcēm. Esošās nedzīvojamās ēkās šādas ierīces prasa uzstādīt tad, kad ēkā tiek veikta nozīmīga renovācija un ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams. Dalībvalstis var pieprasīt šādu ierīču uzstādīšanu dzīvojamās ēkās.
|
|
13. pants 6.
|
Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad tiek uzstādīta ēkas inženiertehniskā sistēma, tiek novērtēts mainītās daļas un, ja vajadzīgs, visas mainītās sistēmas kopējais energosniegums. Rezultātus dokumentē un dara zināmus ēkas īpašniekam, lai tie arī turpmāk būtu pieejami un tos var izmantot, lai verificētu atbilstību minimālajām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 1. punktu, un lai izdotu energosnieguma sertifikātus. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ēkas inženiertehnisko sistēmu energosniegums tiek optimizēts, ja tās tiek pāraprīkotas vai aizstātas. Dalībvalstis veicina atjaunīgās enerģijas uzkrāšanu ēkās. Dalībvalstis var paredzēt jaunus stimulus un finansējumu, lai veicinātu pāreju no siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām, kurās izmanto fosilo kurināmo, uz siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām, kas balstītas uz nefosilo kurināmo.
|
|
13. pants 7.
|
Dalībvalstis cenšas esošajās ēkās aizstāt ar fosilo kurināmo darbināmus autonomos katlus, lai panāktu atbilstību nacionālajiem plāniem, kas paredz pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā katliem.
|
|
13. pants 8.
|
Komisija izdod norādījumus par to, kas ir uzskatāms par fosilā kurināmā katlu.
|
|
13. pants 9.
|
Dalībvalstis nosaka prasības, ar kurām nodrošina, ka tad, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams, nedzīvojamās ēkas tiek aprīkotas ar ēku automatizācijas un vadības sistēmām šādā veidā:
a)
nedzīvojamās ēkas, kuru apkures sistēmu, gaisa kondicionēšanas sistēmu, kombinēto telpu apkures un ventilācijas sistēmu, vai kombinēto gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 290 kW, – līdz 2024. gada 31. decembrim;
b)
nedzīvojamās ēkas, kuru apkures sistēmu, gaisa kondicionēšanas sistēmu, kombinēto telpu apkures un ventilācijas sistēmu, vai kombinēto gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 70 kW, – līdz 2029. gada 31. decembrim.
|
|
13. pants 10.
|
Ēku automatizācijas un vadības sistēmas spēj:
a)
pastāvīgi uzraudzīt, reģistrēt, analizēt un dot iespējas koriģēt enerģijas izmantošanu;
b)
salīdzinoši novērtēt ēkas energosniegumu, atklāt ēkas inženiertehnisko sistēmu efektivitātes zudumus un informēt par ēku atbildīgo personu vai ēkas inženiertehnisko sistēmu apsaimniekotāju par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām;
c)
nodrošināt komunikāciju ar pieslēgtajām ēkas inženiertehniskajām sistēmām un citām ierīcēm ēkas iekšienē un būt sadarbspējīgas ar ēkas inženiertehniskajām sistēmām neatkarīgi no īpašniektehnoloģiju, ierīču un ražotāju dažādības;
d)
līdz 2026. gada 29. maijam veikt iekštelpu vides kvalitātes monitoringu.
|
|
13. pants 11.
|
Dalībvalstis nosaka prasības, ar ko nodrošina, ka, ja tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli iespējams, no 2026. gada 29. maija jaunas dzīvojamās ēkas un dzīvojamās ēkas, kam veic nozīmīgu renovāciju, ir aprīkotas ar:
a)
nepārtrauktu elektronisku uzraudzības funkciju, kas mēra sistēmu efektivitāti un būtiskas novirzes un sistēmas apkopes nepieciešamības gadījumā par to informē ēkas īpašniekus vai apsaimniekotājus;
b)
efektīvas vadības funkcijām, kas nodrošina optimālu enerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu, izmantojumu un attiecīgā gadījumā hidraulisko līdzsvaru;
c)
spēju reaģēt uz ārējiem signāliem un koriģēt enerģijas patēriņu.
Dalībvalstis šajā punktā noteiktās prasības var neattiecināt uz vienģimenes mājām, kurās veic nozīmīgu renovāciju, ja uzstādīšanas izmaksas pārsniedz ieguvumus.
|
|
13. pants 12.
|
Dalībvalstis nosaka prasības, lai nodrošinātu, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams, ka nedzīvojamās ēkas, kuru apkures sistēmu, gaisa kondicionēšanas sistēmu, kombinēto telpu apkures un ventilācijas sistēmu, vai kombinēto gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu lietderīgā nominālā jauda:
a)
pārsniedz 290 kW, – līdz 2027. gada 31. decembrim tiek aprīkotas ar automātiskām apgaismojuma vadības ierīcēm;
b)
pārsniedz 70 kW, – līdz 2029. gada 31. decembrim tiek aprīkotas ar automātiskām apgaismojuma vadības ierīcēm.
Automātiskās apgaismojuma vadības ierīces ir izvietotas piemērotās zonās, un tās spēj konstatēt klātbūtni.
|
,
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
- Builddate: 24.05.2026 00:00:00 -Doknr: CELEX:32024L1275
- EULAW -
EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.
DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.
|