|
+VI PIELIKUMS Neatkarīgas kontroles sistēmas, ko izmanto energosnieguma sertifikātiem |
VI PIELIKUMS Neatkarīgas kontroles sistēmas, ko izmanto energosnieguma sertifikātiem
VI PIELIKUMS Neatkarīgas kontroles sistēmas, ko izmanto energosnieguma sertifikātiem 1. Derīga energosnieguma sertifikāta definīcija Dalībvalstis skaidri definē, kas ir uzskatāms par derīgu energosnieguma sertifikātu. Derīga energosnieguma sertifikāta definīcija nodrošina:
a)
to ievaddatu derīguma pārbaudi (arī objekta pārbaudes uz vietas), kurus izmantoja, lai izsniegtu ēkas energosnieguma sertifikātu, un sertifikātā norādīto rezultātu derīguma pārbaudi;
b)
aprēķinu derīgumu;
c)
ēkas energosnieguma maksimālo novirzi, ko vēlams izteikt ar primārās enerģijas izmantojuma skaitlisko rādītāju (kWh/(m2/gadā));
d)
minimālo skaitu elementu, kas atšķiras no noklusējuma vērtībām vai standartvērtībām. Dalībvalstis derīga energosnieguma sertifikāta definīcijā var iekļaut papildu elementus, piemēram, maksimālo novirzi konkrētām ievaddatu vērtībām. 2. Energosnieguma sertifikātu neatkarīgas kontroles sistēmas kvalitāte Dalībvalstis skaidri definē kvalitātes mērķus un statistiskās ticamības pakāpi, kas jāsasniedz energosnieguma sertifikātu sistēmā. Neatkarīgā kontroles sistēma nodrošina, ka izvērtējamajā periodā, kas nepārsniedz vienu gadu, vismaz 90 % izdoto energosnieguma sertifikātu ir derīgi ar statistisko ticamību 95 %. Energosnieguma sertifikātu neatkarīgas kontroles sistēmas kvalitātes līmeni un ticamības pakāpi mēra, izmantojot gadījumizlasi, un ņem vērā visus elementus, kas noteikti derīga energosnieguma sertifikāta definīcijā. Dalībvalstis pieprasa, lai trešās personas verificētu vismaz 25 % gadījumizlases izvērtējumu, ja neatkarīgās kontroles sistēmas ir deleģētas nevalstiskām struktūrām. Ievaddatu derīgumu verificē, izmantojot neatkarīgā eksperta sniegto informāciju. Šāda informācija var ietvert ražojumu sertifikātus, specifikācijas vai ēku plānus, kuros iekļauta sīka informācija par dažādo energosnieguma sertifikātā iekļauto elementu sniegumu. Ievaddatu derīgumu verificē, veicot objekta apmeklējumus, kurus attiecīgā gadījumā var veikt, izmantojot virtuālus līdzekļus, attiecībā uz vismaz 10 % energosnieguma sertifikātu, kuri ietilpst gadījumizlasē, ko izmanto, lai novērtētu shēmas vispārējo kvalitāti. Papildus minimālajai gadījumizlasei dalībvalstis vispārējā kvalitātes līmeņa noteikšanai var izmantot dažādas stratēģijas, kuras specifiski paredzētas vājas kvalitātes energosnieguma sertifikātu atklāšanai un novēršanai ar mērķi uzlabot shēmas vispārējo kvalitāti. Šādu mērķorientētu analīzi nevar izmantot par pamatu shēmas vispārējās kvalitātes mērīšanai. Dalībvalstis īsteno preventīvus un reaktīvus pasākumus, ar kuriem nodrošina vispārējā energosnieguma sertifikātu sistēmas kvalitāti. Minētie pasākumi var būt neatkarīgu ekspertu papildu apmācīšana, mērķorientēta izlases veidošana, pienākums energosnieguma sertifikātus iesniegt atkārtoti, samērīgi naudas sodi un pagaidu vai pastāvīgu aizliegumu uzlikšana ekspertiem. Ja kāda datubāze tiek papildināta ar informāciju, valstu iestādēm uzraudzības un verifikācijas nolūkā ir iespēja identificēt informācijas papildinātāju. 3. Energosnieguma sertifikātu pieejamība Neatkarīgā kontroles sistēma verificē energosnieguma sertifikātu pieejamību potenciālajiem pircējiem un īrniekiem ar mērķi nodrošināt, ka, pieņemot lēmumu par pirkšanu vai īri, ir iespējams ņemt vērā ēkas energosniegumu. Neatkarīgā kontroles sistēma verificē energosnieguma rādītāja un klases redzamību reklāmas līdzekļos. 4. Ēku tipoloģijas Neatkarīgā kontroles sistēma ņem vērā dažādas ēku tipoloģijas, jo īpaši tās ēku tipoloģijas, kas nekustamā īpašuma tirgū sastopamas visbiežāk, piemēram, vienģimenes dzīvojamās ēkas, daudzģimeņu dzīvojamās ēkas, biroji vai mazumtirdzniecības telpas. 5. Informācijas publiskošana Dalībvalstis nacionālajā energosnieguma sertifikātu datubāzē regulāri publicē vismaz šādu informāciju par kvalitātes sistēmu:
a)
derīga energosnieguma sertifikāta definīcija;
b)
energosnieguma sertifikātu shēmas kvalitātes mērķi;
c)
kvalitātes novērtējuma rezultāti, arī izvērtēto sertifikātu skaits un relatīvais lielums pret attiecīgajā periodā izdoto sertifikātu kopskaitu (pēc tipoloģijas);
d)
ārkārtas pasākumi, ar kuriem uzlabo energosnieguma sertifikātu vispārējo kvalitāti. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|